Lieta tika ierosināta pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka normas, kas paredz bijušā Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā, nav pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam. Tāpat likumdevējs esot rīkojies patvaļīgi – neņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas kritērijus, vēsturisko zemju robežas, kā arī vietējās kopienas intereses.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa vērtēja, vai šis regulējums atbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskuma un labas likumdošanas principam un 101. pantā nostiprinātajam pašvaldības principam, proti, vai regulējums pieņemts pienācīgā kārtībā un vai likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.
Vispirms Satversmes tiesa konstatēja, ka konsultēšanās ar Varakļānu novada pašvaldību, tostarp publiskā apspriešana par apstrīdētajās normās ietverto administratīvi teritoriālo iedalījumu, tika veikta atbilstoši tiesību normām. Tāpat apstrīdētās normas pieņemtas pienācīgā kārtībā un atbilstoši labas likumdošanas principam.
Tālāk Satversmes tiesa secināja, ka administratīvi teritoriālās reformas kritēriji nav mainīti. Latviešu vēsturisko zemju likums paredz ņemt vērā vēsturisko zemju saskares līnijas, taču tas nenozīmē, ka administratīvi teritoriālajam iedalījumam ar tām pilnībā jāsakrīt. Turklāt Varakļānu novada administratīvi teritoriālo piederību Vidzemes un Latgales vēsturisko zemju saskares līniju kontekstā likumdevējs apsvēra ne vien, pieņemot apstrīdētās normas, bet arī visā reformas gaitā.
Vērtējot argumentus par apstrīdēto normu iespējamo ietekmi uz Latgales vēsturiskās zemes pārstāvību Saeimā, tiesa secināja, ka Varakļānu novada teritorija līdz šim ir atradusies vienīgi Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Līdz ar to apstrīdētās normas neietekmē deputātu skaitu, kas tiek ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala. Tiesa uzsvēra, ka administratīvo teritoriju robežas nav tieši saistītas ar Saeimas vēlēšanu apgabalu robežām. Attiecīgi likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav rīkojies patvaļīgi.
Satversmes tiesa arī vērtēja, vai ir ņemtas vērā vietējās kopienas intereses. Proti, vai pēc pievienošanas lielākam novadam Varakļānu iedzīvotāji saglabā iespējas piedalīties pašvaldības darbā un ietekmēt to lēmumu pieņemšanu, kuri skar bijušo Varakļānu novadu. Tiesa pārliecinājās, ka normatīvais regulējums paredz mehānismus iedzīvotāju līdzdalībai pašvaldības darbā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji arī turpmāk var iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tādējādi ir ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.
Vienlaikus tiesa atzina, ka likumdevējs ir ņēmis vērā arī iepriekšējo Satversmes tiesas judikatūru administratīvi teritoriālās reformas lietās, īpaši 2021. gada spriedumus. Tajos jau tika skaidrots reformas mērķis un kritēriji tam, kādam jābūt administratīvi teritoriālajam iedalījumam, lai tas atbilstu Satversmei. Likumdevējs ir balstījies arī uz pētījumiem un ekspertu atzinumiem, tostarp tiem, kas jau reformas sākumposmā pamatoja Varakļānu pievienošanu Madonas novadam.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 26.18., 26.23. un 26.24. apakšpunktu, kā arī 2024. gada 13. jūnija likuma “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” 2. pantu, ciktāl ar to izslēgts pielikuma 43. punkts, par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
