“Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros,” pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.
Baltijas valstis apliecināja apņēmību stiprināt atbalsta sniegšanu Ukrainai ar koalīciju palīdzību un atbalstīt viena otru šo koalīciju attīstībā. Tāpat Baltijas valstis turpinās Ukrainas karavīru apmācību.
Gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pauda vienbalsīgu atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, kā arī uzsvēra nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt NATO pretgaisa aizsardzību reģionā.
Jau ziņots, ka no 18. līdz 19. janvārim Rīgā notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur).
Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību. Noslēdzoties Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmei, vadošās valsts lomu trīspusējā sadarbības formātā no Latvijas pārņem Lietuva.
