Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargi trenējas kaujas šaušanā Ādažu poligonā.
FOTO: Zemessardzes 44. kājnieku bataljons
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19. aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas mobilizācijas gadījumā paredz zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā. Aizsardzības ministrija skaidro, ka likumprojekta mērķis ir noteikt rīcību zemessargu iesaistīšanai 72 stundu kaujas gatavības pārbaudēs, kā arī rīcību izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara iestāšanās gadījumā.
Piemēram, likumprojekts paredz papildināt Latvijas Zemessardzes likuma 4. pantu ar sesto daļu, nosakot, ka zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Savukārt daļējas zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargus, kuri netiek mobilizēti, ar Ministru kabineta lēmumu var pakļaut paaugstinātas gatavības režīmam. Likumu iecerēts papildināt ar 4.1 pantu, nosakot personas, kuras netiek pakļautas zemessargu mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam. To vidū ir, piemēram, valdības un Saeimas pārstāvji, augstas amatpersonas, tiesneši, pašvaldību deputāti.
Aizsardzības ministrijā LV portālam skaidro, ka likumprojekts paredz zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā karavīra statusā mobilizācijas gadījumā (izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara gadījumā), kā arī gadījumā, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī.
Zemessargu mobilizācija atšķirsies no pārējo Latvijas pilsoņu mobilizācijas, jo zemessargus nevis iesauks aktīvajā dienestā, bet paātrināti ieskaitīs aktīvajā dienestā bez iesaukšanas aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
Lai nodrošinātu netraucētu un ātru zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma izsludināšanas valstī, likumprojekts paredz pienākumu darba devējam atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, viņam neizmaksājot darba samaksu, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūst par karavīru un saņem tam paredzēto algu.
Zemessargu mobilizācija var būt gan vispārēja, gan daļēja. Daļējas mobilizācijas gadījumā daļu zemessargu mobilizē, savukārt tai daļai, kuru nemobilizē, tiek organizēts paaugstinātas gatavības režīms.
Uzzini vairāk >>
Paaugstinātas gatavības režīms nav mobilizācija, bet mobilizācijas sagatavošanas posms, kas tiks iekļauts Mobilizācijas likumā. Tas nosakāms, lai nodrošinātu zemessargu operatīvu iesaisti Nacionālo bruņoto spēku kaujas struktūrās apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē. Proti, paaugstinātas gatavības režīmā esošie zemessargi situācijas eskalācijas gadījumā nekavējoties tiks mobilizēti, skaidro Aizsardzības ministrija.
Paaugstinātas gatavības režīms paredz zemessarga pienākumu būt gatavam noteiktā laikā pēc attiecīgās Zemessardzes vienības pieprasījuma ierasties dienesta vietā un uzsākt pildīt uzdevumus valsts aizsardzības nodrošināšanai.
Kamēr zemessargs nav saņēmis Zemessardzes vienības pieprasījumu ierasties dienesta vietā, viņš turpina strādāt un veikt citus ikdienas darbus, ievērojot režīma ierobežojumus (piemēram, pienākumu būt sasniedzamam un neatstāt Latvijas Republikas teritoriju).
Par izvairīšanos no paaugstinātas gatavības režīma zemessargam plānots paredzēt administratīvo atbildību.
Noteikumiem par zemessargu mobilizāciju un paaugstinātas gatavības režīmu netiktu pakļautas valsts un pašvaldības institūciju amatpersonas un darbinieki vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonas un darbinieki, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Regulējums zemessargu iesaistīšanai 72 stundu kaujas gatavības pārbaudēs nepieciešams, lai zemessargi uz kaujas gatavības pārbaužu laiku tiktu atbrīvoti no darba pienākumiem.
Nosakot, ka zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā karavīra statusā mobilizācijas gadījumā (izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara gadījumā), valsts var rēķināties ar sagatavoto zemessargu tūlītēju iesaisti valsts aizsardzībā militāras krīzes situācijā.
Likumprojektā paredzētās kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām ļaus noteikt Nacionālo bruņoto spēku spēju mobilizēt nepieciešamos resursus.
Proti, šādās pārbaudēs plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kārtību, kādā personāls jānodrošina ar ekipējumu, izvietošanās ārpus vienības dislokācijas vietas un izvēršanās atbilstoši uzdevumam.
Mācībās tiks pārbaudīta vienību spēja veikt valsts aizsardzības uzdevumus. Plānots, ka šādas pārbaudes tiks rīkotas ne biežāk kā reizi divos gados.
