NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
12. augustā, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
2
2

Top programma darbam ar dzērājšoferiem – apzināties savu ligu un tikt no tās vaļā

Kā liecina pētījumi, pie stūres reibumā ir daudzkārt vairāk vadītāju, nekā redzam Valsts policijas ziņās par apturētajiem un šā iemesla dēļ sodītajiem šoferiem.

LV portāla infografika
Avots: A. Vagales prezentācija CSDD padomes sēdē 12.04.2016

Pa Vidzemes šoseju kāds auto pārvietojas brīžiem virs simt kilometriem stundā, brīžiem sabremzējas līdz septiņdesmit un visā joslas platumā dreifē no vienas baltas līnijas līdz otrai. Tādam gribas tikt garām iespējami ātrāk. Kamēr gudrojam par ziņošanu policijai, grīļīgais transportlīdzeklis no redzesloka pazudis. Iespējams, piestājis malā tāpat kā tas pirms nedēļas, kad piedzērušais vadītājs vienkārši saļima pie stūres.
īsumā
  • Transportlīdzekļa vadīšana reibumā nozīmē, ka personai ir pavājināta spēja kontrolēt savu uzvedību.
  • Pirmo reizi dzērumā pie stūres pieķertie šoferi  iepriekš pie stūres reibumā atradušies vidēji 36 reizes.
  • Lielākā daļa atklāto dzērājšoferu ir personas, kam ir problēmas ar alkohola lietošanu vai pat atkarība.
  • Vadītājiem, kas pie stūres sēžas reibumā, lielākoties ir nopietnas psiholoģiskas problēmas.
  • Sods ne visus  vadītājus motivē mainīt savu uzvedību, ir nepieciešama papildu sociāli psiholoģiskā konsultēšana  un uzraudzība.

Šie cilvēki, visticamāk, nebija starp tiem desmit un vairāk dzērājšoferiem vai citādi apreibinājušamies vadītājiem, ko ceļu policisti ik dienu mēdz sodīt par atrašanos pie stūres neskaidrā prātā, jo kārtības sargi visā trases garumā nebija manāmi. Lūk, tikai dažu dienu hronika: 9. augustā pieķerti 14 vadītāji dzērumā, 8. augustā – 15, 7. augustā – 18, 6. augustā - 20.

Statistika labāka, bet dzērājšoferi ir

Uz visu valsti rēķinot, skaita ziņā tas it kā nav daudz. Bet – cik vēl ir šādu nezināmo gadījumu? Ja ņemam vērā allaž satiksmes drošības akcijās pausto un dzīves pieredzē balstīto, ka transportlīdzekļa vadītājs reibumā ir "potenciāls slepkava", tad gan nešķiet, ka visi pārējie ceļu satiksmes dalībnieki šajā ziņā var justies pilnīgi droši. Jo vairāk tādēļ, ka, piemēram, jūlijā avārijas izraisījušo vadītāju reibums nereti mēdza ievērojami pārsniegt divas promiles. Šādi vadītāji ietriecas stabos, kokos, nobrauc no ceļa un apgāžas, avārijās ir cietušie, un, jāteic, palaimējies to spēkratu šoferiem un pasažieriem, kurus šādi līdzbiedri nav apskādējuši.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) LV portālam gan uzsver: lai mazinātu dzērājšoferu skaitu, nepārtraukti notiek aktīvs darbs vairākās jomās. "Pirmkārt, tiek organizētas sociālās kampaņas, kurās iedzīvotājus mudina pie stūres nesēsties alkohola reibumā un informē par šādas rīcības sekām. Piemēram, jūnijā CSDD rīkoja Jāņu kampaņu "Dusmīgs, toties dzīvs!", kur atgādina par to, lai cilvēki nesēstos paši un neļautu citiem sēsties pie stūres reibumā.

"Ceļu policisti ikdienā "aplasa", kaut arī trūcīgu, bet tomēr kaut kādu daļu apreibušu šoferu."

Otrkārt, ir paveikts liels darbs likumdošanas uzlabošanas un sodu palielināšanas jomā, nosakot lielākus sodus tiem, kas tomēr nolēmuši izaicināt likteni un sēsties pie transportlīdzekļa stūres alkohola reibumā. Vēršam uzmanību, ka sodu apmēra ziņā par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā esam pietuvojušies vidējiem rādītājiem Eiropā."

Viss iepriekš minētais ļāvis uzlabot statistiku šajā jomā: 2001. gadā 15% ceļu satiksmes negadījumu izraisīja šoferi, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, bet 2015. gadā vairs tikai 5% avāriju par pamatu bijis alkohols. "Tas liek secināt, ka situācija šajā jomā pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies. Svarīga ir arī Ceļu policijas ekipāžu biežā klātbūtne uz ceļiem, kas ikvienam potenciālajam dzērājšoferim būtu trauksmes signāls, ka arī viņš var jebkurā brīdī iekrist," informē CSDD.

Psiholoģe: ir muļķīgi gaidīt, ka situācija uzlabosies pati no sevis

Klīniskā psiholoģe, Latvijas Atkarības psihologu apvienības valdes locekle Aelita Vagale savukārt teic: mūsu valstī nav pētījumu par dzērājšoferu uzvedību un paradumiem, bet ārzemēs veiktie liecina, ka vairumam no viņiem transportlīdzekļa vadīšana reibumā nav atsevišķs negadījums, viņi to darījuši jau iepriekš, pirms pieķerti par spēkratu vadīšanu reibumā.

Vēl vairāk – kā rāda minēto pētījumu dati, pirmo reizi pieķertie šoferi līdz tam pie stūres braukuši reibumā vidēji 36 reizes!

"Atkārtotie pārkāpumi reibumā liecina, ka soda sankcijas visiem nerisina šo problēmu. Jā, ir cilvēki, kuri samaksā lielo sodu, pēc visām formalitātēm atgūst tiesības, un tā viņiem patiešām ir mācība," spriež A. Vagale. "Bet tas attiecas uz tā dēvētajiem sociālajiem dzērājiem. Taču uz tiem, kam ir atkarība, sods iedarbojas tikai īslaicīgi; atkal braucot reibumā, viņi var nogalināt citus cilvēkus. Jo tiem absolūti nav kontroles par savu dzeršanu."

"Latvijā nav pētījumu par dzērājšoferu uzvedību un paradumiem. "

Psiholoģe atkal citē ārvalstu pētījumu datus: tikai 23% no visiem pieķertajiem dzērājšoferiem ir gadījuma jeb sociālie dzērāji, bet pārējiem ir problēmas ar alkohola lietošanu. "Te jautājums vairs nav par to – gribu dzeru, gribu – nedzeru, bet jau par atkarību. Cilvēks ar prātu saprot, ka nevajadzētu dzert, bet nespēj šai tieksmei pretoties. Tas nozīmē, ka viņam ir atkarības slimība.

Ar šādiem transportlīdzekļu vadītājiem man ir bijusi psihoterapeites pieredze klīnikā, un tā liecina - cilvēkiem, kuriem ir šī atkarības slimība, piemīt arī dažādi personības traucējumi, tostarp ļoti bieži ir depresija, trauksmes sajūta, kas pazemina dzīves kvalitāti. Ja viņiem netiek sniegta palīdzība šajās problēmās, tad ir muļķīgi gaidīt, ka situācija uzlabosies pati no sevis."

Ārvalstu pētījumi vēl rāda, ka dzērājšoferi mēdz būt arī antisociālas personas, viņiem var būt garastāvokļa traucējumi, kā arī piemist pēctraumas stresa sindroms.

A. Vagale skaidro, ka cilvēkus, kuri iepriekš ir piedzīvojuši kādu krīzi vai psihoemocionālu traumu - tā var būt avārija, negadījums, uzbrukums vai kas cits – mēdz piemeklēt pēctraumas stresa sindromu raksturojošas pazīmes: atkārtotas baiļu, panikas lēkmes, trauksme, turklāt tas viss ir saistīts ar alkohola lietošanu.

Komisijai ne vienmēr izdodas atklāt atkarīgos

Dati, ko A. Vagale prezentēja pavasarī notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, nerosina tik optimistiskas izjūtas kā CSDD paustais:

  • par braukšanu reibumā 2014. gadā sodīti 2706 vadītāji, pērn – 2591;
  • atkārtoti vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā 2014. gadā 329 šoferi, pērn – 331;
  • negadījumi, kuros vismaz viens no vadītājiem bijis reibumā, 2014. gadā - 647, pērn - 677.

Ja arī kāds samazinājums bijis, tad neliels, un nav zināms, kā beigsies šis gads. Vismaz Jāņu brīvdienās reibumā pie stūres sēdās gandrīz 100 šoferu, visādi svētki bijuši arī pēc tam un būs vēl; kā redzams, ceļu policisti arī ikdienā "aplasa", kaut arī trūcīgu, bet tomēr kaut kādu daļu apreibušu šoferu, bet citi diemžēl ierindojas tajā kategorijā, uz kuriem attiecas jau Krimināllikuma 260. pants – par avārijas izraisīšanu reibumā ar dažāda smaguma sekām. Katrā ziņā nav droši, ja ceļu satiksmē piedalās personas, kuras nespēj kontrolēt savu rīcību, kā raksturots iepriekšējā sadaļā.

Lai cīnītos ar šoferiem, kuri atkarīgi no alkohola vai citām apreibinošām vielām, ir ieviestas pirmstermiņa medicīniskās pārbaudes un specializētās ārstu komisijas, kam taču būtu jānosaka šofera atkarības pakāpe un jāizvērtē – ir atjaunojamas tiesības vai tomēr bez papildu ārstēšanās tas nebūtu vēlams.

Taču A. Vagale dalās personiskajā pieredzē: "Problēma ir tāda: ja cilvēkam vēl ir palicis kaut cik prāta, viņš vairākas dienas pirms šīs komisijas, kur ir narkologs, psihologs, psihiatrs, apmeklējuma alkoholu nelieto un, turp aizgājis, izskatās ļoti labi. Cilvēkam liek aizpildīt anketu, un viņš saprot - ja grib tiesības atgūt, nedrīkst uzrādīt, cik daudz alkohola īstenībā lieto. Tādēļ uzraksta, ka vai nu nedzer nemaz, vai reizi gadā, un komisijai nav nekāda pamata viņam liegt vadīšanas tiesības iegūt atkārtoti.

Ir bijuši pat tādi kuriozi, ka cilvēks pirms ierašanās komisijā ir dzēris alu, narkologs to sajūt un aizrāda – jūs taču nācāt uz īpašu komisiju! Bet viņš saka – tas taču neskaitās, es pie pusdienām iedzēru tikai alu... Tātad paškritikas nav nekādas, bet nav arī mehānisma, lai pierādītu, ka šim cilvēkam tomēr ir problēmas ar alkoholu, un motivēt doties ārstēties. Agresīvajiem šoferiem psihosociālās korekcijas nodarbības ir, bet dzērājšoferiem diemžēl nav."

Par papildu mācībām tiek domāts

Psiholoģiskas problēmas nevar atrisināt tikai ar sodu. Efektīvākais risinājums ir līdztekus vadīšanas tiesību aizturēšanai kombinēt izglītošanu, psiholoģisko konsultēšanu un uzraudzību, uzsver psiholoģe.

Viņa stāsta, ka, piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, ASV un citās pasaules valstīs jau ilgstoši pastāv profilaktiskas programmas, kuru ietvaros norisinās mērķtiecīgs darbs tieši ar vadītājiem, kuri vadījuši spēkratu reibumā.

Satiksmes ministrijas izstrādātajā Ceļu satiksmes drošības plānā 2014.-2016. gadam ir konstatēta problēma: "Neskatoties uz bargajiem sodiem un veiktajiem pasākumiem, joprojām daļa transportlīdzekļu vadītāju ceļu satiksmē piedalās alkohola reibumā un narkotisko vielu ietekmē."

Līdztekus sabiedrības apgaismošanas pasākumiem kampaņās un plašsaziņas līdzekļos par alkohola kaitīgumu ceļu satiksmē plānā iekļauts arī šāds risinājums: "Papildu apmācības transportlīdzekļu vadītājiem, kuri aizturēti, vadot transportlīdzekli alkohola, narkotisko un psihotropo vielu iespaidā. Tomēr atšķirībā no citām aktivitātēm – satiksmes drošībai veltītu bukletu izdošanai, bērnu izglītošanai skolās utt. -  minētā dokumenta rīcības tabulās nauda šim mērķim nav paredzēta.

Tomēr tas nenozīmē, ka lietas labā nekas nenotiek. Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē aprīlī tika atbalstīts Latvijas Atkarības psihologu apvienības priekšlikums par pirmstermiņa veselības pārbaužu papildināšanu ar psihologa nodarbībām. A. Vagale arī stāsta, ka uzsākta sadarbība ar CSDD: "Mēs veidojam programmu, CSDD gādā par likumisko ietvaru, jo šādu papildu mācību ieviešanai nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos. Ceram, ka rudenī šajā virzienā sāksies intensīvāks darbs."

Kā notiks iecerētās mācības

Mācību satura sākotnējās aprises ir skaidras.

  • Vispirms dzērājšoferi piedalās vienkāršotā aptaujā, lai speciālisti varētu noteikt piemērotu ārstēšanu atbilstoši dzeršanas problēmu stiprumam. Programmas tiek veidotas, ņemot vērā alkohola izraisītās sekas (pirmo reizi vai atkārtoti, promiļu daudzums transportlīdzekļa vadīšanas laikā, motivācija, testa rezultāti).
  • Tālāk seko 4-12 nedēļas ilgas grupu nodarbības, kurās reizi nedēļā aplūko noteiktas tēmas.
  • Darbs grupā nozīmē kognitīvi biheiviorālās motivēšanas metodes izmantošanu, mājasdarbus, izglītošanu par apreibinošo vielu ietekmi uz cilvēka veselību un uzvedību.

"Šī pieeja psiholoģijā nozīmē, ka tiek mainīta cilvēka domāšana un uzvedība caur izpratni, kā saskatīt savas rīcības motīvus un sekas. Psiholoģijā ir vairākas pieejas, bet pasaules prakse liecina, ka šī terapija ir visefektīvākā. Turklāt tā ir īstermiņa," norāda A. Vagale.

Nodarbības paredzētas divās sesijās. "Ja kursu laikā grupas vadītājs redzēs - kādam no cilvēkiem, kuri pilda uzdevumus, stāsta par sevi un cenšas atklāt savas rīcības motīvus, ir alkohola problēma kā slimība, tad ar viņu strādās papildus, motivējot nopietnai ārstēšanai no alkoholisma stacionārā. Tā būs katra cilvēka paša izvēle – darīt to vai nē, bet atkarības skartie saņems informāciju, ka problēma ir nopietna. Šī nebūs ārstēšanas, bet gan profilakses programma."

A. Vagale vēl uzsver: ārvalstu pētījumi liecina (arī šī informācija iegūta dzērājšoferu profilaktisko kursu aptaujās) - lielākā daļa no pirmreizēji pieķertajiem atzīst, ka ir centušies mainīt savu uzvedību, jutuši vajadzību to darīt, bet pašu spēkiem tas nav izdevies.

"Tātad viņi paši saprot – problēma ir, bet nezina, kā ar to tikt galā. Savukārt tuviniekiem ir ļoti grūti ietekmēt, jo pastāv visādi emocionālie un sadzīves faktori. Cilvēkam, kas maina uzvedību, tomēr ir jābūt pieejamai pietiekami neitrālas personas – speciālista – palīdzībai."

Tādējādi, lai arī ne šogad, bet jācer, gana tuvākā nākotnē šoferiem, kuri pieķerti pie stūres reibumā, līdzšinējās procedūras transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atgūšanai papildinās arī profilaktiska sociāli psiholoģiska programma.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU