Velosatiksme: pa vecam braukt un būvēt vairs nevarēs

Šajā normatīvajā aktā bez iepriekš minētā ir arī citas svarīgas izmaiņas. Janvāris tuvojas, tādēļ, šķiet, pienācis pēdējais brīdis ar jaunajiem noteikumiem iepazīties ne tikai šoferiem, riteņbraucējiem, bet arī gājējiem (arī dažu auto skolu teorētisko priekšmetu pasniedzējiem, kuri par jaunajiem noteikumiem vispār neko nav dzirdējuši).

"Velosipēdists ceļu satiksmē"- visiem, kuri atrodas uz ceļa

Jauno CSN 22.nodaļa "Papildu prasības velosipēdu vadītājiem" tomēr ir ļoti svarīga, jo attiecas uz visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, un tādēļ Latvijas Riteņbraucēju apvienība (LRA) sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu (SD) ir spērusi nozīmīgu soli riteņbraucēju un pārējo ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanā tieši šā normatīvā akta kontekstā, nule laižot klajā bukletu "Velosipēdists ceļu satiksmē".

Šo brošūru ir veidojis LRA priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, pārstrādājot 2013.gada izdevumu. Viņš skaidro: "Šogad ir būtiski mainīti Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), kuri stāsies spēkā  2016.gada 1.janvārī un ieviesīs daudzas svarīgas izmaiņas. Ar SD atbalstu tapa šāds izdevums, kura mērķauditorija nav tikai riteņbraucēji, bet autovadītāji, viņu radinieki, draugi, kuri pārvietojas ar divriteni un iet ar kājām. Kad velosipēds brauc pa ielu, tās ir transportlīdzekļa vadītāja un velosipēdista attiecības, kad pa ietvi – gājēja un riteņbraucēja attiecības, un noteikumi ir jāzina abām pusēm."

V.Silenieks stāsta, ka LRA kopā Rīgas domi nesen veikusi pētījumu par visām Rīgas izglītības iestādēm - cik daudzos bērnudārzos, skolās un kā māca CSN, vai pie izglītības iestādēm ir velonovietnes. "Secinājumi bija tādi, ka ir skolas, kurās CSN nemāca un arī negrasās to darīt, un no visām Rīgas izglītības iestādēm 82% bērnu vecumā līdz 18 gadiem nezina satiksmes noteikumus. Tajā pašā laikā Ceļu satiksmes likumā (CSL) noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina šo noteikumu mācīšana, jāizstrādā attiecīga metodoloģija, taču vienota sistēma arvien nav izveidota. Par to ilgus gadus Ceļu satiksmes drošības padomē runā augsta līmeņa amatpersonas, bet nekas uz priekšu nevirzās.

Visu Rīgas skolu ceturto klašu audzēkņiem paredzēts bez maksas izdalīt brošūru "Velosipēdists ceļu satiksmē". Ceturtās klases izraudzītas tādēļ, ka tajās mācās aptuveni 10 gadu veci bērni, un tas ir vecums, kad saskaņā ar CSL var iegūt velosipēda vadītāja apliecību. Noteikumus var iemācīties arī ar šīs grāmatiņas palīdzību, un aicinām skolotājus, kaut vai izmantojot projektu nedēļu, pie ceturtās klases bērniem aicināt Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvjus un skolā kārtot eksāmenus šo noteikumu pārzināšanā. Riteņbraucēju apvienībai nav svarīgi, lai visi bērni tagad uz skolu brauktu ar divriteņiem, bet ir svarīgi, lai viņi kā gājēji šos noteikumus zinātu."

 Ierobežoto resursu dēļ buklets nav nodrukāts tādā tirāžā, lai to izplatītu visiem Rīgas skolēniem. Taču, iespējams, tas nemaz nav vajadzīgs: ņemot vērā, ka jaunā paaudze paradusi informāciju vairāk iegūt internetā, nevis lasīt drukāto vārdu, buklets pieejams arī LRA interneta vietnē.

Vēl vairāk – ja vēl kāda Latvijas pašvaldība vēlētos nodrukāt un izplatīt šo informatīvo grāmatiņu saviem iedzīvotājiem, skolēniem, tās maketu var iegūt tīmeklī un izmantot bez maksas. Iepriekš minētais pētījums arī parādīja: visvairāk bērnu – riteņbraucēju – ir Rīgas Angļu ģimnāzijā un Rīgas Teikas vidusskolā. Uz šīm mācību iestādēm bukletus jau izdošanas dienā 25.novembrī nogādāja velokurjeri. Pārējās skolas grāmatiņas var saņemt Satiksmes departamentā.

