SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portālam
09. novembrī, 2021
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
1
16
1
16

Iedzīvotāju mobilizācija. Kādos gadījumos to var izsludināt?

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Nesen publiskajā vidē izskanēja ziņas par iespējamu mediķu mobilizāciju saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi veselības aprūpes sistēmā. Pašlaik runas par mediķu iespējamu mobilizāciju ir atliktas, taču LV portāls skaidro, kas ir Mobilizācijas likums, uz ko tas attiecināms un kādos gadījumos iedzīvotāju mobilizāciju var izsludināt. Uz jautājumiem par to, kā teorētiski tas varētu ietekmēt dažādu jomu un profesiju pārstāvjus, un vai ir izņēmumi, LV portālam stāsta Aizsardzības ministrijas pārstāve Vita Briže.

īsumā
  • Mobilizācijas likumam ir vairāki mērķi, to vidū arī noteikt privāto tiesību juridisko personu, kā arī fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos. Iedzīvotāju mobilizāciju regulē vairāki likumi.
  • Mobilizācijas likums nosaka, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi (iedzīvotāji), valsts (arī ārvalstīs esošie), pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi veido mobilizācijas resursus.
  • Mobilizācijai civilās aizsardzības pasākumu veikšanai var pakļaut atsevišķu amatu un profesiju darbspējīgos iedzīvotājus atbilstoši konkrētās situācijas vajadzībām valsts apdraudējuma gadījumā.
  • Mobilizācijas likumu var attiecināt uz mediķiem.
  • Līdz šim Latvijā kopš neatkarības atgūšanas nav izsludināta ne pilsoņu iesaukšana aktīvajā dienestā, ne iedzīvotāju mobilizācija civilās aizsardzības pasākumu veikšanai. Tomēr cīņas pret Covid-19 pandēmiju ietvaros citviet pasaulē ir pielietoti juridiskie instrumenti, kas ir identiski Latvijas mobilizācijas normatīvajai sistēmai.
  • Nepieciešamības gadījumā var mobilizēt arī personas, kurām nav specifisku prasmju, piemēram, gadījumos, kad nepieciešams veikt dažādus atbalsta pasākumus lielam apjomam cietušo, kad valsts un pašvaldību resursi nav pietiekami.

Kas ir mobilizācija?

Mobilizācija ir mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus, teikts Mobilizācijas likumā.

Mobilizācijas likumam ir vairāki mērķi:

  • noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, valsts un pašvaldību institūciju, privāto tiesību juridisko personu, kā arī fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos;
  • veicināt mērķtiecīgu un koordinētu mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegāžu drošību, sekmējot atbilstošu aizsardzības industrijas attīstības atbalsta pasākumu īstenošanu.

Kādos gadījumos izsludina mobilizāciju?

Latvijas Republikas Satversmes 116. pants nosaka, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106., un 108. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Savukārt Nacionālās drošības likuma 22. pants paredz divu speciālo tiesisko režīmu darbību. Proti, atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma, nosaka atbilstošu terorisma draudu līmeni, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

Tā nozīme plašāk definēta likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantā: ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Savukārt atbilstoši šī likuma 11. pantā noteiktajam: izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu. Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī tām uzlikt papildu pienākumus.

Svarīgi piebilst, ka Nacionālās drošības likuma 22. panta piektā daļa paredz: ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī, lai likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.

Mobilizācija tiek izmantota kā galējais līdzeklis, proti, ja nepieciešamos resursus nevar iegūt caur rezervēm, līgumiem vai citā ceļā, bet valstij radītais apdraudējums un tā sekas ir sasniegušas vai paredzams, ka tās sasniegs, tādu apjomu, ka valsts un pašvaldību institūcijas nav spējīgas bez papildu resursu piesaistes veikt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus.

Mobilizācijai ir dažādi veidi

Mobilizācijas likuma 3. pants paredz, ka mobilizācija var būt vispārēja, daļēja un vietēja:

  • vispārēja mobilizācija tiek izsludināta kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā;
  • daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;
  • vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā.

Mobilizācijas likuma 8. pants nosaka, ka lēmumu par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu pieņem un mobilizāciju vai demobilizāciju izsludina Ministru kabinets.

Mobilizācija tiek izsludināta, izmantojot visu veidu sakaru un plašsaziņas līdzekļus. Mobilizācija ir spēkā, kamēr ir spēkā ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis un nav pārvarēts valsts apdraudējums, vai līdz brīdim, kad izsludinātā mobilizācija tiek atcelta.

Attiecīgi, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 6. pantu, Saeima izvērtē izsludinātās ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas pamatotību, tādējādi īstenojot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta lēmumiem.

Kādas personas var mobilizēt?

Mobilizācijas likuma 3. pants nosaka, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi (turpmāk — iedzīvotāji), valsts (arī ārvalstīs esošie), pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi veido mobilizācijas resursus.

Līdz ar to mobilizāciju var attiecināt uz:

  • fiziskām personām;
  • materiāltehniskajiem līdzekļiem;
  • pakalpojumu sniegšanu (t. sk. preču ražošanu).

Mobilizējamo personu loks ir atšķirīgs iedzīvotāju iesaukšanai aktīvajā dienestā (Nacionālo bruņoto spēku sastāvā) izņēmuma stāvokļa laikā vai iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ārkārtējās situācijas gadījumā.

Aktīvajā dienestā var iesaukt (mobilizēt) Latvijas pilsoņus:

  • rezerves karavīrus, kas:
    • atvaļināti no profesionālā dienesta, ir sekmīgi apguvuši kareivja pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites vai uzņemti Zemessardzē;
    • pildījuši dienestu Zemessardzē, un līgums par dienestu Zemessardzē ir izbeigts, ja ir sekmīgi apgūts Zemessardzes pamatapmācības kurss individuālās apmācības līmenī un nav sasniegts maksimālais vecums dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē;
    • brīvprātīgi pieteikušies dienestam NBS rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja nav sasniegts maksimālais vecums dienestam NBS rezervē;
    • ir jaunsargi vai valsts aizsardzības mācību apguvušas personas, kuras sekmīgi apguvušas apmācību, kas nepieciešama ieskaitīšanai rezervē, un devušas karavīra zvērestu;
  • rezervistus, kas:
    • ir Latvijas pilsoņi, vīrieši, vismaz 18 gadu vecumā;
    • ir Latvijas pilsones, sievietes, vismaz 18 gadu vecumā un ir izteikušas šādu vēlmi.

Savukārt mobilizācijai civilās aizsardzības pasākumu veikšanai var pakļaut atsevišķu amatu un profesiju darbspējīgos iedzīvotājus atbilstoši konkrētās situācijas vajadzībām valsts apdraudējuma gadījumā.

Atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.1 pantam noteiktām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kas iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, ir noteikti izņēmumi pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju civilās aizsardzības pasākumu veikšanai.

Vai mobilizāciju var attiecināt uz mediķiem?

FOTO: Gatis Rozenfelds

Mobilizācijas likuma 2. pants nosaka, ka mobilizācija ir mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

Mobilizācijas sistēmas instruments ir mobilizācijas pieprasījums – dokuments –, kurā tiek izteikta prasība pēc mobilizācijas, izvirzīts mobilizācijas uzdevums, pienākums un kurš izsaka Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas resursiem valsts apdraudējuma gadījumā.

Mobilizācijas likumu var attiecināt uz mediķiem, kas ietilpst mobilizējamo personu lokā (atbilst prasībām, kas noteiktas). Līdz ar to valsts apdraudējuma gadījumā atkarībā no valsts apdraudējuma veida un tā radītajām sekām mediķus var gan iesaukt aktīvajā dienestā, gan papildus iesaistīt civilās aizsardzības pasākumu veikšanai.

Tā, piemēram, Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumu Nr. 873 “Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem” 3. punkts paredz, ka mobilizācijas pieprasījumus plāno, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu, Valsts civilās aizsardzības plānu, Tautsaimniecības mobilizācijas plānu, Valsts katastrofu medicīnas plānu un sadarbības teritorijas civilās aizsardzības un katastrofu medicīnas plāniem. Savukārt šo noteikumu 17. punkts paredz, ka attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu ir šādu veidu mobilizācijas pieprasījumi – par neatliekamo medicīnisko palīdzību un ārstniecību un par pretepidēmijas pasākumiem.

Līdzšinējā pieredze Latvijā un ārvalstīs

Līdz šim Latvijā kopš neatkarības atgūšanas nav izsludināta ne pilsoņu iesaukšana aktīvajā dienestā, ne iedzīvotāju mobilizācija civilās aizsardzības pasākumu veikšanai. Tomēr cīņas pret Covid-19 pandēmiju ietvaros citviet pasaulē ir pielietoti juridiskie instrumenti, kas ir identiski Latvijas mobilizācijas normatīvajai sistēmai.

Valsts apdraudējuma gadījumā mobilizācijas priekšmets var būt arī noteiktu pakalpojumu sniegšana un preču ražošana, kas vitāli nepieciešamas apdraudējuma pārvarēšanai. Piemēram, 2020. gada martā, saskaroties ar Covid-19 infekcijas sākotnējām sekām, ASV prezidents uzdeva ASV reģistrētajai automašīnu ražošanas kompānijai “General Motors” ražot plaušu ventilatorus, lai ar tiem apgādātu ASV veselības aprūpes sistēmu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo “General Motors” ražotnes bija atbilstošas, lai īsā laika posmā tās piemērotu plaušu ventilatoru ražošanai un tādējādi veiktu kritiski nepieciešamo preču ražošanu un piegādi, īslaicīgi samazinot pamatdarbības jomas ražošanas kapacitātes.1

Krīzes situācijās īpaši nozīmīga ir arī kritisko preču un pakalpojumu pieejamība, piemēram, pamata pārtikas produktu pieejamība, kas skar gan pārtikas produktu ražošanu, gan nepieciešamo loģistikas ķēžu nodrošināšanu. Saskaroties ar atsevišķu pārtikas produktu grupu apgādes traucējumiem Covid-19 krīzes sākumā, 2020. gada aprīlī ASV prezidents izdeva rīkojumu ASV reģistrētajiem gaļas un gaļas produktu ražotājiem un apstrādātājiem turpināt ražošanas procesus un piegādes, lai tādējādi izvairītos no iespējamas gaļas produktu nepietiekamības mazumtirdzniecības vietās, ņemot vērā to, ka Covid-19 ietekmē liela daļa gaļas ražotāju un pārstrādātāju bija īslaicīgi apturējuši savu darbību.2

Vienlaikus medicīnas personāla mobilizācija Covid-19 krīzes laikā ir notikusi, piemēram, Grieķijā, kad 2021. gada pavasarī Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā tika konstatēts, ka Grieķijas veselības aprūpes sistēma ar esošajiem līdzekļiem nav spējīga pilnībā reaģēt uz izveidojušos apdraudējuma situāciju. Līdz ar to Grieķijā tika izsludināta medicīnas personāla mobilizācija, uzdodot privātajā veselības aprūpes nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un ārstniecības personām, kā arī atvaļinātām ārstniecības personām, sniegt noteiktu atbalstu publiskajai veselības aprūpes sistēmai. Šī mobilizācija aptvēra noteiktu specialitāšu medicīnas personālu. Mobilizētajam personālam tika uzdots veikt tikai tāda veida pienākumus, kuriem tie ir iepriekš sagatavoti un apmācīti, proti, atbilst to specialitātei. Tāpat tiem tika nodrošināts atalgojums par darbu mobilizācijas apstākļos, kompensējot pamatdarbā negūtos ienākumus.

