Sievietei biroju neizīrēju!

Jau 2004. gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) iepriekšminēto direktīvu noteiktās normas mēģināja iestrādāt likumprojektā „Diskriminācijas novēršanas likums”.

„Šis likums būtu bijis viens no tiem, kurā vienuviet būtu iestrādātas pilnīgi visa veida rases un etniskās piederības diskriminācijas novēršanas normas,” teic LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis. „Diemžēl šo likumu Saeima neatbalstīja.”

Nākamais ĪUMSILS mēģinājums bija nepieciešamo rases un etniskās piederības regulējumu 2006. gadā iestrādāt likumprojektā „Grozījumi Civillikumā”. Tiem arī LM bija plānojusi „pievienot” saimnieciskās darbības veicējiem vajadzīgo regulējumu, lai visas nediskriminējošās normas būtu atrodamas vienuviet. Bet arī šos grozījumus Saeima neatbalstīja.

Tad piegājienu veica Tieslietu ministrija (TM), sagatavojot likumprojektu „Fizisko personu saimnieciskās darbības likums”, ko 2007. gada oktobrī valdība iesniedza Saeimā. Bet pēc aktīvām diskusijām ar nozaru ekspertiem TM 2008. gada maijā nolēma likumprojekta tālāku virzīšanu vai arī tā pārveidošanu par plašāku normatīvo dokumentu – „Saimnieciskās darbības likumu” – neveikt. Tam piekrita arī Saeima. Tātad atkal „aiz borta” palika saimnieciskā darba veicēju diskrimināciju nepieļaujošo normu iestrādāšana Latvijas likumos.

"Latvija jau esot saņēmusi aizrādījumu par diskriminācijas direktīvu neiestrādāšanu savos normatīvajos aktos."

„Latvija nekādi nav varējusi direktīvas principus līdz šim iestrādāt,” uzskata Kristaps Petermanis. „Tieši tādēļ tika uzrakstīts jaunā un pavisam īsā tiesību akta „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” projekts, jo cita normatīvā akta, kurā šīs normas vienkārši iekļaut, vairs nav.”

Latvija jau esot saņēmusi aizrādījumu par diskriminācijas direktīvu neiestrādāšanu savos normatīvajos aktos, jo direktīvas 2000/43/EK pārņemšanas termiņš bija 2004. gada 1. maijs, bet direktīvas 2004/113/EK – 2007. gada 21. decembris. Cerams, ka beidzot vajadzīgais solis tiks sperts.

Sabiedrības apziņa vēl veidojas

Varētu jau teikt – nu, kāda tad Latvijā diskriminācija? Vai īpaša likuma radīšana nav šāviens ar lielgabalu pa zvirbuļiem? K. Petermanis ir citās domās: „Iemesls šādam regulējumam ir Latvijas iestāšanās ES, ar ko vienlaikus valsts uzņēmusies arī noteiktas saistības un pienākumus ikviena Eiropas kopienā dzīvojoša indivīda aizsardzībai. To, ka aizsardzība ir vajadzīga arī Latvijā, diemžēl norāda atgadījumi, kad cilvēks tiešām ticis diskriminēts savas ādas krāsas, dzimuma, vecuma vai pārliecības dēļ. Uzreiz gan jāteic, ka Latvijā tikai palēnām formējas izpratne par to, ka ir noticis cilvēka tiesību un brīvības pārkāpums. Iespējams, ka cilvēks visu mūžu tiek diskriminēts, bet pats tā neuzskata, jo – vienkārši lietas tā notiek!”

Latvijas Tiesībsarga birojā pagājušajā gadā no visām par diskriminēšanu saņemtajām 304 sūdzībām 53 sūdzības ir par diskrimināciju uz rasu vai tautības pamata un 37 sūdzības – uz dzimuma pamata. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šāda veida sūdzību skaits Latvijā palielinās.

Tiesībsarga birojā saņemto sūdzību skaits

Pamatojumam jābūt objektīvam

Tātad Latvijā diskriminācija tomēr pastāv, kaut arī daļa sabiedrības uzskata, ka šī problēma mūsu valstij sveša. Bet arī tajā situācijā, ja Latvija būtu pilnīgi brīva no dažāda veida iespējamās diskriminācijas, normatīvajam regulējumam vienalga būtu jāpastāv. Piemēram, ja austrumnieciska izskata sieviete vēlētos noīrēt telpu pilsētas centrā savam biznesam, bet izīrētājs atteiktu, pamatojot, ka viņš nekad savas telpas neizīrē turku, arābu vai čigānu tautības sievietēm, par šo klajo diskrimināciju, nepastāvot jaunajam likumam, būtu sarežģītāk izīrētāju saukt pie atbildības. Jo, ja izīrētājs pierādītu, ka sieviete šo telpu vēlējās lietot biroja ierīkošanai, tas ir, saimnieciskajai darbībai, tad nebūtu tiesiskās bāzes, uz kuras pamata izīrētāju sodīt. Noraidītā kliente ir saimnieciskās darbības veicēja, un uz viņu šajā situācijā neattiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kas domāts tikai fiziskas personas aizsardzībai.

"Ar patlaban izstrādāto likumprojektu tiek pārņemta tā direktīvu normu daļa, kas attiecas uz personu kā saimnieciskās darbības veicēju."

Ja kādai personai rodas aizdomas, ka viņa tikusi diskriminēta, tad tai jānorāda uz apstākļiem, kas liecina par nepamatoti atšķirīgu attieksmi, bet iespējamā pārkāpuma veicējam ir jāpierāda, ka viņš nav diskriminējis personu. Diemžēl Latvijā ir bijuši gadījumi, kad pierādīta pat klaja diskriminācija uz dzimuma, tautības un seksuālās orientācijas pamata. „Bet, pirms doties uz tiesu, es ieteiktu diskriminētajam cilvēkam vispirms konsultēties Tiesībsarga birojā, meklēt mierizlīgumu un atrast ar pāridarītāju kompromisu. Tikai, ja tas neizdodas, tad kā galējā instance paliek tiesa,” saka nodaļas vadītājs.

Pa kripatai dažādos likumos

Kādēļ īpašs likums tik šauram subjektu lokam kā saimnieciskās darbības veicējiem? Vai atkal tā nav nesamērība? K. Petermanis argumentē šādi: „Ar patlaban izstrādāto likumprojektu tiek pārņemta tā direktīvu 2000/43/EK un 2004/113/EK normu daļa, kas attiecas uz personu kā saimnieciskās darbības veicēju.”

Daļa normu jau iestrādāta Tiesībsarga likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Valsts civildienesta likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā, likumā “Par sociālo drošību”, Darba likumā, Krimināllikumā. Bet, lai pilnībā pārņemtu abu direktīvu normas, vēl jāpieņem Pacientu tiesību likums un grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Katrai valstij ir pienākums izveidot tādu tiesību aizsardzības sistēmu, lai pārklātu visus direktīvās minētos iespējamos diskriminācijas gadījumus.

"Tendence ar diskrimināciju biežāk sastapties ir tiem cilvēkiem, kuri atšķiras no sabiedrībā pieņemtā „vidējā standarta”."

„Ja cilvēkam rodas aizdomas, ka darbībā pret viņu (un arī viņa darbībā) ir diskriminēšanas pazīmes, tad vajadzētu lūgt jurista konsultāciju. Protams, Latvija nav ASV, kur diskriminācijas jautājumam ir liela nozīme un tiesāšanās noris ik dienas, bet arī mūsu valstī kopš 2002. gada ir bijuši vismaz septiņi gadījumi, kas izskatīti tiesā un kuros tikusi pierādīta diskriminēšana dzimuma, rases un seksuālās orientācijas dēļ. Diemžēl vēl joprojām darba sludinājumos, īpaši internetā publicētajos, tiek norādīts konkrēts dzimums vai vecums darba veicējiem, kuriem nebūtu šādi ierobežojumi jānorāda. Pavisam nesens piemērs – tiek meklēta krievu tautības juriskonsulte, nevis norādīts nepieciešamais krievu valodas zināšanu līmenis jebkura dzimuma un etniskās grupas kandidātam,” secina K. Petermanis

Tendence ar diskrimināciju biežāk sastapties ir tiem cilvēkiem, kuri atšķiras no sabiedrībā pieņemtā „vidējā standarta”. Tajā skaitā arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām un sirmgalvjus. Drīzumā esot gaidāmi arī „pretdiskriminācijas” normatīvie akti šīm sabiedrības kategorijām – sagatavotās direktīvas par brīvu piekļuvi precēm un pakalpojumiem šāgada vasarā Eiropas Komisija nodeva dalībvalstu apspriešanai.