Visām pašvaldībām jānodrošina vienāds minimālais sociālo pakalpojumu grozs

Izmaiņas paredz grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājas spēkā 2025. gada 21. janvārī.

Noteikts minimālais sociālo pakalpojumu grozs

Ar grozījumiem tiek noteikts pašvaldības pienākums nodrošināt konkrētus sociālos pakalpojumus konkrētām personu grupām.

Tā saucamajā minimālajā sociālo pakalpojumu grozā, kas saviem iedzīvotājiem turpmāk būs jānodrošina visām pašvaldībām Latvijā, ietilpst:

• aprūpes mājās pakalpojums – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• krīzes centra pakalpojums – krīzes situācijā nonākušām personām;
• grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
• ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, viņa ievietošanai audžuģimenē vai nodošanai adopcijai;
• patversmes vai naktspatversmes pakalpojums – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
• dienas aprūpes centra pakalpojums – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• atelpas brīža pakalpojums – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte;
• specializētās darbnīcas pakalpojums – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
• ģimenes asistenta pakalpojums – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
• sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā – bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī pilngadīgām personām pēc ārpusģimenes aprūpes.

Anotācijā paskaidrots, ka obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi tiks segti no pašvaldības gadskārtējā budžeta līdzekļiem.

Pašvaldībai nebūs tiesību nepildīt savus pienākumus budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ, taču iespējama situācija, ka uz pakalpojumiem veidosies rindas.

Paplašināta bērniem pieejamā sociālā rehabilitācija

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā norādītas personu grupas, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta un kurām tāpēc noteiktas tiesības uz sociālo rehabilitāciju.

Grozījumi paredz, ka turpmāk sociālā rehabilitācija pienākas arī bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē un ir sasnieguši 16 gadu vecumu, un personām pēc ārpusģimenes aprūpes.

Turklāt noteikts, ka bērni ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem varēs saņemt sociālās rehabilitācijas un sociālā mentora pakalpojumu dzīvesvietā. Sociālā mentora pakalpojumu dzīvesvietā varēs piešķirt arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, un likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām (pilngadīgām personām pēc ārpusģimenes aprūpes). Sociālais mentors, ja nepieciešams, tiks nodrošināts arī 16 gadu vecumu sasniegušiem bērniem, kas uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. 

Nostiprināta pašvaldības sociālā dienesta atbildība sekot līdzi ārpusģimenē esošo bērnu vajadzībām

Grozījumos nostiprināts pašvaldības sociālā dienesta uzdevums sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju vismaz reizi gadā izvērtēt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna, kas sasniedzis 16 gadu vecumu, nākotnes vajadzības un resursus.

Savukārt pēc bērna patstāvīgas dzīves uzsākšanas sociālajam dienestam jānodrošina bērnam nepieciešamie atbalsta pasākumi, kā arī vismaz divus gadus pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas jānovērtē viņa sociālās situācijas izmaiņas.

Tāpat noteikts, ka sociālajam dienestam jāizvērtē bērna, kurš uzvedības vai atkarības problēmu dēļ ir saņēmis valsts finansētu ārstniecības vai sociālo rehabilitāciju, vajadzības un, ja nepieciešams, jāturpina nodrošināt nepieciešamo atbalstu.

Sociālajam dienestam noteikti arī vēl citi uzdevumi, tostarp apstrādāt datus par personu un mājsaimniecību saņemto sociālo atbalstu.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir atbildīga par Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmu

Grozījumi paredz, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) veido un uztur Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmu. Šajā sistēmā uzskaita tās personas, kuras saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus. SIVA atbildība ietver arī šo pakalpojumu savlaicīgu un kvalitatīvu piešķiršanu, kā arī valsts politikas profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas jomā plānošanu, izstrādāšanu un novērtēšanu.

Tāpat grozījumos nostiprinātas SIVA tiesības pieņemt lēmumu par klienta izslēgšanu no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma rindas, ja klients divas reizes ir noraidījis pakalpojuma saņemšanu.

Izmaiņas ieviesīs pakāpeniski

Ņemot vērā, ka visas pašvaldības nevarēs uzreiz nodrošināt obligātos sociālos pakalpojumus, daļa grozījumu stāsies spēkā vēlāk.

Piemēram, minimālā sociālā pakalpojuma groza ietvaros dienas aprūpes centra pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums, specializētās darbnīcas pakalpojums un sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā pašvaldībām būs jānodrošina no 2026. gada 1. janvāra. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra nodrošināms arī sociālā mentora pakalpojums likumā noteiktajos gadījumos.

Savukārt ģimenes asistenta pakalpojums obligāti nodrošināms no 2028. gada 1. janvāra, bet no 2029. gada 1. janvāra – sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā ietvaros.