SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
15. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 22 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
7
7

Stiprina valsts funkcionēšanas nepārtrauktību apdraudējuma gadījumā

Stājas spēkā 15.06.2021.

Ar grozījumiem valstī tiek veidota noturība pret jebkāda veida krīzēm, akcentējot, ka valsts un tās iedzīvotāji tiks aizsargāti, vienlaikus turpinot nodrošināt nepieciešamās valsts pamatfunkcijas.

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Otrdien, 15. jūnijā, stājas spēkā vairāki grozījumi likumos, kuru mērķis ir nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā. Šajā LV portāla skaidrojumā plašāk par to, kuros likumos veikti grozījumi, kādas izmaiņas veiktas un kāds ir to mērķis.

Ar nacionālo drošību saistīto likumu grozījumu mērķis

Lai nostiprinātu valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā, 2021. gada 15. jūnijā ar nacionālo drošību saistītajos likumos stājas spēkā šādi grozījumi:

Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže skaidro, ka minētajos grozījumos ietvertās izmaiņas skar darbības, kas ir svarīgas valsts un sabiedrības funkcionēšanai un nepārtrauktībai ar mērķi pārvarēt jebkāda veida krīzi. “Tiem ir viens kopīgs mērķis – pilnveidot normatīvo regulējumu, lai jebkādos apstākļos tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzības,” tā V. Briže.

Proti, grozījumi šajos likumos tika veidoti ar mērķi nodrošināt valstij un sabiedrībai kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, sekmējot arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas (valsts varas nepārtrauktība, sabiedrības noturība, informācijas telpas aizsardzība, tautsaimniecības noturība, nevalstiskās organizācijas, baznīca, civilā pretošanās, kiberdrošība, jauniešu audzināšana – red. piezīme) īstenošanu. Kā norāda AM pārstāve, “jebkuras krīzes pārvarēšanā ārkārtīgi nozīmīga loma ir valsts kritiskās infrastruktūras objektu un kritisko pakalpojumu pieejamībai, piemēram, elektroapgādes vai medicīniskās palīdzības nodrošināšana”.

Ar Covid-19 saistītie notikumi un ārkārtējā situācija valstī pierādīja, ka ir vitāli svarīgi nodrošināt kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību.

“Šie grozījumi atkārtoti apliecina, ka valstī tiek veidota noturība pret jebkāda veida krīzēm, akcentējot, ka valsts un tās iedzīvotāji tiks aizsargāti, vienlaikus turpinot nodrošināt nepieciešamās valsts pamatfunkcijas. Grozījumi tiek pieņemti, lai valsts savlaicīgi sagatavotos jebkura apdraudējuma pārvarēšanai. Tādējādi atšķirībā no līdzšinējās situācijas ar grozījumiem minētajos likumos tiek stiprināta un garantēta  valsts funkcionēšanas nepārtrauktība apdraudējuma gadījumā, veicinot iespējamā apdraudējuma pārvarēšanu,” tā V. Briže.

Izmaiņas likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”

V. Briže skaidro, ka grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” nosaka pienākumu kritiskajam personālam (kritiskajā infrastruktūrā un kritiskajos finanšu nozares pakalpojumos nodarbinātajiem) turpināt nodrošināt ierastās funkcijas, paredzot aizliegumu izbeigt civildienesta attiecības vai uzteikt darba līgumu, kā arī pārtraukt tiešo darba pienākumu pildīšanu jeb “obligation to work”, vienlaikus nosakot šiem kritisko funkciju veicējiem izņēmumu arī mobilizācijas gadījumā.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 panta jauno redakciju kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, izņemot šā likuma 22.3 pantā minētos kritiskos finanšu pakalpojumus un ar tiem saistītās finanšu tirgus infrastruktūras, tostarp maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmas likuma Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās izpratnē.

Atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” grozījumu anotācijai izmaiņas paredz izņēmuma stāvokļa laikā:

  • nosakāmo tiesību ierobežojumu papildināšanu;
  • Ministru kabineta (MK) tiesības un kārtību, kādā veicamas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas;
  • nosacījumus skaidras naudas saņemšanai valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

Saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 11. pantu izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu. Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Precizētas un paplašinātas Ministru kabineta tiesības

MK tiesības izņēmuma stāvokļa laikā nosaka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 17. pants. Ar grozījumiem minētajā likumā 17. panta pirmā daļa ir gan precizēta, gan papildināta ar jauniem punktiem, turpmāk nosakot, ka atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura MK var noteikt:

  • aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī pastāvīgas personu dokumentu pārbaudes (iepriekš likuma redakcija paredzēja – “bez speciālām atļaujām”);
  • finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, ja apropriācijas izmaiņas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, informējot par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju (redakcija precizēta);
  • finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, kā arī nodrošināt finanšu resursus un maksājumu veikšanu atbilstoši Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumam, kas ir pieņemts 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža, ja apropriācijas izmaiņas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta ietvaru vai apropriācijas izmaiņām ir negatīva ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai (redakcija precizēta);
  • Ministru prezidentam un finanšu ministram pilnvarojumu kopīgi pieņemt lēmumu par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņām, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav izskatījusi apropriācijas izmaiņas (jauns punkts);
  • īpašu atlīdzības regulējumu no valsts un pašvaldību budžeta finansētu iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus (jauns punkts);
  • īpašu regulējumu izdienas pensiju, valsts sociālo pabalstu, sociālās apdrošināšanas pensiju, speciālo valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu veikšanai (apmēra ierobežojumus un īpašu izmaksas kārtību), kā arī sociālās palīdzības nodrošināšanai, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus (jauns punkts);
  • lai īstenotu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību izņēmuma stāvokļa laikā, aizliegumu publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumos vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, izbeigt civildienesta attiecības vai uzteikt darba līgumu, kā arī pārtraukt tiešo darba pienākumu pildīšanu, izņemot gadījumus, kad tas apdraud personas dzīvību (jauns punkts);
  • aizliegumu juridiskajām personām pārtraukt kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbību (jauns punkts);
  • karatiesu darbības uzsākšanu (jauns punkts);
  • īpašu kārtību un termiņus valsts drošības iestāžu operatīvo un kriminālprocesuālo darbību veikšanai, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā (jauns punkts);
  • ārlietu ministram pilnvarojumu ierosināt starptautiskajām organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, un Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm pieņemt lēmumu par visaptverošām starptautiskajām vai ārvalstu nacionālajām sankcijām pret ārējo ienaidnieku vai valsti, kura ir atbildīga par valsts apdraudējuma izraisīšanu, kā arī pret ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas darbībās pret Latvijas valsti (jauns punkts);
  • īpašu nodokļu maksāšanas un pārmaksāto nodokļu atmaksāšanas veidu un kārtību (jauns punkts).

Skaidras naudas saņemšana valsts apdraudējuma pārvarēšanai

Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” ir papildināts ar 18.1 pantu, nosakot, ka valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos un kārtībā par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts tiešās pārvaldes iestādes, lai īstenotu šā likuma 13. panta pirmās daļas 4. punktā minēto pasākumu kopumu, ko paredzēts īstenot izņēmuma stāvokļa laikā, lai novērstu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, varēs no Valsts kases konta Latvijas Bankā saņemt skaidru naudu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka gadījumi, kuros būs iespējams no Valsts kases konta Latvijas Bankā saņemt skaidru naudu, tiks detalizēti noteikti Valsts aizsardzības plānā. Vienlaikus grozījumi paredz, ka neizmantotā skaidrā nauda būs atmaksājama Latvijas Bankā, ieskaitot naudas līdzekļus Valsts kases kontā.

Sīkāk ar grozījumiem iespējams iepazīties šeit.

Izmaiņas Nacionālās drošības likumā

“Ņemot vērā, ka izņēmuma stāvokļa un kara laikā var būt ierobežotas spējas nodrošināt kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz savlaicīgu gatavošanos un nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu to, ka, iestājoties attiecīgai situācijai, kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums un arī iespēja turpināt darbu,” norādīts grozījumu anotācijā.

Kā skaidro V. Briže, izmaiņas šajā normatīvajā aktā ietekmēs nozīmīgākos komersantus, kuri sniedz kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, piemēram, sakaru nodrošinājumu, ūdensapgādi, elektroapgādi, medicīnisko palīdzību, pārtikas nodrošinājumu u. c. “Kritiskās infrastruktūras kopumā tiks iekļauti tikai nozīmīgākie nozaru kritisko funkciju veicēji vai pakalpojumu nodrošinātāji, kuriem ir būtiska ietekme uz valsts pamatfunkciju un sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanu,” turpina AM pārstāve.

Izmaiņas ietekmēs nozīmīgākos komersantus, kuri sniedz kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, piemēram, sakaru nodrošinājumu, ūdensapgādi, elektroapgādi, medicīnisko palīdzību, pārtikas nodrošinājumu.

Atbilstoši grozījumu anotācijā sniegtajai informācijai par kritiskās infrastruktūras pakalpojumiem tiek uzskatīti, piemēram:

  • Ekonomikas ministrijas pārraudzītajās nozarēs sniegtie pakalpojumi – elektroenerģijas apgāde, dabasgāzes apgāde, naftas produktu apgāde;
  • Satiksmes ministrijas pārraudzītajās nozarēs sniegtie pakalpojumi – valsts ceļu infrastruktūras uzturēšana, elektronisko sakaru un telefonlīniju pakalpojumu nodrošināšana;
  • Veselības ministrijas pārraudzītajās nozarēs sniegtie pakalpojumi – neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība, epidemioloģiskā drošība, zāļu un medicīnisko ierīču aprite, tai skaitā asins komponentu nodrošinājums.

Paplašināta kritiskās infrastruktūras klasifikācija

Grozījumi Nacionālās drošības likumā ne tikai precizē iepriekšminēto kritiskās infrastruktūras jēdzienu, bet arī paplašina kritiskās infrastruktūras klasifikāciju. Līdz šim kritiskā infrastruktūra tika iedalīta trīs (A, B un C) kategorijās, bet turpmāk klasifikācijā ietilpst arī D kategorija.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 panta otro daļu turpmāk kritiskās infrastruktūras klasifikācija ir šāda:

  • A kategorijas kritiskā infrastruktūra – sevišķi svarīga valsts līmeņa kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;
  • B kategorijas kritiskā infrastruktūra – svarīga valsts līmeņa kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību;
  • C kategorijas kritiskā infrastruktūra – pašvaldību un nozaru kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina pašvaldību darbību vai nozaru pārvaldīšanu, kā arī apdraud sabiedrības drošību;
  • D kategorijas kritiskā infrastruktūra – nozaru kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā vai kara laikā būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību.

Jauns jēdziens – kritiskie finanšu pakalpojumi

Grozījumi papildina likumu ar 22.3 pantu, nosakot, ka kritiskie finanšu pakalpojumi ir skaidras un bezskaidras naudas maksājumi, kurus Latvijas Republikā sniedz Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta (reģistrēta) kredītiestāde (turpmāk – kredītiestāde).

Kā norādīts grozījumu anotācijā, valsts apdraudējuma gadījumā, visticamāk, tiktu novērota:

  • naudas līdzekļu aizplūšana no kredītiestādēm un skaidras naudas pieprasījuma palielināšanās;
  • baumu par valsts finanšu sistēmu vai atsevišķu kredītiestāžu stabilitāti izplatīšana;
  • kiberuzbrukumu veikšana, kas var negatīvi ietekmēt gan atsevišķu kredītiestāžu darbību, gan valsts finanšu stabilitāti kopumā;
  • u. c. darbības.

Grozījumu anotācijā skaidrots: ņemot vērā kredītiestāžu lomu naudas aprites nodrošināšanā, iepriekšminētie ierobežojumi vai traucējumi kredītiestāžu darbā var būtiski traucēt naudas apriti valstī, tostarp finanšu līdzekļu pieejamību iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību institūcijām. Tādējādi, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību fiziskām un juridiskām personām, primāri būtu nepieciešams nodrošināt iespējas saņemt skaidro naudu, kā arī iespēju veikt bezskaidrās naudas norēķinus, teikts anotācijā.

Militāro darbību izraisītu valsts apdraudējumu novēršana

Grozījumi likumu ir papildinājuši arī ar 23.6 pantu, nosakot, ka militāro darbību izraisīta valsti apdraudoša situācija ir pret Latvijas Republiku īstenota pretlikumīga ārvalsts militārā darbība, tostarp:

  • militārās aviācijas gaisa kuģa, militārā bezpilota gaisa kuģa vai cita veida lidaparāta, karakuģa, militārās zemūdenes vai cita militārā zemūdens pārvietošanās līdzekļa, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijas Republikas teritorijā;
  • izlūkošana vai pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšana vai elektromagnētiskā iejaukšanās Latvijas Republikas nacionālajai drošībai svarīgu objektu, nozīmīgu komercsabiedrību vai valsts īpašumā, valdījumā vai turējumā esošu objektu darbībā un militārās aviācijas gaisa kuģu un karakuģu darbībā un citas nekinētiskas militārās darbības;
  • pretlikumīga militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšana vai atrašanās Latvijas Republikas teritorijā.

Vienlaikus minētajā pantā paredzēts, ka par militāro darbību izraisītu valsts apdraudējumu uzskata arī iepriekšminētās darbības, kuras, izmantojot Latvijas Republikas teritoriju, ārvalsts pretlikumīgi veic pret citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības dalībvalsti.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, jaunais Nacionālās drošības likuma 23.6 pants raksturo situāciju, kad pret Latviju vai Latvijā tiek īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militāras darbības, kas apdraud valsts drošību, taču ne tik lielā mērā, lai apdraudētu Latvijas valsts neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo nedalāmību.

Sīkāk ar grozījumiem iespējams iepazīties šeit.

Izmaiņas Mobilizācijas likumā

Saskaņā ar Mobilizācijas likuma 1. pantu mobilizācija ir mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

Mobilizācijas likuma 13. pants nosaka, ka Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšana aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt minētā likuma 14. panta pirmā daļa paredz, ka mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ir pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu. Grozījumi minētā panta daļu papildina ar jaunu teikumu, nosakot, ka mobilizācijai nav pakļautas šā likuma 14.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas.

Proti, grozījumi papildina likumu ar jaunu 14.1 pantu, paredzot izņēmumus pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai.

Turpmāk minētais izņēmums paredz, ka mobilizācijai nav pakļautas šādas personas:

  • Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;
  • Saeimas deputāts;
  • Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;
  • Eiropas Parlamenta deputāts;
  • Eiropas Savienības komisārs;
  • Ministru kabineta loceklis;
  • ministrijas valsts sekretārs;
  • Valsts kancelejas direktors;
  • Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
  • Valsts kases pārvaldnieks;
  • tiesībsargs;
  • Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;
  • valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis;
  • Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;
  • Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;
  • Satversmes tiesas tiesnesis;
  • Augstākās tiesas tiesnesis;
  • apgabaltiesas tiesnesis;
  • rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
  • ģenerālprokurors un prokurors, kas norīkots darbam karatiesā;
  • advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;
  • pašvaldības deputāts un izpilddirektors u. c.

Tostarp jaunajā pantā noteikts, ka Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par mobilizācijas izņēmumu attiecināšanu uz citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kas iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Kā skaidro V. Briže, Mobilizācijas likumā ir noteikti atsevišķu iestāžu darbinieki, amatpersonas, kā arī kritiskās infrastruktūras un kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzēji, kas valsts apdraudējuma gadījumā netiktu pakļauti mobilizācijai, lai tiktu turpināta nepieciešamo valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšana.

Gaidāmas izmaiņas arī Karatiesu likumā

Grozījumu likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” anotācijā norādīts, ka vienlaikus ar visiem iepriekšminētajiem grozījumiem stāsies spēkā arī Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā”, taču tas Saeimā trešajā lasījumā vēl nav izskatīts un pieņemts.

Kā norādīts minētā likumprojekta anotācijā, Karatiesu likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt saskaņotus grozījumus atbilstoši grozījumiem likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kā arī atrunāt karatiesu tiesneša statusu, atbildību un garantijas, karatiesu tiesnešu reģistra aktualizēšanu un izņēmuma piekritību gadījumos, kad lietas materiāli satur valsts noslēpuma objektu.

Kā skaidro Tieslietu ministrija, par likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” kā atbildīgā ar Saeimas prezidija atzinumu tika noteikta Saeimas Juridiskā komisija, savukārt par jau pieņemtajiem grozījumiem atbildīgā Saeimas komisija bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tāpat TM informē, ka likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā” netika skatīts vienlaikus ar grozījumiem, kas šodien stājās spēkā, atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja ieteikumam.

Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojekta “Grozījumi Karatiesu likumā” virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā. Kā norāda Saeimas Preses dienests, likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā” trešajā lasījumā tiks skatīts Saeimas 2021. gada 16. jūnija ārkārtas sēdē.

Atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” pārejas noteikumu 4. punktu šā likuma 17. panta pirmās daļas 25. punkts (tiesības MK noteikt karatiesu darbības uzsākšanu) stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Karatiesu likumā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU