Precizēts apstākļu kopums, kas jāvērtē, nosakot nepieciešamību pēc aprūpes mājās

4. decembrī stājas spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Invaliditātes likuma grozījumi, ar kuriem precizēti apstākļi, kas turpmāk jāņem vērā, nosakot aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību un apjomu. 

Papildinātais Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23. pants paredz, ka pašvaldība, nosakot personai aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību un apjomu, ņem vērā: 

• kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu, tostarp ņem vērā ģimenes locekļu nodarbinātību un atrašanos ilgstošā atvaļinājumā;
• funkcionālo traucējumu smagumu, kā arī noteikto invaliditāti un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (Valsts komisija) atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību esību, ja pakalpojumu piešķir bērnam;
• laikposmu, kuru persona pavada ārpus dzīvesvietas (piemēram, izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā);
• to, vai un kādā apjomā persona saņem citus pakalpojumus vai atbalsta pasākumus (piemēram, asistenta, pavadoņa, atelpas brīža vai bērnu uzraudzības pakalpojumu);
• citus apstākļus, kuru dēļ objektīvi nav iespējams nodrošināt pienācīgu personas aprūpi (piemēram, citu bērnu vai kopjamu personu atrašanās mājsaimniecībā). 

Ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam deleģēts noteikt maksimālo apjomu, kādā aprūpes mājās pakalpojumu var piešķirt bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai īpaša kopšana pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta. 

Aprūpi mājās bērni ar invaliditāti, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņems bez maksas. 

Pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam personai aprūpes mājās pakalpojumu turpinās sniegt bez maksas, ja persona būs saņēmusi Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. 

Tāpat likumā noteikts, ka Latvijā izsniegtas Eiropas Savienības zilās kartes turētāji un viņu ģimenes locekļi, kuriem Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kuru pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā ir Latvija, var saņemt valsts finansētos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus.