2025. gads būs jau ceturtais pilnapjoma kara gads Ukrainā. Līdztekus saasinās drošības situācija arī citur pasaulē. Tādēļ šī gada valsts budžeta prioritāte joprojām ir drošība. Savukārt Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta prioritātes 2025. gadā būs attīstīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujasspējas un rezerves karavīru sistēmu, kā arī pilnveidot valsts aizsardzības dienestu (VAD).
Lielāks valsts aizsardzības budžets
Aizsardzībai 2025. gadā atvēlēts vēsturiski lielākais finansējums – 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta. Jāatgādina, ka pērn nozares budžets pietuvojās 1,4 miljardiem eiro, sasniedzot 3,2% no IKP.
Arī turpmākos divus gadus paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums, sasniedzot 1,768 miljardus eiro nākamgad un 1,841 miljardu eiro 2027. gadā, kad aizsardzībai tiks atvēlēti jau 3,69% no IKP.
Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar plānotajiem aizsardzības izdevumiem un norisēm 2025. gadā, Aizsardzības ministrija ir publicējusi pārskatu jeb “Balto grāmatu”.
Lielākā daļa no 2025. gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai.
“Aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādi un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju,” uzsvēris aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Ar aptuveni 26% no budžeta tiks segti personāla un uzturēšanas izdevumi, savukārt 6% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai, informē AM.
200,15 miljoni eiro paredzēti slāņveida pretgaisa aizsardzībai, kurā ietilpst gaisa telpas novērošanas radari, kā arī tuvās darbības un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Munīcijai un ekipējumam atvēlēts 139,61 miljons eiro, kājnieku kaujas mašīnām – 111,44 miljoni eiro.
81,90 miljoni eiro paredzēti militārās infrastruktūras attīstībai, tostarp poligona “Sēlija” izveidei, valsts aizsardzības dienesta attīstībai, kā arī infrastruktūrai, kas vajadzīga sabiedroto uzņemšanai.
45 miljonus eiro novirzīs aizsardzības līnijas izveidei uz valsts austrumu robežas, kā arī NBS atbalsta punktu un munīcijas noliktavu ierīkošanai pierobežā.
Jāpiebilst, ka 2024. gadā valdība apstiprināja prioritāti “Latvijas austrumu ārējās robežas stiprināšana” un 2025. gadam piešķīra finansējumu 30 miljonu eiro apmērā, savukārt 15 miljoni eiro tiks nodrošināti no NBS finansējuma, tādējādi robežas stiprināšanai 2025. gadā kopā atvēlēti 45 miljoni eiro.
Jāatgādina: 2024. gada janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē tika parakstīta vienošanās par kopējas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
“Liels uzsvars tiek likts arī uz vietējās industrijas iesaisti bruņoto spēku stiprināšanā. Nākamajos četros gados, vērtējot gan tiešos iepirkumus, gan vismaz 30% iesaisti starptautiskajos iepirkumos, mūsu industrijā varētu nonākt līdz pat vienam miljardam eiro. Tādēļ šajā attīstības virzienā mūsu kopdarbs ir ļoti svarīgs,” norādījis aizsadzības ministrs.
0,25% no IKP jeb 112, miljonus eiro Latvija novirzīs Ukrainas atbalstam. Tai plānots piegādāt militāro tehniku un nodrošināt karavīru apmācību, tāpat tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.
Plānots pabeigt poligona “Sēlija” izbūves pirmo kārtu
Vērienīgākais būvniecības projekts NBS vajadzībām ir militārais poligons “Sēlija”, kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025. gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons Aizkraukles un Jēkabpils novadā ir nepieciešams, lai nodrošinātu plašākas NBS un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.
Poligona kopējā platība būs 25 000 hektāru, militāro infrastruktūru izbūvēs vairākās kārtās, un pēc otrās kārtas pabeigšanas poligonā varēs izvietot un apmācīt brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militāro vienību, kā arī valsts aizsardzības dienesta vienības un citas NBS vienības.
Pašreiz saskaņā ar militārā poligona “Sēlija” attīstības plāna pirmās kārtas izpildes grafiku uzsākta nesprāgušās munīcijas zonas, tās uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības un citu būvprojektu izstrāde, kā arī ir noslēgti četri būvprojektu izstrādes līgumi. Valstij piederošajās teritorijās, kas paredzētas poligonam, norit pirmie atmežošanas darbi 450 hektāru platībā, kurus plānots paveikt līdz septembra beigām, informē AM.
Līdztekus tiek strādāts pie poligona otrās kārtas infrastruktūras būvniecības plāna. Nozīmīgākie objekti tajā būs:
- manevru koridors;
- noliktavas;
- kazarmas;
- ēdnīca;
- medicīnas centrs un cita atbalsta infrastruktūra.
Pēc Sēlijas poligona izveides tajā varēs uzturēt un apmācīt brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militāro vienību, VAD, kā arī citas NBS vienības.
Valsts aizsardzības dienests – Rīgā, Ādažos, Lielvārdē, Alūksnē, Lūznavā
2025. gadā turpināsies virzība uz valsts aizsardzības koncepcijā izvirzīto mērķi – 31 000 karavīru lielu personālsastāvu miera laikā un 61 000 karavīriem kara laikā, informē Aizsardzības ministrija.
Primāri NBS struktūras paplašināšanu paredzēts panākt ar intensīvāku valsts aizsardzības dienesta karavīru iesaistīšanu pašreizējās NBS vienībās un jaunu vienību izveidi.
Divos VAD 2025. gada iesaukumos 11 mēnešus ilgajam dienestam NBS vienībās kopā paredzēts iesaistīt 1040 personas: 210 personas janvārī un 830 personas jūlijā.
2025. gada janvāra iesaukuma vietas:
- NBS Štāba bataljons Rīgā;
- Gaisa spēki Lielvārdē;
- Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde Alūksnē.
2025. gada jūlija iesaukuma vietas un veidi:
- NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde militārajā bāzē “Ādaži”;
- Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde Alūksnē;
- Zemessardzes 3. Latgales brigāde Lūznavā;
- Gaisa spēki Lielvārdē.
Ko apgūs jaunie karavīri
NBS Štāba bataljonā Rīgā lielākā daļa jauno karavīru kļūs par Goda sardzes rotas daļu, piemēram, pievienosies sardzei pie Brīvības pieminekļa, ceremonijās pie Rīgas pils u. c. Taču paredzēta iespēja apgūt arī strēlnieka, ložmetējnieka, granātnieka, sakarnieka, autovadītāja (ar priekšnosacījumu, ka, dienestu uzsākot, personai ir derīga autovadītāja apliecība), IT un pavāra profesijas, kā arī medicīnas apmācību.
Gaisa spēkos Lielvārdē karavīri tiek primāri sagatavoti darbam ar pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmām, lai spētu nodrošināt pretgaisa aizsardzības spēju kājnieku vienībām, kā arī stratēģiski svarīgo objektu pretgaisa aizsardzībai. Iespējama apmācība arī ložmetējnieka, autovadītāja (ar priekšnosacījumu, ka, dienestu uzsākot, personai ir derīga autovadītāja apliecība), sakarnieka, bezpilota gaisa kuģa pilota un citās specialitātēs.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē Alūksnē pēc kājnieku pamatiemaņu apgūšanas valsts aizsardzības dienesta karavīrus apmācīs prettanku vada, strēlnieka, izlūka, ložmetējnieka, granātnieka, mīnmetējnieka, artilērista, prettanku un pretgaisa sistēmu operatora, sakarnieka, autovadītāja (ar priekšnosacījumu, ka, dienestu uzsākot, personai ir derīga autovadītāja apliecība) un citās specialitātēs.
NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē militārajā bāzē “Ādaži” pēc pamatapmācības pabeigšanas, kuras laikā būs apgūtas strēlnieka zināšanas un prasmes, valsts aizsardzības dienesta karavīrus apmācīs ložmetējnieka, granātnieka, mīnmetējnieka, prettanku raķešu sistēmas operatora, sakarnieka, autovadītāja, kaujas transportlīdzekļa vadītāja un citās specialitātēs.
Zemessardzes 3. Latgales brigādē Lūznavā pēc kājnieku pamatiemaņu apgūšanas valsts aizsardzības dienesta karavīrus plānots apmācīt autovadītāja, granātnieka, ložmetējnieka, mīnmetējnieka, artilērista, haubices vadītāja mehāniķa, pretgaisa aizsardzības sistēmas operatora palīga un prettanku sistēmas operatora palīga specialitātēs.
Pilna kapacitāte 2028. gadā
Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pilnu kapacitāti sasniegs 2028. gadā, kad militāro apmācību 11 mēnešu programmā apgūs 4000 karavīru, bet līdz 2000 karavīriem būs iespēja apgūt militāro apmācību Zemessardzes piecu gadu programmā, savukārt līdz 500 karavīru varēs apgūt rezerves virsnieka apmācību.
Jāpiebilst, ka 2024. gada nogalē stājās spēkā grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā, ar kuriem paplašināts atbalsts valsts aizsardzības dienesta karavīriem, taču vienlaikus arī palielināts sods par izvairīšanos no dienesta.
Plašāk par tēmu >>
Dronu samits, militārās mācības un citi pasākumi
Arī 2025. gadā valsts aizsardzības jomā notiks gan iepriekš plānotas, gan patlaban vēl neprecizētas norises, skaidro AM Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvis Roberts Skraučs.
- Jau gada sākumā Latvijā ieradīsies līdz 600 Zviedrijas bruņoto spēku karavīru, kas pievienosies NATO daudznacionālajai brigādei. Kopš pievienošanās NATO 2024. gada 7. martā šī būs pirmā reize, kad Zviedrija izvietos savus karavīrus citā alianses dalībvalstī.
- Pavasarī tiks izsludināta brīvprātīgo pieteikšanās 2026. gada janvāra iesaukumam, savukārt veselības pārbaudes veiks brīvprātīgie un atlases kārtībā izvēlētie 2025. gada vasaras iesaukuma kandidāti.
- Rīgā maijā plānots pirmais dronu samits, kas pulcēs gan Latvijas, gan ārvalstu ekspertus, lai apspriestu bezpilotu lidaparātu tehnoloģiju turpmāko attīstību, kā arī atbalsta palielināšanu Ukrainai. Latvija ir iniciējusi un kopā ar Lielbritāniju vada Dronu koalīciju. Kopš koalīcijas dibināšanas šī gada februārī Latvija nodrošinājusi 3000 dažāda tipa un veiktspējas kaujas dronu piegādi Ukrainai. Latvija Dronu koalīcijas vajadzībām 2025. gadā atvēlējusi 20 miljonus eiro.
- Militārās mācības norisināsies visa gada garumā, taču īpaši izceļamas visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”, kuras tradicionāli notiek rudenī.
“Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības vidi. Izmaiņas saglabāsies ilgtermiņā, un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru,” vēstīts 2023. gadā pieņemtajā “Valsts aizsardzības koncepcijā”. Starptautiskajās attiecībās pieaug militārās un spēka politikas nozīme. Izmantojot plašu hibrīdo, kiberdraudu, konvencionālo un kodoldraudu spektru, autoritāras valstis apdraud starptautisko drošību un rietumvalstu demokrātiskās vērtības, secināts koncepcijā. Tajā uzsvērts, ka Krievija ir galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds Latvijas drošībai. Koncepcijā prognozēts, ka tās darbības laikā (no 2023. līdz 2027. gadam) Krievijas radīto draudu līmenis Latvijas drošībai nesamazināsies un, mainoties politiskajiem un militārajiem apstākļiem, tas var pieaugt.
Jāpiebilst, ka viena no 2025. gada budžeta prioritātēm ir ne tikai ārējā, bet arī valsts iekšējā drošība. Iekšlietu nozarei 2025. gadā paredzēti 868,5 miljoni eiro, kas veido 1,96% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Plašāk par tēmu >>