Vienlaikus ir nepieciešams uzsvērt, ka, izsludinot noteiktu amatu vai profesiju pārstāvju mobilizāciju, reāli mobilizēta tiktu tikai daļa no šīm personām. Tā, piemēram, Grieķijā, izsludinot medicīnas darbinieku mobilizāciju, tika mobilizētas ap 200 personu no kopumā valstī tobrīd nodarbinātajiem vairākiem tūkstošiem medicīnas darbinieku, ņemot vērā veselības aprūpes sistēmas tā brīža vajadzības un nodrošināmo kapacitāti.3

Vai mobilizāciju teorētiski varētu izsludināt plūdu dēļ kādā reģionā, un kā tā izpaustos?

Uz Mobilizācijas likuma pamata izdotie normatīvie akti (piemēram, Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā”, Ministru kabineta 2005. gada 20. septembra noteikumi Nr. 714 “Noteikumi par mobilizācijas plāniem”, Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumi Nr. 873 “Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem”) paredz tiesības Iekšlietu, Veselības, Ekonomikas un citām ministrijām mobilizācijas instrumentu izmantot ārkārtējās situācijas gadījumā, ja ir iestājušies iepriekš minētie apstākļi.

Teorētiskās izpausmes šādā situācijā izsludinātai mobilizācijai ir tieši pakārtotas Valsts civilās aizsardzības plāna 4. pielikumam, kas veltīts palu, plūdu un vējuzplūdu apdraudējumam vai 18. pielikumam, kas attiecas uz dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumu un to preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, piemēram, glābšanas darbu veikšanai, pirmās palīdzības sniegšanai, kultūras mantojuma saglabāšanai, psiholoģiskā atbalsta sniegšanai, iedzīvotāju evakuācijai un izmitināšanai u. tml.

Vai mobilizāciju varētu attiecināt uz cilvēku bez specifiskām prasmēm, piemēram, pārdevēju? Kādos gadījumos?

Mobilizāciju civilās aizsardzības pasākumu veikšanai teorētiski ir iespējams attiecināt uz personām bez specifiskām amata prasmēm, piemēram, gadījumos, kad nepieciešams veikt dažādus atbalsta pasākumus lielam apjomam cietušo, kad valsts un pašvaldību resursi nav pietiekami. Šāds piemērs varētu būt pamatvajadzību nodrošināšana (iepriekš no kompetentajām iestādēm saņemot instruktāžu (apmācību)), piemēram, ēdiena vai pirmās nepieciešamības preču izdale evakuētajiem iedzīvotājiem u. tml.

Tomēr atkārtoti jāuzsver, ka valsts apdraudējuma pārvarēšanas sistēmā mobilizācija ir nevis pirmais, bet gan pēdējais jeb galīgās nepieciešamības instruments, ko valsts institūcijas ir tiesīgas izmantot, ja citi resursu ieguves veidi valsts apdraudējuma pārvarēšanai ir izsmelti.

Mobilizācija ir “mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti” valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi. Mobilizācijas sistēma paredz, ka plānošana un sagatavošana notiek miera laikā, savukārt tās īstenošana notiek jau valsts apdraudējuma gadījumā. Līdz ar to Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki jau tagad, miera laikā, ir izanalizējuši, kādi mobilizējamie resursi valsts aizsardzības nodrošināšanai tiem būs nepieciešami no tautsaimniecības, un attiecīgie komersanti attiecīgajā brīdī saņemtu attiecīgos mobilizācijas pieprasījumus. Tas ļauj veidot savlaicīgu dialogu ar šiem komersantiem, kā arī vieš paredzamību un skaidrību, kas no viņiem tiek gaidīts valsts apdraudējuma situācijā.

1Trump orders General Motors to make ventilators under Defense Production Act (pieejams: https://www.cnbc.com/2020/03/27/trump-orders-general-motors-to-make-ventilators-under-defense-production-act.html)

2USDA To Implement President Trump’s Executive Order On Meat and Poultry Processors (pieejams: https://www.usda.gov/media/press-releases/2020/04/28/usda-implement-president-trumps-executive-order-meat-and-poultry)

3Greece orders private sector doctors to assist against COVID-19 (pieejams: https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-greece-idUSKBN2BE0LU)

Labs saturs
16
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU