NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
01. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
7
7

Bēdīgā satiksmes drošības statistika un kā to uzlabot

LV portāla infografika

Ziņas par karā, terora aktos vai lidmašīnu avārijās zaudētām dzīvībām izskan skaļi. Pārdzīvojam, baidāmies, aktīvi domājam, ko darīt, lai tā nenotiktu. Tajā pašā laikā klusā nāve – ceļu satiksmes negadījumi – ik gadu Eiropas Savienībā pļauj desmitiem tūkstošu upuru. Kā liecina pirmās ziņas par Eiropas Komisijas 2015. gada ceļu satiksmes drošības datu apkopojumu, pērn uz ceļiem bijis 26 tūkstoši bojāgājušo jeb 71 cilvēks dienā.
īsumā
  • 2015. gadā uz Eiropas Savienības ceļiem bijis 26 tūkstoši bojāgājušo jeb 71 cilvēks dienā.
  • Uz miljonu iedzīvotāju ES vidēji ir 51,5 bojāgājušie.
  • Latvijā uz miljonu cilvēku pērn bija 94 bojāgājušie, un tas ir trešais sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā.
  • Lai samazinātu traģisko negadījumu skaitu, ir jāuzlabo vadītāju disciplīna un prasmes, kā arī nepieciešams pilnveidot ceļu infrastruktūru.

Tie ir baisi skaitļi, jo vairāk tādēļ, ka pēdējo divu gadu statistika nobremzējusi Eiropas Komisijas Ceļu satiksmes drošības rīcības programmā plānoto no 2010. līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi un bēdīgo skaitļu virknē Latvija atkal ir izvirzījusies līderos.

ES statistika – bēdīga, vēl drūmāka – par Latviju

Vilšanos atnesa jau 2014. gads, kad CSNg upuru skaits saruka tikai par 1% iepretim 8% (atbilstoši satiksmes drošības plānam) iepriekš. Pērnā gada 24. martā ES transporta komisāre Violeta Bulca atzina: "Skumjš un grūti pieņemams ir fakts, ka ik dienas uz mūsu ceļiem bojā aiziet gandrīz 70 Eiropas iedzīvotāju un vēl daudz vairāk gūst smagus savainojumus. Šodien publicētie skaitļi jāuztver par trauksmes signālu. Tie nav tikai skaitļi un statistika – aiz tiem ir sērojoši laulātie, vecāki, bērni, brāļi un māsas, kolēģi un draugi. Šie skaitļi mums atgādina arī to, ka ceļu satiksmes drošībai ir pastāvīgi jāpievērš uzmanība un tajā jāiegulda lielāks darbs." Viņa arī uzsvēra, ka satiksmes drošības paaugstināšanai jābūt ne tikai EK, bet arī visu dalībvalstu valdību prioritātei.

Saistībā ar satiksmes drošības situācijas pasliktināšanos EK cita starpā nolēma veikt šādus pasākumus:

  • turpināt analizēt ceļu satiksmes negadījumos gūtās smagās traumas un 2015. gada rudenī sākt pētījumu, izvērtējot iespējamos risinājumus, kā samazināt to skaitu;
  • pārskatīt noteikumus par profesionālu autovadītāju apmācību un kvalifikāciju, EK priekšlikumu pieņemot līdz 2016. gada beigām;
  • pārskatīt ES regulējumu par infrastruktūras drošības pārvaldību (EK priekšlikumu plānots pieņemt līdz 2016. gada beigām).

Kamēr reāli darbi vēl garā tapšanas stadijā, jaunais pārskats par pagājušo gadu liecina, ka CSNg bojāgājušo skaits nu jau bijis ar negatīvu zīmi (pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā) – upuru par 300 vairāk nekā 2014. gadā.

Daudz arī CSNg ievainoto – 135 tūkstoši cilvēku, visbiežāk gājēji, riteņbraucēji un gados veci cilvēki, tātad mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.

Uz miljonu iedzīvotāju bojāgājušo skaits ES vidēji ir 51,5, taču atšķirības starp dalībvalstīm ir dramatiskas. Vissliktākā situācija ir Rumānijā un Bulgārijā: tur uz miljonu valsts iedzīvotāju pērn bojā gājuši 95 cilvēki. Diemžēl nākamā ar 94 bojāgājušajiem ir Latvija, bet ceturtajā un piektajā vietā - Lietuva un Horvātija ar 82 upuriem. Savukārt Igaunijā uz miljons iedzīvotāju 50 bojāgājušo (tātad mazāk nekā vidēji ES), un ziemeļu kaimiņi starp 28 valstīm ierindojušies 19. vietā.

Latvija reiz bija pozitīvos pirmrindniekos, ar to pastāvīgi lepojamies, bet nu ir jāatzīst  – tas bija diezgan sen... No 2000. līdz 2010. gadam CSNg dzīvību zaudējušo cilvēku skaitu spējām samazināt par 10% (bija arī no kā "atsperties" – 2001. gadā 236 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju!), nākamajā gadā par 18%, bet tad jau samazinājuma procenti sāka sarukt, 2014. gadā jau iedzīvojoties nu jau nelāgos bojāgājušo pieauguma 18% salīdzinājumā ar 2013. gadu.

Gaidāms, ka šajās dienās V. Bulca nāks klajā ar paziņojumu par ceļu satiksmes drošības izvērtējumu un gaidāmajiem pasākumiem tās uzlabošanā. Tikmēr satiksme neapstāsies, un teju vai ik dienu atkal saņemsim ziņas, ka atkal kāds ar auto ietriecies stabā vai nogāzies no ceļa un ir bojāgājušie, kāds dzīvību zaudējis, izraisot sadursmi neapdomāta apdzīšanas manevra dēļ vai šķērsojot krustojumu pie sarkanās luksofora gaismas.

Ar pavasara iestāšanos savus rumakus jau rūcina motociklisti (ir arī pirmie ātruma upuri). Ir sākusies arī riteņbraukšanas īstenā sezona, un pedāļu minēji regulāri mēdz nonākt ciešos kontaktos ar auto. Kā zināms, šīs sadursmes velosipēdistiem gandrīz vienmēr beidzas ar dažāda smaguma traumām.

Pētījums par CSNg riska faktoriem

Ko darīt tagad un tūliņ? Varbūt tomēr padomāt arī par to, ka uz ceļiem patiešām iespējams sastapties ar nāvi un tādēļ kritiskāk izvērtēt savas vadītāja prasmes un rīkoties apdomīgāk? Novērtēt riskus, kuri izraisa smagas avārijas?

Te var palīdzēt Valsts policijas (VP) nesen publiskotais pētījums, kurā īpaša uzmanība pievērsta triju CSNg riska faktoru – autovadītājs, transportlīdzeklis un ārējā vide – mijiedarbībai. Pētījumā analizēti vairāk nekā 2880 CSNg, kas notikuši gada laikā.

Kā skaidroja VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, pētījumu veido divas daļas – VP rīcībā esošā informācija un aptaujāto vadītāju viedokļi par avāriju apstākļiem. Šajā darbā ir aplūkoti smagie CSNg, kuros kāda no iesaistītajām personām ir gājusi bojā vai guvusi smagas traumas.

"Bojāgājušo skaita ziņā atšķirības starp dalībvalstīm ir dramatiskas."

"Latvijā un citās valstīs līdz šim visvairāk ir pētīts cilvēka faktors (vadītājs ir tas, kurš pieņem lēmumu par rīcību, viņš ir tas, kurš attiecīgi reaģē), bet gan mūsu, gan citu valstu ekspertu pieredze apliecina, ka šim faktoram klāt nāk vēl divi, ļoti svarīgi – transportlīdzeklis ar tehnisko aprīkojumu un vide, kurā negadījums notiek. Centāmies visus faktorus ņemt vērā, lai iezīmētu konkrētus pasākumus, ko varētu veikt satiksmes drošības paaugstināšanā," sacīja A. Rinkevics, iepazīstinot ar pētījuma izstrādes pamatprincipiem. Turpmāk par svarīgākajiem tajā atspoguļotajiem faktiem.

Smago CSNg veidi un to īpatsvars:

  • 31% - uzbraukumi gājējiem;
  • 26% - sadursmes;
  • 17% - apgāšanās;
  • 6% - uzbraukumi velosipēdistiem.

A. Rinkevics: "Vieglie satiksmes negadījumi, kuros nav smagi cietušo, notiek izkliedēti visa gada garumā, savukārt smago avāriju visvairāk (30,3%) ir tieši jūnijā un jūlijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar vadītājiem, kuri aktivizējas vasaras sezonā – motociklistiem, motorolleru vadītājiem, riteņbraucējiem."

Smago CSNg izraisītāji:

  • 82,4% - vīrieši;
  • 36,1% - vadītāji vecumā līdz 29 gadiem;
  • 21,3% - "Audi" vadītāji;
  • 32,4% - transportlīdzekļa tehniskā kvalitāte.

A. Rinkevics: "Skatoties pēc transportlīdzekļu vadītāju reģistra datiem, 60% no visiem vadītājiem ir vīrieši, sievietes – 40%. Tomēr, kā redzams, smagos negadījumus vīrieši izraisa ievērojami vairāk, turklāt 36,1% bijuši vecumā līdz 29 gadiem. Tas atbilst mūsu līdzšinējiem secinājumiem, ka vadītāji jaunieši ir riska grupa (jauno vadītāju īpatsvars ir 22% no visiem vadītājiem). Pārsteigumu radīja tas, ka tik liels ir tieši "Audi" vadītāju izraisīto negadījumu īpatsvars. (Līdz šim bija ierasts uzskatīt, ka pārgalvīgākie un agresīvākie ir BMW vadītāji.) Turklāt 81% negadījumos iesaistīto automašīnu bija vecākas par 20 gadiem, bet puse autovadītāju bija jaunieši līdz 29 gadu vecumam, un 21% pie stūres atradās reibumā. Interesantākais un vienlaikus skumīgākais ir tas, ka smagajās sadursmēs, no kurām 45% notikuši jūnijā, jūlijā un augustā, bijusi puse no sadursmēs bojāgājušajiem. Tātad kā riska laiks sadursmēm iezīmējas tieši vasaras mēneši.

Vēl jāuzsver, ka 11% sadursmju ar smagām sekām izraisījuši vadītāji reibumā, no kuriem vairāk nekā puse jau iepriekš bijuši sodīti par līdzīgiem pārkāpumiem. Tas liecina, ka dzērājšoferu recidīva līmenis ir ļoti augsts."

Priekšstati nesakrīt ar īstenību

Aplūkojot apstākļus, kuros notiek CSNg, A. Rinkevics uzsvēra - pētījums apgāž priekšstatu, ka smagie CSNg galvenokārt notiek sliktos laika vai brauktuves apstākļos. "Vairums negadījumu (gan vieglu, gan smagu) notikuši faktiski ideālos apstākļos.

Šeit skaidri iezīmējas divi riska faktori – ātrums un reibums. Tie būtiski ietekmē, vai negadījums būs smags vai viegls. Nepareiza ātruma izvēle, atļautā vai droša ātruma pārsniegšana bija iemesls 40% smagu negadījumu, bet vieglajiem – tikai 16% procentu."

Aplūkojot smagās sadursmes, A. Rinkevics informēja, ka ārpus apdzīvotām vietām 45% no tām atkal notiek jūnijā un jūlijā, savukārt apdzīvotās vietās – lielākoties no jūlija līdz oktobrim. Apdzīvotās vietās sadursmes galvenokārt notiek neregulētos krustojumos, un, pilnveidojot infrastruktūru – uzstādot papildu ceļa zīmes, ierīkojot ātrumu ierobežojošos vaļņus jeb "gulošos policistus", avāriju skaitu iespējams samazināt.

Viens no izplatītākajiem CSNg ar smagām sekām ir uzbraukumi gājējiem.

"Starp visiem satiksmes negadījumiem šo negadījumu īpatsvars ir tikai 6%, bet gada laikā no visiem bojāgājušajiem 42% bija tieši gājēji. Tāpēc šis ir viens no negadījumu veidiem, kam pievēršam pastiprinātu uzmanību," sacīja A. Rinkevics. Visvairāk uzbraukumu gājējiem notiek tumšajā laikā (īpaši oktobrī un novembrī). Līdz šim bija izplatīts priekšstats, ka šie negadījumi galvenokārt notiek ārpus apdzīvotām vietām, bet tā nav – gājēji zem riteņiem nokļūst arī pilsētās, turklāt apgaismotās ielās.

Paši gājēji izraisījuši 75% uzbraukumu; upuri lielākoties ir vīrieši (75%), vecāki par 50 gadiem (vairāk nekā 50%), dažkārt reibumā (16%) un lielākajai daļai (61%) no viņiem nekad nav bijis transportlīdzekļa vadītāja tiesību. "Svarīgi tas ir tādēļ, ka šiem cilvēkiem nav izpratnes par to, ko šoferis redz vai neredz, atrodoties pie auto stūres," situāciju raksturo A. Rinkevics.

"Latvija reiz bija pozitīvos pirmrindniekos, bet jāteic – diezgan sen."

Nozīmīga pētījuma sastāvdaļa ir īpašā aptaujā gūtie vadītāju viedokļi. "Ar anketu palīdzību mēģinājām noskaidrot, kā paši šoferi izskaidro avāriju iemeslus, kurš tajās vainojams un kā viņi vērtē savas braukšanas prasmes. Interesanti, ka lielākā daļa aptaujāto atzina, ka negadījums noticis pašu vainas dēļ (32% kā iemeslu norādīja neuzmanību – gan mobilā tālruņa lietošanu, gan citas darbības, kas novērsušas uzmanību no ceļa. Taču vēl ir bijuši tādi faktori kā nogurums, slikta pašsajūta).

Kā nākamo lielāko avārijas iemeslu vadītāji nosauca vides apstākļus – nesaprotams vai nepārredzams krustojums, bedres vai citi infrastruktūras defekti. Tādējādi ne tikai mēs, bet arī vadītāji uzskata, ka ceļu infrastruktūru drošības labad ir nepieciešams pilnveidot. Un tikai trešajā vietā kā iesaistītais dalībnieks ir norādīts otrs autovadītājs."

Kā vadītāji novērtējuši savu braukšanas māku? Vairums (77%) atzinuši, ka labos ceļa apstākļos viņu prasmes arī ir ļoti labas. Pasliktinoties gan laikapstākļiem, gan brauktuves kvalitātei, prasmju novērtējums krītas. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku atzinuši, ka uz apledojuša ceļa viņu prasmes ir tikai vidējas, bet 11% tās vērtējuši kā sliktas.

"Ja 77% vadītāju savas braukšanas prasmes ideālos laika apstākļos vērtē kā labas, tad ir jāatceras cits skaitlis – 69% visu ceļu satiksmes negadījumu notiek tieši labos vides apstākļos! Pārliecība rada neapdomību un pārgalvību – te arī lielā mērā redzam avāriju cēloņus," uzsvēra A. Rinkevics.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, vērtējot pētījuma nozīmi, sacīja: "Ar šo pētījumu esam ieguvuši apstiprinājumu praksē jau gadiem novērotajiem faktiem, kādēļ notikuši tādi vai citi ceļa negadījumi. Policija aktīvi strādās visos šajos virzienos – lai atklātu dzērājšoferus, fiksētu atļautā braukšanas ātruma pārsniedzējus un citus pārkāpumus. Taču ļoti svarīgi ir saprast, ka satiksmes drošībā nozīmīga ir arī vide – ceļu infrastruktūra. Ekonomiskā situācija neļauj uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus ceļu pārbūvē, taču arī ar nelieliem uzlabojumiem, piemēram, ceļu krustojumos, varam novērst smagus ceļu satiksmes negadījumus ar traģiskām sekām un samazināt cietušo skaitu. Pašlaik tiek izstrādāts jaunais Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2019. gadam, un es ļoti ceru, ka šajā dokumentā pietiekams uzsvars būs likts tieši uz ceļu infrastruktūru, kas lielā mērā mazinātu bēdīgo statistiku."

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU