Sekretāre un priekšnieks
Latvijā sievietes vidējā alga ir 87% no vīrieša vidējās algas, Somijā šis skaitlis sasniedz tikai 80%, kas ir pat zem vidējā Eiropas līmeņa, turklāt nav vērojama algu līmeņa izlīdzināšanās – 1995. gadā Somijā sievietes saņēma pat vairāk – 82% no vīriešu algas, kamēr Latvijā ir panākts uzlabojums – 1995. gadā Latvijā sievietes vidēji saņēma tikai 78% no vīriešu algas.
Ir grūti rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tik attīstītā valstī kā Somija joprojām ir tik liela atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu. Somijas Likumā par vienlīdzību starp sievieti un vīrieti ir sacīts, ka „starpību starp vīriešu un sieviešu atalgojumu nevar viennozīmīgi reducēt līdz segregācijai darba tirgū, atšķirīgām apmācībām un darba pieredzei – pastāv arī atšķirības daļa, kad sievietei tiek maksāts mazāk, jo viņa ir sieviete”.
Latvijā vislielākās atalgojuma atšķirības vērojamas finanšu sektorā, kur sievietes vidēji saņem tikai nedaudz vairāk par pusi no vīriešu vidējā atalgojuma. Tas skaidrojams ar pie mums izveidojušos tradīciju: bankā kā klientu apkalpotājas parasti strādā sievietes, kas, salīdzinot ar pārējo finanšu sektora personālu, saņem vismazākās algas. Somijā nevienā sektorā nav vērojama tik krasa atšķirība.
Izglītības nozarē Latvijā nav vērojamas tik izteiktas algu atšķirības (vidēji sieviete saņem 82% no vīrieša atalgojuma), toties ir vērojams ļoti izteikts sadalījums starp mācību iestāžu līmeņiem. No visā izglītības sektorā strādājošajiem cilvēkiem tikai 18% ir vīrieši, turklāt viņu daudzums mainās no 13% vispārizglītojošās skolās līdz 44% augstākajās izglītības iestādēs. Arī Somijā vērojama līdzīga situācija, tikai mazākā līmenī – vīrieši ir 30% no vispārējo izglītības iestāžu skolotājiem un 47% – no augstāko izglītības iestāžu pasniedzējiem.
"Vislielākās atalgojuma atšķirības Latvijā vērojamas finanšu sektorā."
Somijā vērojama ļoti liela atšķirība atalgojumā veselības sektorā. Latvijā sievietes veselības aprūpē vidēji saņem 85% no vīriešu algas, turpretī Somijā šis skaitlis sasniedz tikai 70 procentus. Tas gan neliecina par to, ka Latvijā medicīnas sektorā būtu mazāka vertikālā segregācija – vienkārši nav vērojamas tik lielas atšķirības dažāda līmeņa medicīnas personāla atalgojumā kā Somijā. Citos sektoros Somijā vērojama mazāka atšķirība atalgojumā, turklāt visos pārējos sektoros šis atšķirības līmenis ir praktiski vienāds – nedaudz virs 80 procentiem.
Latvijai 2008. gadā ir izdevies panākt vienādu sieviešu un vīriešu vidējo samaksu valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā. 2007. gadā šajā sektorā strādājošo sieviešu vidējā alga veidoja pat 100,6% no tajā nodarbināto vīriešu vidējās algas. Tiesa, šis sektors ir viens no viszemāk atalgotajiem. Tā vidējā sieviešu/vīriešu alga ir tikai 71% no finanšu starpniecībā strādājošo sieviešu atalgojuma un 40% no finanšu sektorā strādājošo vīriešu atalgojuma. Somijai šādu rezultātu nav izdevies panākt nevienā no sektoriem.
Sievietes mācās, bet nepelna
Somijā sievietes karjeru sāk agrāk nekā vīrieši (vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem 2006. gadā nodarbināti bija 34% sieviešu un 28% vīriešu), toties Latvijā notiek otrādi – vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 2007. gadā nodarbināti bija 37,2% sieviešu un 49% vīriešu. Tiesa, vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem Somijā ir nodarbināti 67% sieviešu un 70% vīriešu – tātad nedaudz vairāk vīriešu nekā sieviešu.
Latvijā vīrieši sāk strādāt agrāk, jo vismaz pirms krīzes jauni, fiziski spēcīgi vīrieši ar zemu izglītības līmeni varēja viegli iegūt darbu ar ļoti labu atalgojumu, piemēram, celtniecībā. Tas mazināja vīriešu vēlmi iegūt augstāko izglītību, jo iegūt labu atalgojumu īsā laikā varēja arī bez tās.
"Latvijā vairāk nekā divas trešdaļas no bakalaura programmu absolventiem ir sievietes."
Viens no visuztraucošākajiem skaitļiem Latvijā ir augstskolu studentu dzimumu attiecība. Somijā augstāko izglītību iegūst vienlīdz daudz sieviešu un vīriešu, turpretī Latvijā vairāk nekā divas trešdaļas no bakalaura programmu absolventiem ir sievietes. Tas rada sava veida pretrunu ar faktu, ka vīriešu vidējā alga Latvijā joprojām ir par 15% lielāka nekā sieviešu, turklāt likumdevēju, valsts vecāko amatpersonu un vadītāju vidū ir par 17 000 vairāk vīriešu.
Šajā gadījumā var runāt arī par augstākās izglītības kvalitāti: vai augstskolas sagatavo labus darbiniekus vai vienkārši izsniedz diplomus, kas darba tirgū neko daudz nenozīmē? Lai gan abās valstīs ir apmēram vienāds procentuālais daudzums cilvēku ar augstāko izglītību, Somijā darba tirgū vairāk nekā 40% sieviešu un vairāk nekā 30% vīriešu ir augstākā izglītība, Latvijā šie skaitļi ir attiecīgi 30% un 18 procenti. Tas liecina, ka Somijā neatkarīgi no dzimuma augstākajai izglītībai ir lielāka nozīme nekā Latvijā.
Kas vainīgs – bērni vai valsts?
Bērna nākšana pasaulē uz laiku aptur sievietes karjeru, bet vīrietis iegūst papildu motivāciju strādāt un gūt panākumus – nu viņam ir ģimene, kas jāapgādā. Bērni lielākā vai mazākā mērā ierobežo sievietes karjeras iespējas. Laiks, kad sieviete nestrādā, negatīvi ietekmē izredzes iegūt jaunu darbu nākotnē – sieviete atpaliek no jaunākajām tendencēm nozarē, kurā sākusi veidot karjeru. Rodas situācija, ka, salīdzinot viena vecuma vīrieti un sievieti, vīrietim ir lielāka pieredze un ilgāks darba stāžs, kā arī labāki lietišķie kontakti. Valsts ar savu politiku var palīdzēt sievietēm atgriezties darba tirgū un atvieglot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.
Gan Latvija, gan Somija rūpējas par jaunajām ģimenēm un maksā tām pabalstus. Taču Latvijā ģimenēm problēmas sākas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām. Ja nav citas iespējas, kā pieskatīt mazuli, vienam no vecākiem jāpaliek mājās arī pēc šī atvaļinājuma beigām. Tā kā lielākajā daļā gadījumu bērnu pieskata māte, arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma mājās paliek viņa. Tas nozīmē vēl lielāku pārtraukumu karjerā, kā arī iespējamu darba zaudēšanu, jo Latvijā darba devējam nav pienākuma saglabāt darbiniekam darbavietu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Somijā vecākiem tiek saglabāta darbavieta, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu.
"Latvijā darba devējam nav pienākuma darbiniekam saglabāt darbavietu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām. Somijā vecākiem tā tiek saglabāta, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu."
Diemžēl Latvijā bērniem joprojām netiek nodrošināta pietiekama aprūpe, kas ļoti apgrūtina jauno māmiņu iekļaušanos darba tirgū, kā arī tuvina vientuļās māmiņas nabadzības slieksnim. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem zemajam ekonomiski aktīvo sieviešu skaitam vecuma grupā virs 25 gadiem.
Ekonomiski vispieejamākais variants Latvijā ir valsts bērnudārza apmeklēšana, tomēr lielas problēmas sagādā nepietiekamais pirmsskolas izglītības iestāžu skaits. 2009. gada aprīlī uz vietām 155 Rīgas bērnudārzos rindā gaidīja aptuveni 18 tūkstoši bērnu, tostarp arī tikko dzimušie. Cik daudz bērnu šogad uzņems bērnudārzos, grūti prognozēt, taču Rīgas dome paredz, ka sešiem tūkstošiem vietu nebūs.
Vecākiem, kuru bērni rindā stāvējuši gadu, bet nav tikuši bērnudārzā, Rīgas pašvaldība izmaksā pabalstu – 50 latu apmērā. Šis pabalsts nenodrošina ne iespēju algot auklīti, ne iespēju sūtīt bērnu privātā bērnudārzā, par kuru maksa ir aptuveni 300 latu. Ģimene tiek nostādīta dilemmas priekšā: ja māte dodas strādāt, bērns ir jāievieto privātajā bērnudārzā vai jāalgo auklīte. Šo pakalpojumu cena var būt līdzvērtīga vai pat pārsniegt mātes algu. Ģimenes finansiālais stāvoklis neuzlabojas, bet bērns nepavada laiku ar saviem vecākiem. Vienīgais ieguvums ir sievietes karjera, kura bieži tajā brīdī šķiet mazsvarīga.
Somijas prakse
Pēc bērna kopšanas pabalsta izmaksas beigām Somijā vecākiem ir vairākas bērnu aprūpes organizēšanas iespējas. Jebkurai ģimenei neatkarīgi no finansiālā stāvokļa vai vecāku nodarbinātības ir tiesības ievietot bērnu valsts bērnudārzā bez maksas mirklī, kad beidzas bērna kopšanas pabalsta izmaksa.
No bērna kopšanas pabalsta izmaksas beigām līdz skolas vecumam tiek maksāts dienas aprūpes pabalsts – 160 eiro bērnam mēnesī un papildu piemaksa strādājošajiem vecākiem, kas var sasniegt pat 134,55 eiro. Šī summa tiek pārskaitīta nevis vecākiem, bet pakalpojuma sniedzējiem – vai nu vecāku algotajai auklītei, vai pirmsskolas izglītības iestādei (valsts vai privātajam bērnudārzam). Ja maksa par pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējumu ir mazāka nekā ģimenes saņemtais pabalsts, pārpalikums netiek izmaksāts nevienam.
Iniciatīva, kas Somijā darbojas labi, ir privāto bērnudārzu apmaksāšana. Latvijā gan tas attiecīgi varētu būt nevis viens no izvēles variantiem, bet piedāvājums, ja pašvaldība nespēj nodrošināt vietu valsts pirmsskolas izglītības iestādē.
Otrs variants sieviešu stāvokļa uzlabošanai darba tirgū varētu būt bērna kopšanas atvaļinājumā esošās personas darbavietas saglabāšana ilgāku laiku, ne tikai līdz bērna kopšanas pabalsta izmaksas beigām.
Raksta pamatā Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē izstrādātā bakalaura darba “Sieviete un karjera Latvijā un Somijā” pētījuma secinājumi (darba zinātniskā vadītāja Dr. phil. Aivita Putniņa).
