SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
12. martā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
1
26
1
26

Kā iestāties Zemessardzē

Foto no jauno zemessargu pamatapmācības.

FOTO: Kristaps Anškens (zs.mil.lv)

Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, arī iedzīvotāju vidū radusies interese par drošību un aizsardzību. Situācija mudinājusi daudzus arī iesaistīties Zemessardzē. Lai uzzinātu, kā var iestāties Zemessardzē, vai der visi iedzīvotāji un kam dalība Zemessardzē ir liegta, LV portāls vērsās pie Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes, kas sniedza atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem.

īsumā
  • Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra.
  • Lai iestātos Zemessardzē, bataljonā jāuzrāda pase vai ID karte, kā arī izglītības dokumenti.
  • Zemessardzes vienības Medicīnas komisija pieņem lēmumu par katra zemessarga kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, pamatojoties uz kandidāta iesniegto medicīnisko dokumentāciju.
  • Ikviena zemessarga civilā izglītība un iegūtā darba pieredze būtiski papildina un stiprina Zemessardzes vienību spējas paveikt visdažādākos aizsardzības uzdevumus.
  • Zemessargam algu nemaksā. Tomēr par katru dienesta vai mācību uzdevumu izpildes dienu – līdz 30 dienām gadā tiek izmaksāta kompensācija, sākot no 32 eiro dienā.
  • Zemessardzes organizācijas pamatā ir vienvadības princips, un to realizē Zemessardzes komandieris, kas ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. Tā ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā, dodot iespēju Latvijas pilsoņiem un pilsonēm brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās aizsardzību.

"Dienests Zemessardzē ir iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju. Zemessargi pilnveido un praktiski trenē savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā – nedēļu nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Primāri dienests Zemessardzē ir iespēja dot savu artavu valsts aizsardzības stiprināšanā. Tomēr vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja pilnveidot sevi, norūdīt raksturu, paplašināt redzesloku, apgūt militārās zināšanas, kā arī uzlabot savu sākotnējo fizisko sagatavotību. Piedaloties militārajās mācībās Latvijā un ārvalstīs, zemessargi apgūst un trenē arī rīcību ekstremālos apstākļos un stresa situācijās. Dienesta laikā zemessargam ir iespēja  izvēlēties apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroča operatora, militārā mediķa, karavīra-glābēja, ložmetējnieka, militārā transporta autovadītāja, spridzinātāja, radiostaciju operatora u. c.," stāsta Raivis Zeltīts, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes pārstāvis. 

Kā iestāties Zemessardzē? 

Lai iestātos Zemessardzē, jāvēršas savas dzīves vai studiju vietai tuvākajā Zemessardzes bataljonā. Visu bataljonu kontaktinformācija atrodama Zemessardzes mājaslapas zs.mil.lv  sadaļā “Kontakti”.

Arī zvanot uz Zemessardzes rekrutēšanas tālruni 1811 vai rakstot e-pastu uz esizemessargs@mil.lv, var iegūt sev nepieciešamo informāciju par tuvākajiem bataljoniem.

Bataljonā jāaizpilda zemessarga kandidāta pieteikums-anketa.

Pēc tam, kad kandidāts aizpildījis iestāšanās anketu, tiek veikta anketā sniegto datu pārbaude. Pa to laiku kandidātam jāiziet Medicīnas komisija. Kad datu pārbaude veikta un Medicīnas komisija devusi slēdzienu, ka zemessarga kandidāta veselības stāvoklis atbilst dienestam Zemessardzē, kandidāts dod zemessarga zvērestu, paraksta līgumu par dienestu Zemessardzē un uzsāk pamatapmācību, kas ir katra jaunā zemessarga pirmais uzdevums.

Kandidātu atlases process var aizņemt kādu laiku, tāpēc Zemessardze aicina būt pacietīgiem. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai zemessarga kandidāta pieteikumu- anketu varētu aizpildīt lietotājam draudzīgā ceļā, piedāvājot arī iespēju anketu parakstīt un iesniegt elektroniski.

Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai iestātos Zemessardzē?

Lai iestātos Zemessardzē, bataljonā būs jāuzrāda pase vai ID karte, kā arī izglītības dokumenti.

Izglītības līmenis iestāšanās procesu neiespaido, bet dokumenti tiek pievienoti katra zemessarga personas lietai.

Kādi cilvēki “der” Zemessardzei, proti, vai iestāties var jebkurš?

Atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likumam Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Šobrīd tiek virzītas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai dotu iespēju pilsoņiem iestāties Zemessardzē līdz pat 60 gadu vecumam ar atbilstošu veselības kapacitāti.

Zemessardzē savu vietu atradīs ikvienas profesijas un specialitātes pārstāvis.

Ikviena zemessarga civilā izglītība un iegūtā darba pieredze būtiski papildina un stiprina Zemessardzes vienību spējas paveikt visdažādākos aizsardzības uzdevumus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likumu par zemessargu nevar būt persona:

  • kura ir atvaļināta no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem;
  • kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;
  • kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu;
  • kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
  • kura par šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāta, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.
  • atrodas narkologa vai psihiatra uzskaitē, kurai ir hroniski psihiski traucējumi vai tiem pielīdzināti stāvokļi vai kurai nodibināta aizgādnība;
  • kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
  • kuras uzņemšana Zemessardzē neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.

Kas un kā var iestāties Zemessardzes Kiberaizsardzības vienībā?

Lai iestātos Zemessardzes Kiberaizsardzības vienībā, kandidātam jābūt iegūtai augstākajai izglītībai IT jomā. Vēlama ir arī pieredze IT vai sakaru jomā vai juridiskā izglītība, taču tā ne vienmēr ir noteicošā. Kiberaizsardzības vienībā ir zemessargi ar dažādu pieredzi – gan studenti, gan augstskolu docētāji, gan doktori, bet viņus visus vieno patriotisms un vēlme iegūt jaunas zināšanas, veltot laiku Latvijas kibertelpas drošībai vismaz 1–4 dienas mēnesī. 

Zemessargu kandidātu piemērotība dienestam Kiberaizsardzības vienībā tiek pārbaudīta intervijā, kā arī zināšanu un spēju testā. Vienībā izveidota pašiem sava īpaša testēšanas sistēma, lai ar tās palīdzību atlasītu vispiemērotākos cilvēkus.

Ar kādām veselības kaitēm Zemessardzē iestāties nevar?

Zemessardzes vienības Medicīnas komisija pieņem lēmumu par katra zemessarga kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam Zemessardzē, pamatojoties uz kandidāta iesniegto medicīnisko dokumentāciju, t. sk. ģimenes ārsta iesniegtajiem dokumentiem. Piemēram, pirmā tipa cukura diabēts ir šķērslis dienestam Zemessardzē. Kā arī psihiatra un narkologa  uzskaitē esošiem dienests Zemessardzē nebūs iespējams.

Vai Zemessardzē var iestāties personas ar sodāmību? 

Aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai kas par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, pieņemšanu dienestā Zemessardzē, ja viņš nav izdarījis tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.

Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumi Nr. 153 “Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā un uzņemt Zemessardzē Latvijas pilsoni, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu” nosaka kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija izvērtē jautājumu par iepriekšminētās atļaujas sniegšanu.

Vai Zemessardzei ir “derīgi” kreiļi? Vai ir atšķirības apmācībās, un kas jāņem vērā? 

Ja pilsonis ir kreilis, tas noteikti nekādi neietekmēs viņa uzņemšanu dienestam Zemessardzē. Speciālas apmācības vai ekipējuma kreiļiem nav, tādēļ viņiem ir jāpielāgojas pie standarta ekipējuma izmantošanas.

Kādas sociālās garantijas pienākas zemessargiem?

Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 34. pantā uzskaitītas visas zemessarga sociālās garantijas.

