FOTO: Freepik.
Iecerēts, ka minimālais periods, uz kādu plānots noteikt invaliditāti, būs viens gads līdzšinējo sešu mēnešu vietā. Tāpat precizēs aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu bērniem ar smagu invaliditāti. Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām zilās kartes turētājam un viņa ģimenes locekļiem tiks noteiktas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem Latvijā.
Jaunās normas iekļautas divos Saeimā izskatāmajos likumprojektos – “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” un “Grozījumi Invaliditātes likumā”.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kas atbalstīja grozījumu virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, tika uzsvērts, ka likumprojektos ietvertās jaunās normas ir cilvēkiem labvēlīgākas.
Pašreiz Invaliditātes likuma 8. pants paredz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), izvērtējot personas funkcionēšanas ierobežojumus, nosaka invaliditāti uz noteiktu laiku – no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem vai bez termiņa (uz mūžu). Turpmāk paredzēts atteikties sešu mēnešu perioda, jo uz tik neilgu laiku noteiktais invaliditātes periods faktiski nozīmē, ka personai, ja funkcionālie ierobežojumi saglabājas vai pasliktinās, uzreiz jāsāk kārtot dokumentus nākamajam periodam. Tas rada slogu gan cilvēkam, gan VDEĀVK, plānoto grozījumu būtību komisijas deputātiem izklāstīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.
Līdz ar to likumā tiks paredzēts, ka invaliditāti nosaka:
Vienlaikus izmaiņas noteic regulējumu gadījumiem, kad atkārtotā ekspertīzē invaliditātes grupu nosaka no smagākas uz vieglāku.
Invaliditāti nosaka no iesnieguma datuma VDEĀVK. Tādējādi, ja atkārtotā ekspertīzē cilvēkam tiek noteikta vieglāka invaliditātes grupa, veidojas situācija, ka arī atbalsts, ko viņš saņem atbilstoši grupai, no minētā datuma varētu samazināties. Tāpēc likumā piedāvāts risinājums, ka attiecīgajos gadījumos tiek turpināts iepriekšējās – smagākas – invaliditātes grupas periods. Savukārt jaunais, proti, vieglākas, invaliditātes grupas periods stātos spēkā, kad beigtos iepriekšējais.
Regulējums netiks attiecināts uz cilvēkiem, kuriem nosaka smagāku invaliditātes grupu nekā iepriekš. Tādos gadījumos tiktu saglabāta pieeja, ka lēmums pieņemts ar iesnieguma iesniegšanas dienu. Respektīvi, lielāka apmēra pensija tiktu rēķināta agrāk, t. i., no jaunā iesnieguma iesniegšanas dienas VDEĀVK.
No šī gada 1. janvāra valsts līdzfinansē aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar smagu invaliditāti. Minētā pakalpojuma regulējums ietverts divos likumos. Aprūpes pakalpojumu mājās bērniem no piecu līdz 18 gadu vecumam piešķīra bez ienākumu izvērtējuma, balstoties uz Invaliditātes likumu. Turpretī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz aprūpes mājās pakalpojumu un prasības pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši regulējumam, kāds iekļauts konkrētajā likumā.
Valsts līdzfinansējums ir piešķirts sociālajam pakalpojumam, nevis Invaliditātes likumā noteiktajam atbalsta pasākumam. Lai pašvaldības līdzfinansējumu varētu saņemt un izmantot bērniem un ģimenēm, kam attiecīgais pakalpojums tiek sniegts, abos likumos iekļautais aprūpes pakalpojums un aprūpes mājās pakalpojums ir vienādojams, tādējādi regulējumu padarot viennozīmīgu un saprotamu.
Turklāt ir mainījusies arī definīcija jeb saturs, kas tiek ietverts aprūpes mājās pakalpojumā. Kādreiz tā bija tikai aprūpe, kura saistīta ar personas pamatvajadzībām, bet ar laiku uzskaitījums tika papildināts ar pieskatīšanu un brīvā laika pavadīšanu, kas bija iemesls, kāpēc saistībā ar bērniem konkrētais aprūpes pakalpojums eksistēja atsevišķi Invaliditātes likumā.
Ar grozījumiem abos likumos regulējumu salāgos, lai tas būtu vienots un skaidri saprotams, un pakalpojums tiks nodrošināts, balstoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, paskaidroja E. Celmiņa.
Pašvaldības līdzfinansējumu saņem kopš 2024. gada 1. janvāra. Tam šī gada budžetā atvēlēti pieci miljoni eiro. Iespējams, bērnu skaits, kuriem pašvaldības attiecīgo pakalpojumu piešķir, pakāpeniski varētu palielināties, tomēr būtiskas svārstības nav gaidāmas, prognozējusi Labklājības ministrija.
Ar grozījumiem Invaliditātes likumā iecerēts noteikt, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem Eiropas Savienības (ES) zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi.
Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēs, ka Latvijā izsniegtas ES zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kuru pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā ir Latvija, ir tiesības saņemt:
Abos likumprojektos noteikts, ka zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības vērsties pēc atbalsta un nepieciešamības gadījumā saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī invaliditātes ekspertīzes vērtējumu.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece E. Celmiņa informēja, ka ne sociālo dienestu redzeslokā, ne Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad zilās kartes turētājs būtu vērsies pēc attiecīgajiem pakalpojumiem.
Likumu grozījumi izriet no Eiropas Savienības direktīvas prasībām, un minētās tiesības konkrētajām personām saskaņā ar ES dokumentiem Latvijā ir jānodrošina.
Eiropas Savienības zilā karte ir termiņuzturēšanās atļauja, kas tās turētājam ļauj dzīvot un strādāt ES valstī, kura karti izdevusi. Turklāt ar to vienkāršotā veidā iespējams saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Latvijā ES zilās kartes izsniedz, lai darba tirgum piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus no ārzemēm. Tiesības uz ES zilo karti piešķir uz laiku līdz pieciem gadiem.
Sociālo un darba lietu komisija likumprojektus atbalstīja izskatīšanai Saeimas sēdē 1. lasījumā.