Ceļu satiksmes kultūra un infrastruktūras uzlabošana

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata – galvaspilsētā ceļu satiksmē lielākais konflikts ir autovadītājiem ar riteņbraucējiem: šoferiem nepatīk, kā velosipēdisti pārvietojas, ka neievēro satiksmes noteikumus. Tādēļ arī neapmierinātība, ka tiek veidotas īpašas velojoslas, ierobežojot autosatiksmi.

"Lai izveidotu noteikta līmeņa velobraukšanas kultūru, piemēram, Dānijā un Holandē vajadzēja pietiekami ilgu laiku. Tādēļ ir svarīgi jau skolēnu vecumā iemācīt ceļu satiksmes noteikumus, jo tieši jaunā paaudze būs tā, kas šo kultūru nesīs tālāk. Turklāt svarīgi ir ne tikai izglītot riteņbraucējus, bet arī iemācīt pareizu attieksmi pret viņiem pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem."

Vitālijs Reinbahs, SD departamenta direktors, domā līdzīgi: "Svarīga ir ne tikai veloinfrastruktūra, bet arī riteņbraucēju kultūra, un mēs ar šo bukletu vēlējāmies dot savu ieguldījumu tieši velokultūras attīstībā. Ja nebūs šīs kultūras, pat ievērojot satiksmes noteikumus, var rasties nesaprašanās un konflikti."

Pašlaik lielāko projektu - K.Barona ielas rekonstrukciju, izveidojot rekomendējošu velojoslu, paredzēts pabeigt jau šogad. "Tas ir Rīgā vēl nepieredzēts projekts ar kopīgu telpu visiem satiksmes dalībniekiem," vērtē SD direktors.  

Šobrīd galvaspilsētā jau ir izveidoti maģistrālie veloceļi no centra uz Imantu, Mežaparku, Vecāķiem, Berģiem, kā arī velojoslu tīkls.

"Rīgā 82% bērnu, kas mācās skolās vai apmeklē bērnudārzus, nezina satiksmes noteikumus."

Ilze Dišlere, SD komunikācijas speciāliste, stāsta, ka nākamgad ir iecerēti vēl vairāki veloinfrastruktūras uzlabojumi. "Plānojam nodrošināt ērtu nokļūšanu no Salu tilta Turgeņeva ielā uz krastmalas promenādi un uz centru. Nākamgad būvēsim astoņu kilometru garu veloceļu no Ziepniekkalna uz centru; tas ies gar jauno Latvijas Universitātes dabaszinātņu kompleksu un būs ļoti ērti studentiem. Tāpat plānots arī izbūvēt veloceļa uz Bolderāju pēdējo posmu uz jūru, kā arī sākt veloceļa būvi no centra uz Dārziņiem."

N.Ušakovs uzsver, ka jaunās veloinfrastruktūras izveide autovadītājiem papildu neērtības neradīs. "Jā, Barona ielā būs ātruma ierobežojums 30 kilometru stundā. Salīdzinājumam – ja brauktu ar atļautajiem 50 kilometriem stundā, ielas garumā autovadītājs ietaupītu divas trīs minūtes. Toties nebūs tā, kā Lāčplēša vai Elizabetes ielā, kur auto ir sašaurināta pārvietošanās telpa. Arī turpmākie pārveidojumi auto satiksmi neierobežos un neapgrūtinās. Tomēr daudz aktuālāks ir jautājums – cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai autovadītāji pierastu ikreiz paskatīties sānu spogulītī, vai līdzās nav riteņbraucējs?"

"Autovadītājiem ir jāatceras, ka citu risinājumu nav, un jāsaprot, ka arī paši visu laiku nav tikai autovadītāji – kad viņi izkāpj no auto, tad kļūst par gājējiem," domā Rīgas mērs. "Savukārt katram gājējam vajadzētu paturēt prātā, ka 80 procentu negadījumu rodas nevis sadursmēs starp gājējiem un auto, bet starp gājējiem un velobraucējiem. Ja riteņbraucējiem nav piemērotas infrastruktūras, viņi ir spiesti braukt pa ietvēm, un notiek arī negadījumi. Līdz ar to mēs visi esam ieinteresēti upurēt daļu no esošās telpas, lai tomēr sakārtotu savstarpējās attiecības. Taču mūsu mērķis vairs nav mudināt iespējami vairāk autovadītāju kļūt par riteņbraucējiem, jo pašlaik cilvēki šo izvēli jau ir izdarījuši, un infrastruktūra atpaliek no pilsētā esošā riteņbraucēju skaita. Sakārtojot infrastruktūru, mēs cenšamies radīt drošu satiksmi, lai velosipēdistus pasargātu no automašīnām, bet gājējus – no riteņbraucējiem."

