Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: www.zs.mil.lv
Trešdien, 16. martā, stājas spēkā regulējums, kas pieļauj Zemessardzes apakšvienību izveidi kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to drošību un aizsardzību, kā arī būtisku valsts funkciju īstenošanu krīzes situācijās.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” papildināti ar 35.1 punktu:
“Lai efektīvi īstenotu kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumus, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, noslēdzot sadarbības līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, var vienoties par Zemessardzes apakšvienības izveidi kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā.”
Nacionālās drošības likuma 22.2 pantā ir definēts, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.
Tie ir, piemēram, ceļi, slimnīcas, lidostas, ostas, skaidro Aizsardzības ministrija.
“Zemessardzes apakšvienību izveide kritiskās infrastruktūras objektos ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības īstenošanas pasākumiem, kas palielinās mūsu valsts noturību pret dažādām krīzes situācijām. Aicinu kritiskās infrastruktūras objektos veidot Zemessardzes apakšvienības, lai līdzdarbotos Latvijas aizsardzības stiprināšanā,” pēc izmaiņu noteikumos pieņemšanas uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks, aicinot nozaru ministrijas rādīt priekšzīmi un kā pirmajām veidot Zemessardzes apakšvienības.
Zemessardzes apakšvienību izveide kritiskās infrastruktūras objektos ir uzskatāma par brīvprātīgu un var tikt veikta tikai saskaņā ar attiecīgā objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja patstāvīgi pieņemtu lēmumu, teikts noteikumu grozījumu projekta anotācijā.
Tālāk paskaidrots – kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieka un vadības sadarbības akcepta gadījumā, noslēdzot sadarbības līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tiktu radīts tiesiskais pamats Zemessardzes apakšvienības izveidei drošības un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai objektā valsts apdraudējuma gadījumā (izņēmuma stāvokļa laikā).
Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības paredzēts veidot no kritiskās infrastruktūras objektos strādājošajiem zemessargiem, kā arī darbiniekiem, kuri vēlas pievienoties Zemessardzei un iesaistīties sava objekta apakšvienībā, skaidro Aizsardzības ministrija.
Šo Zemessardzes apakšvienību primārais uzdevums būs nodrošināt kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma gadījumā, taču nepieciešamības gadījumā tās varēs iesaistīt citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā noteikto uzdevumu izpildē.
Noteikumu grozījumu projekta anotācijā arī uzsvērts, ka šādas Zemessardzes apakšvienības darbība neaizstātu regulāro kritiskās infrastruktūras objekta apsardzi, bet tiktu integrēta esošajos objekta pastiprinātas fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas plānos. “Zemessardzes apakšvienību izveide nodrošinās kritiskās infrastruktūras objekta personāla spēju nepieciešamības gadījumā reaģēt uz drošības riskiem pašu spēkiem, parūpējoties par savu drošību un kritiskās infrastruktūras objekta darbības nepārtrauktību,” skaidro Aizsardzības ministrija.
Tie apakšvienības zemessargi, kuri nav kritiskais personāls, izņēmuma stāvokļa laikā varētu tikt pastāvīgi iesaistīti objekta pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā. Savukārt tie zemessargi, kuri vienlaikus ir kritiskais personāls, izņēmuma stāvokļa laikā veidotu rezervi – ātrās reaģēšanas spēkus (QRF – Quick Reaction Force) –, kas var tikt īslaicīgi aktivizēta reaģēšanai drošības incidenta gadījumā.
Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības tiks integrētas Zemessardzes brigādēs, kuru atbildības teritorijā tās atradīsies. Tām būs pieejamas nepieciešamās speciālistu apmācības, kā arī materiāltehniskie līdzekļi.
Miera laikā Zemessardzes apakšvienības piedalīsies individuālajās un kolektīvajās militārajās mācībās un izstrādās savu kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības plānus, taču krīzes gadījumā to darbība tiks aktivizēta valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.
Dalība Zemessardzes apakšvienībā kritiskās infrastruktūras objektā strādājošajiem ļaus līdztekus savai civilajai profesijai apgūt militārās iemaņas un prasmes, kas veicinās personīgo izaugsmi, dos iespēju iepazīt kolēģu stiprās puses, veicinās stresa noturību un spēju labāk atbalstīt vienam otru krīzes gadījumā.
Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats.
Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus no 18 līdz 55 gadu vecumam. Informācija par dienesta iespējām Zemessardzē pieejama www.zs.mil.lv un www.esizemessargs.lv.
Plašāk arī LV portālā:
