Ar jaunu izpratni par līdztiesību un drošību visiem uz ceļa

Šī ziņa gan mudina pasmaidīt – vien trīs divriteņi, turklāt dalīti pa divām pilsētām, bet ar tādu pompu! Pastnieki ar riteņiem brauc vasaru un ziemu, pa ledu un sniegiem aroties, bet to neviens īpaši nav izcēlis. Laikam tāpēc, ka īsti nav citu variantu... Toties ziņā par VZD arī teikts, ka šie ir pirmie trīs, kas būs zaļa alternatīva auto un sabiedriskajam transportam, ko VZD būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālisti līdz šim izmantojuši, apmeklējot objektus.

Ja VZD ir daudz šādu speciālistu, ja izbraukumi mērāmi simtos, ja pedāļu mīšana iepatiksies, tad riteņbraucēju saime patiešām var sagaidīt papildinājumu. Bet vissvarīgākais šajā informācijā šķiet tas, ka velosipēda kā līdztiesīga pārvietošanās transportlīdzekļa atzīšanā sāk iesaistīties valsts iestādes, ko varam dēvēt par "smagsvariem". Ak, jā, jau vairākus gadus ar sava uzņēmuma korporatīvajiem divriteņiem pārvietojas "Nordea bankas" darbinieki. Nule viens kungs melnā uzvalkā ar šādu firmas riteni ierasti veikli aizminās pa velojoslu.

Jāmācās jauna attieksme – vissvarīgākais ir cilvēks

Par aktīvu piedalīšanos velokustības atzīšanā un tās kvalitatīvā organizēšanā publiski izziņojis patiešām "smagsvars" - VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC), kopā ar Latvijas Riteņbraucēju apvienību (LRA) sākot izglītojošu kampaņu par drošu velo infrastruktūru "Mums visiem ir pa ceļam!" un svinīgi parakstot sadarbības līgumu.

Kampaņas ietvaros plānots izstrādāt velosatiksmes attīstības plānu, rīkot bezmaksas seminārus projektētājiem, arhitektiem, pašvaldību darbiniekiem un ceļiniekiem. Semināru dalībnieki tiks informēti par jaunākajām tendencēm velosatiksmes jomā, īpaši pievēršot uzmanību jaunajam valsts standartam LVS 190-9 "Ceļu projektēšanas noteikumi. 9. daļa: Velobūvju projektēšanas noteikumi". Saīsināti šīs rekomendācijas veloceļu projektēšanai mēdz dēvēt par Velostandartu; dokumentā iekļauts pasaules labās prakses apkopojums un vadlīnijas labas velosatiksmes plānošanai un projektēšanai.

"Pasaule mainās, un ir jāmainās arī mums."

Kāpēc šāda sadarbība un jauni standarti vajadzīgi? LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atbildēja īsi: "Pasaule mainās, un ir jāmainās arī mums. Pasaulē vērojama interesanta tendence - jo attīstītāka valsts, jo lielāka loma tiek atvēlēta sabiedriskajam un velotransportam. Finansējuma nepietiekamības dēļ LVC aizvadītajos 20 gados šim sektoram nespēja pievērst pietiekamu uzmanību. Taču pozitīva zīme ir tā, ka valdības rīcības programmā ir ierakstīts konkrēts uzdevums – līdz nākamā gada 31. martam ir jāizstrādā velosatiksmes attīstības plāns visā valstī, un mēs šajā jomā vēlamies sadarboties ar Riteņbraucēju apvienību."

Arī LRA valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks pauda līdzīgu viedokli: "Mēs kopā esam sapratuši: ir jāmaina domāšana. Riteņbraucēju apvienība nekad nav apgalvojusi, ka velosipēds ir galvenais. Galvenais ir cilvēks, un viņam ik pa laikam ir jāizmanto kāds no pārvietošanās veidiem – gan jāiet kājām, gan jābrauc ar riteni un sabiedrisko transportu, gan ar savu auto. Mums visiem kopā jāgādā, lai viņam būtu ērti, labi un droši. Lai to varētu sasniegt, ir jābūt tādiem apstākļiem, infrastruktūrai, ka šie visi transporta veidi var sadzīvot kopā. Tas arī ir tas, ko mēs, riteņbraucēji, pārsvarā vēlamies."

Standartā nevar iekļaut visas dzīves situācijas

"Ļoti bieži, it īpaši sociālajos tīklos, riteņbraucēji izsaka pārmetumus gan pašvaldībām, gan LVC, visiem, kam vien var, un zināmā mērā tas nav gluži bez pamata. Var jau lamāties un neko nedarīt, bet mēs, Riteņbraucēju apvienība, izvēlamies citu taktiku - labāk meklēt sabiedrotos nekā ienaidniekus (ienaidnieki paši uzradīsies, tam tērēt laiku nav vērts)," patiesību kā joku pauda LRA vadītājs.

Taču pavisam nopietni ir tas, ka infrastruktūra, kas tika radīta pagājušā gadsimta 70.-90. gados, vairs neatbilst šodienas prasībām. "Tāpēc rīkosim izglītojošus seminārus, kur stāstīsim par izmaiņām, kādas notiek pasaulē veloinfrastruktūras jomā, gan arī par jaunā standarta prasībām," sacīja V. Silenieks. Turklāt, kā pastāstīja LVC ceļu būvinženieris Aigars Šarpņicks, semināru ietvaros paredzēti arī izbraukumi ar divriteņiem, lai praksē pārliecinātos par esošās infrastruktūras plusiem un mīnusiem.

Nav tā, ka jaunais standarts būtu tapis tukšā vietā. Iepriekšējais pirms vairākiem gadiem tika taisīts ar ideju par riteņbraukšanu pa šosejām, kur veloceliņš būtu kā izolēta zona paralēli ceļam, informēja V. Silenieks. "Taču neviens nebrauc katru dienu no Liepājas uz Rīgu vai otrādi; 99% riteņbraucēju pārvietojas savās pilsētās, ciematu centros, un iepriekšējos standartos nekur nebija risināta situācija, kā rīkoties šauros apstākļos. Veidojot infrastruktūru tur, pašvaldības un būvnieki bieži vien improvizēja, jo daudzas detaļas standartos nebija precizētas. Jaunais standarts tieši apskata, kā būvēt infrastruktūru pilsētās, un tādēļ tas vērtējams pat kā ļoti labs. Mēs kopā ar LVC ekspertiem esam atraduši arī kādas nepilnības, bet tās nav kritiskas un ir laika gaitā uzlabojamas."

Standartā ir ielikti tādi principi kā drošība, tīklu savienojamība, inženiertehniskie risinājumi un ātrums, tas arī paredz virkni grozījumu ceļa zīmju un apzīmējumu standartā.

"Riteņbraucēju apvienība nekad nav apgalvojusi, ka velosipēds ir galvenais."

"Nav iespējams visas dzīves situācijas aprakstīt un ielikt standartā. Bet tajā ir principi ar atkāpēm un piemēriem, kas projektētājiem liek domāt un meklēt situācijai piemērotus risinājumus," vēl sacīja V. Silenieks. Tāpat viņš norādīja, ka, izstrādājot standartu, ticis domāts par tādu transportlīdzekli kā elektriskie velosipēdi, kuru popularitāte Eiropā strauji aug. "Veloceliņi ir jāveido tā, lai tos varētu droši izbraukt arī ar 25 kilometriem stundā – ātrumu, kāds ir elektriskajam velosipēdam."

Nebūs tā, ka turpmāk visur būvēs veloceliņus, uzsvēra J. Lange. "Taču svarīgi, lai veicinātu pasūtītāja izpratni par veloinfrastruktūras nozīmīgumu, par to, ka nepietiekama finansējuma apstākļos to nedaudzo, ko būvējam, ir nepieciešams būvēt ērtu, funkcionālu, derīgu visiem."

Starp citu, LVC būs liela noteikšana, lai infrastruktūra patiešām būtu ērta un droša: pašvaldībām šādi ceļu būves projekti ir jāsaskaņo šajā institūcijā.

Kā stāstīja A. Šarpņicks, standarta izstrāde norisinājās vairāk nekā gadu un pērn nogalē tas tika apstiprināts. Šā dokumenta izstrādi pasūtīja LVC, bet tā tapšanā piedalījās Ceļu satiksmes drošības direkcija, LRA, SIA "Elmāra Daniševska birojs", atsevišķos aspektos asistēja arī SIA "Rīgas satiksme".

E. Daniševskis arī pats ikdienā pārvietojas ar divriteni, ir LRA biedrs. "Tikko piedalījāmies Eiropas Riteņbraucēju federācijas gadskārtējā kongresā un tiešām varējām lepoties, ka mums tāds standarts ir. Nākamais – lai būtu izglītojošā kampaņa, lai, piemēram, pašvaldības zinātu, ka šāds standarts ir, ko ar to darīt, un tad ir cerība, ka pavisam drīz to redzēsim ieviestu dzīvē – labākas ielas, labākus krustojumus, tiltus, pārbrauktuves. Pirmais solis ir sperts, atliek nākamie."

Kā jau ar standartiem mēdz būt, dokumentu bez maksas iespējams izlasīt klātienē SIA "Latvijas standarts" bibliotēkā, citādi tas vairāk nekā par 40 eiro jāpērk no šīs iestādes. Tomēr ir arī vēl cita iespēja – bez maksas Velostandartu var lejuplādēt LRA mājaslapā. Jaunais standarts ir nosūtīts Standartizācijas birojam, un paredzams, ka tiks apstiprināts nākamā gada sākumā.

Bet tikmēr dzīve rit uz priekšu. Kā informēja J. Lange, Satiksmes drošības programmas ietvaros šogad jau tiek īstenoti vairāki gājēju un veloceliņu būves projekti, piemēram, Ieriķos un Augšlīgatnē. "Ja šādā veidā varam apdzīvotas vietas savienot ar infrastruktūru, kas dod drošību gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, tas ir ļoti labi."

Sākas arī pirmie semināri valsts reģionos. Pirmais 3. jūnijā notika Rēzeknē, 10. jūnijā būs Rīgā, 17. jūnijā - Valmierā.