Jaunās CSN prasības, ka riteņbraucējiem atļauts atrasties uz ietves tikai atsevišķos gadījumos, Rīgā pašreizējos apstākļos nebūs iespējams ievērot visā pilnībā, atzīst V.Silenieks. "Taču jāņem vērā, ka nevienā Eiropas valstī velosipēdistiem nav atļauts braukt pa ietvēm. Velosipēds ir transportlīdzeklis, kas var pārvietoties pat ar ātrumu 30 kilometru stundā, un man kā gājējam nekad negribētos šo transportlīdzekli redzēt uz ietves. Turklāt velosipēds var būt arī pieaugušo trīsritenis, kas aizņem daudz vietas, kravas velosipēds, kam ir milzīgs svars un tātad – garš bremzēšanas ceļš. Tiem pilnīgi noteikti nav jāatrodas uz ietves. Svarīgi vēl arī tas, ka riteņbraucēji, tāpat kā autovadītāji, ir samērā maza daļa no satiksmes dalībniekiem. Visvairāk ir gājēju, un ir jādara tā, lai viņiem ir labāk."

"Svarīga ir ne tikai veloinfrastruktūra, bet arī riteņbraucēju kultūra."

Uz jautājumu, kāpēc riteņbraucēji pārvietojas pa ietvi, V.Silenieks atbild: "Tāpēc, ka viņiem bail, ka tos noslepkavos kāds ar mašīnu. Cilvēcīgi viss ir saprotams, un to nevar pārmest. Kamēr mums nebūs tādas infrastruktūras, kas šīs bailes likvidēs, tikmēr velobraucēji  turpinās braukt pa ietvēm. Līdz ar to jauno CSN prasības zināmā mērā uzskatāmas par tādiem kā pārejas noteikumiem. Ja nocirstu kā ar cirvi – no rītdienas pa ietvēm braukt vairs nedrīkstēs, mēs panāktu ļoti sliktu efektu – riteņbraucēji būs apdraudēti, bet, ja pārkāps noteikumus, viņus jāsoda. Šis ir maigais variants, kā pamazām pedāļu minējus virzīt nost no ietves. Domāju, ka līdz ar infrastruktūras attīstību tiks mainīti arī CSN nosacījumi. Bet pagaidām soda nebūs, jo ļoti bieži ir tā, ka veloinfrastruktūra pēkšņi beidzas uz ietves un riteņbraucējam patiešām nav kur palikt."

Vēl jāpiebilst, ka 27.novembrī SD sadarbībā ar LRA rīko starptautisku velo konferenci. Tā notiek jau ceturto gadu, un, kā informē V.Silenieks, Eiropas Riteņbraucēju federācija savā kalendārā šo konferenci iekļāvusi starp nozīmīgākajiem pasākumiem. "Šī ir Austrumeiropā lielākā konference par riteņbraukšanu. Katru gadu pasākumam ir noteikta vadošā tēma, un šogad tā ir "Pa vecam braukt un būvēt vairs nevarēs". Kādēļ? Tādēļ ka sadarbībā ar SD, AS "Latvijas valsts ceļi", CSDD un citiem profesionāļiem esam izstrādājuši jaunu valsts standartu velosatiksmes infrastruktūrai, kas stāsies spēkā no nākamā gada.

Projektētājiem būs gluži citi nosacījumi un tehniskie noteikumi, kā būvēt šo infrastruktūru, un tā būs efektīvāka, drošāka, loģiskāka un saprotama visiem satiksmes dalībniekiem. Otra konferences pamattēma būs jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. Pasākumā piedalīsies arī starptautiski atzīti eksperti no Nīderlandes un Somijas, kas sniegs ziņojumus speciālistu līmenī, tādēļ konferencē aicināti piedalīties arhitekti, pilsētplānotāji, būvnieki, kā arī ceļu uzturētāji."