Dažas no tām:

  • Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, viņam ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Tās saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.
  • Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, bet tā dēļ nav noteikta invaliditāte, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu veselības bojājuma gadījumā.
  • Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai viņa dienesta uzdevumu izpildes vai dalības apmācībā dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
  • Ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, viņam kalendāra gada beigās var izmaksāt kompensāciju. Kompensācija nepārsniedz profesionālā dienesta karavīra mēneša algu atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai.

Vai zemessargam ir paredzēts atalgojums?

Zemessargam algu nemaksā. Tomēr par katru dienesta vai mācību uzdevumu izpildes dienu – līdz 30 dienām gadā tiek izmaksāta kompensācija, sākot no 32 eiro dienā.

Zemessardze – tā ir iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju. Lai iestātos Zemessardzē, zvaniet 1811 vai rakstiet esizemessargs@mil.lv. Papildu informācija par dienestu Zemessardzē www.zs.mil.lv vai www.esizemessargs.lv.

Ieskats Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes jauno zemessargu pamatapmācībā

(FOTO: Kristaps Anškens, Avots: www.zs.mil.lv) 

GALERIJA

Foto: Kristaps Anškens

14

Informācija par Zemessardzi

Kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kas noteica: Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.

Savukārt 2010. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums, kas nosaka: Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

Lai efektīvāk un vienkāršāk vadītu un administrētu Zemessardzes vienības, ar 2018. gada 3. janvāri izveidotas četras Zemessardzes brigādes (BDE): Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ar pieciem bataljoniem un brigādes štābu Rīgā, Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde ar pieciem bataljoniem un novada štābu Valmierā, Zemessardzes 3. Latgales brigāde ar pieciem bataljoniem un novada štābu Rēzeknē, kā arī Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde ar pieciem bataljoniem un novada štābu Kuldīgā.

Zemessardzes organizācijas pamatā ir vienvadības princips, un to realizē Zemessardzes komandieris, kas ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. 2019. gada 30. maijā par Zemessardzes komandieri iecelts brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

Pēc Latvijas iestāšanās NATO viens no galvenajiem Zemessardzes uzdevumiem ir veidot un apmācīt specializētos kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma bataljonus uz Zemessardzes kājnieku bataljonu bāzes. Tādā veidā tiek nodrošināts bataljonu profesionālisms un Zemessardzes militāro funkciju padziļināšana atbilstoši NATO valstu prasībām.     

Nozīmīga ir Zemessardzes palīdzība valsts un pašvaldības institūcijām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, avāriju un stihisko nelaimju (plūdu, meža ugunsgrēku u. c.) novēršanā un to seku likvidēšanā. Zemessardze aktīvi sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Bataljoni ir izstrādājuši kopīgas sadarbības plānus ar vietējām VUGD nodaļām. Lai novērstu nelikumīgu dabas resursu izmantošanu, zemessargi kopā ar vides aizsardzības vietējo nodaļu amatpersonām veic reidus.

Lai apzinātu un godinātu Latvijas tautai nozīmīgas militārās tradīcijas, Zemessardzes vienības piedalās dažādos svinīgos pasākumos un atceres brīžos, kas veltīti kaujās kritušo karavīru piemiņai, kā arī piedalās valsts vēsturē nozīmīgu cīņu vietu un vēstures pieminekļu apkārtnes sakopšanas un labiekārtošanas talkās.

Zemessardzei ir izveidojusies cieša sadarbība ar līdzīgām organizācijām pasaulē, piemēram, ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi, ar militāri līdzīgām organizācijām gan Lietuvā, gan Igaunijā. Lai attīstītu savietojamības spējas ar NATO dalībvalstu militārajām vienībām, Zemessardzes vienību karavīri piedalās dažādās starptautiskajās militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Savu profesionālo sagatavotību un labas zināšanas dažādās militārajās specialitātēs Zemessardzes vienību karavīri un zemessargi ir apliecinājuši ar dalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās Kosovā, Irākā, Bosnijā un Afganistānā.

Labs saturs
26
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU