SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
13. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
2
2

Veselības pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem

LV portāla infografika

Līdz 1. jūlijam Veselības ministrija ir apņēmusies sagatavot un iesniegt ziņojumu valdībai par jaunu veselības finansēšanas modeli, piedāvājot vairākus iespējamos scenārijus finansējuma avotiem. Veiksmīgi aprobējot modeli, to varētu ieviest 2018. gadā. Taču papildus tiek izstrādāti plāni tam, kā mazināt pacientu rindas un līdzmaksājumus, kā arī padarīt veselības pakalpojumus pieejamus.
īsumā
  • 2014. gadā 26% Latvijas iedzīvotāju nav apmeklējuši veselības aprūpes speciālistu, pat ja tas ir bijis nepieciešams.
  • Līdz maija beigām Veselības ministrija kopā ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un citiem sadarbības partneriem izvērtēja veselības budžetu 2012.–2016. gada griezumā.
  • Šobrīd pakalpojumu grozā ir iekļautas pamatlietas, taču mazā finansējuma dēļ tās netiek nodrošinātas pilnā apjomā.
  • Plānots palielināt kompensējamo medikamentu klāstu un apjomu.
  • Līdz 30. jūlijam ministrijai ir jāizstrādā priekšlikums pacientu rindu mazināšanai.
  • Veselības ministrijas darba grupā tiek strādāts pie ārstniecības personu darba samaksas modeļa pilnveidošanas, ieviešanu plānojot līdz 2019. gadam.

Veselības ministrija strādā pie vairākām nozares reformām un jau paveikto un plānoto prezentēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā diskusijā "Kā padarīt veselības pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem?".

Ir noteikts apmaksātais pakalpojumu grozs

Laba veselība ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, un vismaz līdz šim Latvijā tā nav apmierināta, secina Eiropas Komisija. Statistika rāda, ka 2014. gadā 26% Latvijas iedzīvotāju nav apmeklējuši veselības aprūpes speciālistu, pat ja tas ir bijis nepieciešams. Tas ir vissliktākais rādītājs visā Eiropas Savienībā.

Viens no iemesliem ir dārgie līdzmaksājumi. Ja vidēji Eiropas Savienības pacients no savas kabatas papildus maksā 14%, tad Latvijas iedzīvotājiem nākas šķirties no 36%, kas ir nesamērīgi augsta cena.

Tāpēc līdz maija beigām Veselības ministrija kopā ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un citiem sadarbības partneriem izvērtēja veselības budžetu 2012.–2016. gada griezumā.

Tika analizēta finanšu novirze tādās sadaļās kā neatliekamā palīdzība, stacionārais, ambulatorais pakalpojums, ģimenes ārstu prakšu finansēšana, kompensējamie medikamenti, laboratoriskie izmeklējumi u.c.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa stāstīja, ka pēc izvērtēšanas ministrija ir noteikusi pakalpojumu grozu, ko šobrīd nodrošina iedzīvotājiem un ko vajadzētu nodrošināt, ieviešot jauno finansēšanas modeli. Grozā ir iekļautas pamatlietas, taču mazā finansējuma dēļ tās netiek nodrošinātas pilnā apjomā.

Šobrīd no valsts budžeta var nodrošināt

  • Primāro medicīnas aprūpi – ģimenes ārsta apmeklējumu;
  • Ģimenes ārsta nozīmētu speciālista konsultāciju minimālā līmenī, laboratoriskos izmeklējumus, vizuālo diagnostiku, kas nepieciešama diagnozes noteikšanai;
  • Neatliekamo medicīnisko palīdzību (t.sk. NMPD, slimnīcas akūtos gadījumos);
  • Zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadu vecumam (pakalpojums tiek nodrošināts vien daļēji, jo ir neatbilstošs tarifs);
  • Grūtnieču aprūpi un dzemdniecības pakalpojumus;
  • Daļēji nodrošinātas kompensējamās zāles un medicīnas ierīces.

Lai grozs būtu optimāls, no valsts budžeta vajadzētu nodrošināt

  • Ģimenes ārstu apmeklējumu un plānveida veselības aprūpi slimnīcās, nodrošinot vairāku speciālistu palīdzību un nepieciešamos izmeklējumus;
  • Speciālista sniegto veselības aprūpi;
  • Laboratoriskos izmeklējumus un medicīniskās manipulācijas ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu;
  • Aprūpi pēc ārstniecības posma pabeigšanas, kā arī hronisku slimību paasinājuma gadījumos;
  • Rehabilitāciju pēc ārstniecības posma pabeigšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcā vai medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu;
  • Kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;
  • Zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Tiks pārskatīti ap 5000 tarifu

Lai varētu aprēķināt pakalpojumu īstās izmaksas, ir jāizvērtē katra veselības pakalpojuma esošā tarifa (gultas dienas, manipulācijas) ekonomisko pamatojumu un reālās izmaksas pakalpojuma sniegšanai. Vairums šā brīža tarifu ir daudz zemāki nekā to reālā pašizmaksa, kas arī ir novedis pie tā, ka slimnīcām finansējuma pietrūkst.

Tāpēc līdz 01.07.2017. pakāpeniski plānots pārskatīt ap 5000 tarifu. Paralēli tam izmēģinājumprojektā tiek īstenota t.s. DRG metode (diagnozēm piesaistīta veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēma), kurā tiek analizēts pakalpojums, ko sniedz ārstniecības iestāde, kontekstā ar izmaksām, ko pakalpojums prasa. Līdz 2018. gadam VM plāno noteikt jaunos tarifus, saistot tos ar DRG apmaksām.

Jāmazina iedzīvotāju rindas pēc pakalpojumiem

Ir arī citi iemesli, kāpēc veselības pakalpojumi ir nepieejami – tās ir garās rindas, lai tos saņemtu, kā arī lielais attālums, ko nereti jāmēro iedzīvotājiem, kas dzīvo lauku reģionos.

 "Mēs tiecamies uz to, ka brīdī, kad cilvēks ir saslimis, viņš pakalpojumu var saņemt uzreiz, nevis gaidīt sešus mēnešus rindā. Mums ir jāsasniedz citu Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis, kad pakalpojums ir pieejams divu mēnešu laikā, atkarībā no diagnozes," akcentēja VM valsts sekretāre S. Zvidriņa.

Līdz 30. jūlijam ministrijai ir jāizstrādā priekšlikumi pacientu rindu mazināšanai, nākamgad tam paredzot papildu finansējumu (bērnu ārstniecībai, onkoloģijai) un sakārtojot nosūtījumu uz izmeklējumiem un rindu organizēšanu.

"Problēma ir tajā, ka valsts pakalpojumi ir pieejami tikai tad, ja tu piezvani īstajā brīdī. Ja tev nepaveicas, būs jāgaida nākamais periods. Tā ir loterija," secināja Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Kompensējamo medikamentu pārskatīšana

Šobrīd ir zināms, ka VM jaunajām politikas iniciatīvām prasa 188,9 miljonus eiro; visvairāk naudas ir nepieciešams kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču sistēmas uzlabošanai.

Attiecībā pret kompensējamām zālēm ministrija plāno izstrādāt priekšlikumus tam, lai samazinātu to cenas, kā arī tās pārskatītu reizi ceturksnī. Tāpat plānots palielināt kompensējamo medikamentu apjomu un papildināt sarakstu ar jaunām zālēm un medicīnas ierīcēm.

"Mums ir jāsasniedz citu Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis, kad pakalpojums atkarībā no diagnozes ir pieejams divu mēnešu laikā."

Ministrija aprēķinās arī finansējumu medikamentiem C hepatīta, HIV/AIDS ārstēšanai. Tas saistīts ar to, ka 2017. gadā ir palielinājies pacientu skaits, kas slimo ar šīm slimībām, par ko kritiski izteikusies arī Eiropas Komisija. "Krīzes laikā mēs ieekonomējām uz kompensējamiem medikamentiem, taču sniega bumba sāka velties vēlāk. Šobrīd pacientu skaits ir pieaudzis, tā ir infekcijas slimība, un tā izplatās. Jāatzīst, ka veselības nozarē šobrīd mēs redzam daudzu iepriekš pieņemtu politiku sekas," norādīja S. Zvidriņa.

Plānots paaugstināt mediķu algas

Lai pacientam nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi, ir nepieciešams medicīniskais personāls. Veselības ministrijas darba grupā tiek strādāts pie ārstniecības personu darba samaksas modeļa pilnveidošanas, ieviešanu plānojot līdz 2019. gadam.

2016. gadā algu palielināšanai piešķirti 10 miljoni eiro, savukārt šobrīd Veselības ministrijas darba grupa strādā pie tā, lai atalgojumu palielinātu

  • ārstiem – 1. amata kategorijai darba samaksai jāsasniedz koeficents 2 pret tautsaimniecībā vidējo darba algu;
  • māsām, vecmātēm, ārsta palīgiem u.c.; vidējā medicīnas personāla algai jāsastāda 60% no ārstu darba algas, savukārt jaunākajam personālam – 40% no ārstu darba algas;
  • nodrošināt ārstniecības personām piemaksas pie darba algas vidēji 20% apmērā (2017.g. papildus 33,25milj. eiro; 2018.g. papildus 66,5milj. eiro; 2019.g. papildus 99,75 milj. eiro (pret 2016.g.))

Darba samaksas modelis un finansējuma aprēķins periodā no 2017. līdz 2022. gadam tiks sagatavots un iesniegts MK līdz šī gada 1. septembrim.

Ārsti nesaņem atbilstošu atlīdzību par virsstundām

Līdz 2020. gadam Veselības ministrija plāno izskaust "pagarināto normālo darba laiku" slimnīcās un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā. Krīzes laikā tas ieviests, lai nodrošinātos pret ārstniecības personu trūkumu. "Tā ir viena no sāpīgām krīzes perioda sekām. Un šī problēma pakāpeniski jāsāk risināt jau ar nākamo gadu," uzsvēra S. Zvidriņa.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes loceklis Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka ministrijai jābūt uzmanīgai ar struktūras reformām – tās saistītas ar cilvēkresursiem un tiešo ārstu skaitu Latvijā. "Daudzi pētījumi parāda, ka bērnu un zīdaiņu mirstība ir tieši atkarīga no kopējā ārstu skaita un blīvuma veselības aprūpē. Problēma ir jaunie ārsti, kurus nevar piesaistīt veselības aprūpei, un viens no iemesliem, protams, ir darba alga."

Jānorāda, ka, lai piesaistītu jaunos ārstus, VM plāno palielināt rezidentūras vietu skaitu katru gadu par 50 vietām – 2017. gadā tam paredzot 1,2 milj. eiro, 2018. gadā – 3,35 milj. eiro.

Pārskatīs veselības pakalpojumu sniedzēju sistēmu

26. jūnijā VM saņems Pasaules Bankas novērtējumu Latvijas veselības sistēmai. Balstoties uz šo neatkarīgo novērtējumu, tiks lemts par Eiropas Savienības struktūrfondu 272 miljonu (plānošanas periods 2014-2020) novirzi infrastruktūras uzlabošanā.

Izmantojot Pasaules Bankas pētījumu, VM plāno pārskatīt arī veselības pakalpojumu sniegšanas kartējumu un valsts atbildību stacionārā pakalpojuma sniegšanā, nosakot pakalpojuma sniegšanas un finansēšanas nosacījumus, kā arī pārskatīt pacientu plūsmu. Rezultātā līdz 2016. gada beigām tiks izstrādāts veselības pakalpojumu sniedzēju kartējums, nosakot reģionālo, lokālo u.c. līmeņu ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu klāstu.

Tāpat ministrija izvērtēs veselības pakalpojuma plānošanas funkciju pārcelšanu no Nacionālā veselības dienesta.

Paralēli notiks darbs pie e-veselības projekta. Par to vairāk LV portāla rakstā "E-veselība: darbnespējas lapām un receptēm elektroniski jābūt decembrī".

Veselības attīstības tīkla vadlīnijas izstrādās līdz 31. jūlijam

Nacionālais veselības dienests strādā pie vienotas nacionālās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanas, kā arī veselības attīstības tīklu vadlīniju izstrādes.

Tas ir dokuments, kas norādīs virzienus, kuros attīstāma veselības aprūpes un sabiedrības veselības politika periodā līdz 2022. gadam. Šīs vadlīnijas izmantos, lai racionāli veiktu ES fondu ieguldījumus esošajā plānošanas periodā, kā arī lai sagatavotu konkrētus ieteikumus normatīvo aktu grozījumiem.

Šīs sistēmas pamatā ir topošais Pasaules Bankas pētījums, kuram jābūt gatavam 26. jūnijā. Projekta īstenošanai Nacionālais veselības dienests saņems finansējumu 4 609 777 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir:

  • izstrādāt vienotu nacionālās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas koncepciju;
  • sagatavot klīniskās vadlīnijas prevencijai, agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai prioritārajās veselības jomās;
  • stacionārajās ārstniecības iestādēs veikt sistēmas pilotprojektu prioritārajās veselības jomās.

Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka prioritātes ir nozares, kurās raksturīga augstākā mirstība, bet, ieguldot līdzekļus, uzlabojumus var panākt salīdzinoši ātri. Tās ir:

  • sirds un asinsvadu slimības;
  • onkoloģiskās slimības;
  • garīgā veselība;
  • perinatālais un neonatālais periods. 

Prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijas paredzēts izstrādāt līdz 2016. gada 31. jūlijam. Savukārt kvalitātes nodrošināšanas sistēma jāizstrādā līdz 2018. gada 31. decembrim.

Diskutē par obligāto veselības apdrošināšanu

Vēl viens jautājums, lai nodrošinātu veselības pakalpojumu pieejamību, ir obligātās veselības apdrošināšanas nepieciešamība. Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs intervijā LV portālam ir norādījis, ka obligāto veselības apdrošināšanu vajadzētu risināt kā obligātas veselības apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem un darba devējiem.

Tomēr Latvijas Bankas ieskatā šāda pieeja nav pareiza, jo Latvijas darbaspēka nodokļi jau tā ir vieni no augstākajiem OECD valstu vidū. Latvijas Banka iesaka Latvijai ieviest regulētas konkurences apdrošināšanas sistēmu. Katram iedzīvotājam būs jāiegādājas polise. Taču valsts nolems, kādus pakalpojumus tā apmaksās, kāda būs maksimālā polises cena, kā arī to, kam šī polise būs bez maksas. Šāda sistēma jau veiksmīgi darbojoties Nīderlandē un Šveicē, skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas departamenta vadītājs Uldis Rutkaste.

Šobrīd gan nevar teikt, kuru no obligātās veselības apdrošināšanas modeļiem izvēlēsies, jo vēl jāsagaida Pasaules Bankas novērtējums. Taču Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris jau diskusijā bija gatavs teikt, ka Latvijas Bankas modelis uzkraus lielāku slogu zemi atalgotajiem iedzīvotājiem, samazinot valsts ieguldījumu veselības finansējumā. "Mēs jau savus nodokļus esam samaksājuši, rezerves meklējamas citā nodokļu sistēmā. Kur? Tā būtu tēma plašākai diskusijai, mēs arī sagatavosim savu redzējumu par veselības finansējuma modeļa maiņu," informēja V. Keris.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU