SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
13. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība
4
4

Valsts policijas attīstības koncepcija – ne uz papīra, bet reālos termiņos

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Policijas klātbūtnes sajūta iedzīvotājiem ir ļoti svarīga.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

"Šobrīd policija ir lielu izaicinājumu priekšā: lai policijas nākotnes darba modelis atbilstu nepieciešamajam kvalitātes līmenim, sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi, būtiska ir ne tikai policistu darba motivācijas, atlīdzības un policijas materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums un racionāls un mērķtiecīgs tā pielietojums. Turklāt visu minēto elementu kopums atrodas savstarpējā mijiedarbībā." Tā cita starpā teikts Valsts policijas attīstības koncepcijas ievadā. Šo apjomīgo, vairāk nekā 100 lappušu biezo plānošanas dokumentu valdība apstiprināja aprīļa sākumā.

īsumā

Valsts policijas attīstības politikas stratēģiskie mērķi ir šādi:

  • efektīvāk novērst sabiedrības drošības apdraudējumus, veidojot ciešāku sadarbību ar citām likumpārkāpumu novēršanā iesaistītajām institūcijām un sabiedrību kopumā, kā arī par prioritāti izvirzot aktivitātes likumpārkāpumu prevencijā;
  • pilnveidot darba organizāciju VP kompetencē esošo noziedzības izpausmju apkarošanā;
  • attīstīt uz zināšanām balstītu VP personāla plānošanas un vadības praksi;
  • nodrošināt un nostiprināt VP uzdevumu konsekventu atbilstību policijas pamatfunkcijām.

Koncepcija izstrādāta, lai noteiktu Valsts policijas (VP) turpmākās attīstības stratēģiskos pamatvirzienus ilgtermiņā, svarīgākos uzdevumus vidējā termiņā, kā arī iezīmētu starpnozaru problēmjautājumus un risinājumus to novēršanai. Koncepcija ietver četrus līdztekus un savstarpēji saskaņoti īstenojamus VP attīstības virzienus:

  • likumpārkāpumu novēršana,
  • noziedzības apkarošana,
  • motivēts un profesionāls personāls,
  • pienākumu un pamata funkciju saskaņotība un izpildes nodrošinājums.

Kriminālprocesā patērēto resursu un nodarījuma smaguma samērs

Daļa no veicamajiem uzdevumiem ir īstenojami, veicot organizatoriskus pasākumus jau esošo vadības dokumentu (piemēram, VP un Iekšlietu ministrijas (IeM) darbības stratēģiju un to ieviešanas rīcības plānu) ietvaros vai virzot izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas attiecas uz ministrijas un policijas atbildības jomu.

Taču koncepcijā ir iezīmētas vairākas atsevišķas problēmas, kuru atrisināšanai nepieciešams gan valsts budžeta atbalsts, gan arī izmaiņas attiecībās ar citām valsts un pašvaldību institūcijām un to darbību regulējošiem tiesību aktiem. Tas ir sarežģīts un ļoti apjomīgs darbs.

6. aprīlī līdztekus koncepcijas apstiprināšanai valdība izdeva arī rīkojumu, kurā ir noteikti konkrētu uzdevumu izpildes termiņi un naudas summas, kuras no valsts budžeta nākamgad un turpmāk piešķiramas gan jaunu amata vietu izveidei un esošo uzturēšanai (nepalielinot kopējo amata vietu skaitu IeM resorā), gan starptautiskai sadarbībai, gan IT un komunikācijas sistēmu attīstībai, kā arī tehniskajam nodrošinājumam.

Pirmā plašā identificētā problēma ir tā, ka pašlaik policijai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6. pantā noteikto obligātuma principu, kas paredz pienākumu "novest kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam", un izveidojušos praksi ir jāveic apjomīga izmeklēšana neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma, sabiedriskās bīstamības un pieejamiem VP resursiem. "Šo prasību īstenošana neveicina efektīvu Valsts policijas resursu izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, rada pārslodzi, kas ir viens no iemesliem, kādēļ izmeklētāji atstāj darbu policijā, kā arī samazina kopējo izmeklēšanas kvalitāti. Veltot noziedzīga nodarījuma smagumam nesamērīgus resursus izmeklēšanai, tiek samazināta smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu novēršanas un latentās noziedzības apkarošanas iespējamība," secināts VP attīstības koncepcijas kopsavilkumā.

Tālab dokumentā paredzēta kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošana, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīga izmeklēšana, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšana.

Lai to izdarītu, valdības rīkojumā noteikts, ka IeM sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM), Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm līdz šā gada 30. jūnijam ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (KPL).

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, ziņojot par koncepcijas īstenošanas gaitu saistībā ar steidzami gatavojamiem likumprojektiem, IeM Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Bekmanis sacīja: "Mūsu skatījumā, Iekšlietu ministrija šo uzdevumu jau ir izpildījusi, sagatavojot likuma grozījumus un iesniedzot TM pastāvīgajā darba grupā kriminālprocesa jautājumos. Šajā darba grupā ir ne tikai ierēdņi, bet arī praktizējoši tiesneši, advokāti, un par to, vai projekts noteiktajā termiņā tiks iesniegts valdībā, pašlaik atbildīga ir Tieslietu ministrija."

Par policijas darba vienkāršošanu un pret birokrātisko slogu

Kādi ir paredzamie grozījumi KPL? Turpmāk par dažiem no tiem, kas vienkāršos (un atslogos) policijas izmeklētāju darbu, padarot to ātrāku un efektīvāku. Kā informēja VP Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Dainis Vēbers, Latvijā kriminālprocess atšķirībā no ārvalstīs spēkā esošās kārtības kriminālprocesiem ir daudz birokrātiskāks un smagnējāks: katra darbība ir jāmotivē un jāapraksta ar lēmumiem – piemēram, atzīšanā par aizdomās turēto, par cietušo, par kriminālprocesa uzsākšanu. "Ārzemēs tas notiek, balstoties uz faktisko rīcību. Tā kā KPL jau ir paredzēta rezolūcijas iespēja, mēs šo kārtību, kur vien iespējams, stiprinām. Motivētie lēmumi palikuši tikai tad, ja nepieciešams arests, brīvības atņemšanas līdzekļu piemērošana un tamlīdzīgi."

Viņš arī skaidroja: "Šobrīd mēs katru izmeklēšanas darbību atspoguļojam atsevišķā dokumentā, katrā nepieciešams rakstīt ievada daļas un citu informāciju, kas atkārtojas visos lēmumos. Tātad svarīga ir arī izmeklēšanas darbību fiksēšanas iespēja vienā dokumentā. Tas būtiski samazinātu procesuālo dokumentu apjomu un to noformēšanas laiku. Nākamais – pašlaik viss kriminālprocess norisinās klātienē. Policijas darbiniekam ir jātiekas ar jebkuru personu, kura ir jānopratina vai jāiztaujā. Ārzemju prakse liecina, ka to var izdarīt arī pa tālruni, sarakstīties e-pastā, arī pa parasto pastu.

"Koncepcijā paredzēta kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošana."

Mums KPL ir paredzēta kriminālprocesuālā aptauja, kuru pilnveidojam ar attālinātās aptaujas iespējamību. Ja cilvēku, kurš apzagts, piemēram, nakts laikā izsauc uz policiju, diez vai viņš precīzi varēs uzreiz pateikt, kas paņemts un cik liela ir zaudējumu vērtība. Attālinātā aptauja, kad e-pastā jāatbild uz konkrētiem jautājumiem, dotu precīzāku informāciju un ļautu izvairīties no atkārtotas, precizējošas iztaujāšanas. Te gan jāpiebilst - jau tagad ir spēkā vairākas normas, kas kriminālprocesu vienkāršo saistībā ar cietušā nopratināšanas formalitātēm.

Aktuāla ir izmeklēšanas darbību fiksēšana tikai ar tehnisko līdzekļu palīdzību – šobrīd pamatā ir tikai protokols plus iespēja piefilmēt kaut ko klāt. Bet kāpēc rakstīt protokolu, ja viss tiek filmēts?

Pašlaik KPL ir paredzētas obligātās ekspertīzes, kuru dēļ nereti tiek kavēta procesa virzība. Procesa virzītājam ir jādod tiesības izlemt par ekspertīžu nepieciešamību."

D. Vēbers minēja vēl kādu birokrātisku šķērsli - kriminālprocesa reģistru. "Nekur ārvalstīs tāda nav. Mums ir dokuments uz astoņām lappusēm, bet ārvalstīs viss kriminālprocess nereti ir uz astoņām lappusēm." Šis reģistrs dublējas ar divām citām līdzīgām sistēmām un īstenībā esot pilnīgi lieks.

Un vēl kas - pašlaik mazāk smaga kriminālpārkāpuma izmeklēšanu drīkst apturēt tikai pēc diviem mēnešiem. "Ja sākotnējās darbības paveiktas dažās dienās, kāpēc gaidīt divus mēnešus?" secina D. Vēbers.

Kriminālprocesa likuma grozījumi būs apjomīgi, tie skars vairāk nekā 50 pantu, daļu no tiem izsakot gluži jaunā redakcijā.

Saeimas komisijā izskanēja pieļāvums, ka KPL grozījumi līdz jūnija pēdējai dienai valdībā tomēr varētu nenonākt. Taču ir svarīgi, lai likumprojekts apspriešanā Saeimā nonāktu rudens sesijā un parlaments to varētu pieņemt līdz šī gada beigām.

Policija jāatbrīvo no konvojēšanas un tiesu kārtībniekiem

Nākamais valdības rīkojumā paredzētais uzdevums ir IeM kopīgi ar TM līdz 2017. gada martam izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus (grozījumi likumā "Par policiju", Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā u.c. normatīvajos aktos) un pasākumu plānu, lai nodrošinātu apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas pienākuma nodošanu TM Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP).

Šī ir viena no koncepcijā minētajām problēmām, kas jānovērš, lai atslogotu policijas darbību. Likuma "Par policiju"10. pantā minētais pienākums "apsargāt, konvojēt un uzturēt apcietinātās personas, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām", kā secināts koncepcijā, neatbilst policijas funkcijām. Tas pārklājas ar IeVP kompetenci valsts politikas īstenošanā apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildes jomā. Šīs kārtības sekas izpaužas kā apcietināto un notiesāto personu likumā noteikto tiesību nepamatota ierobežošana, VP jau tā nepietiekamo materiāltehnisko un personāla resursu plānošanas problēmas un novirzīšana no citu uzdevumu izpildes.

Ministru kabineta rīkojumā šīs pārmaiņas paredzēts īstenot pakāpeniski: pēc tam, kad ieviestas izmaiņas normatīvajos aktos un apstiprināts pasākumu plāns, no 2019. gada 1. jūlija IeVP tiek nodota konvojēšana starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma izpildi, bet no 2021. gada 1. janvāra konvojēšana no ieslodzījuma vietas uz tiesu, VP īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, kā arī uz medicīnisko ekspertīzi. Šim nolūkam attiecīgi tiks pārdalīts nepieciešamais finansējuma apjoms no IeM uz TM budžetu.

"Aktuāla ir izmeklēšanas darbību fiksēšana tikai ar tehnisko līdzekļu palīdzību."

Tieši garās diskusijas par šo jautājumu faktiski bijis cēlonis, kādēļ VP attīstības koncepcijas pirmā redakcija 2014. gadā pēc atbalstīšanas Ministru kabineta komitejā iestrēga savā tālākajā ceļā līdz šā gada aprīlim.

"Viens no pēdējiem un smagākajiem saskaņošanas jautājumiem bija par konvoju funkcijas sadali starp TM padotības iestādēm un Valsts policiju. Šis jautājums pats par sevi nav atraujams no virknes citu koncepcijā minēto jautājumu – policijas redzamība, kārtībnieku pieejamība, operatīva ierašanās notikuma vietā. Gadās, ka šobrīd ar konvojēšanu nodarbojas pat operatīvie darbinieki un izmeklētāji, lai gan tas viņiem nebūtu jādara," stāstīja J. Bekmanis.

Viņš informēja, ka ļoti tuvu ir vēl cits MK rīkojumā iekļautais termiņš: līdz 1. jūlijam TM ir noteikts sagatavot nepieciešamos tiesību aktus, lai tiesu kārtībnieku funkciju pārņemtu Tiesu administrācija vai tiesas, izveidojot tiesu iekšējās drošības dienestus vai slēdzot pakalpojuma līgumus ar apsardzes komersantiem.

"Pašlaik likumā "Par tiesu varu" ir iekļauta anahroniska norma: policijai uzlikts par pienākumu uzturēt tās sastāvā tiesu kārtībniekus. Taču policijai nevajadzētu veikt uzdevumus, kas nesakrīt ar tās funkcijām. TM ir tam piekritusi un šobrīd gatavo attiecīgus likuma grozījumus," tā J. Bekmanis, paužot domu, ka arī šiem likumu grozījumiem līdz gada beigām būtu jānonāk parlamentā.

Par policijas pieejamību un redzamību

Iepriekš minēto problēmu novēršana ievērojami atslogotu policijas cilvēkresursus, paverot plašākas iespējas tiešo funkciju kvalitatīvākai izpildei, jo vairāk, ņemot vērā paredzamo dienesta vietu skaita papildinājumu un citus koncepcijā minētos pozitīvos pasākumus.

Koncepcijā liela uzmanība veltīta tieši uz sabiedrību vērstam policijas darbam un tā redzamības nodrošināšanai. Kā liecina SKDS un policijas janvārī veiktais ikgadējais pētījums, sabiedrības uzticība savas drošības sargiem arvien pieaug, 79% aptaujāto savā dzīvesvietā jūtas gana droši (par 14% vairāk nekā pērn!), palielinās arī to skaits, kuri pēc noziedzīga pāridarījuma meklē palīdzību policijā (tātad uzticas!). Pēdējā gadā Valsts policijā palīdzību lūguši 17% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr, protams, ikviens jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju veicam apgaitu savas dzīvesvietas apkaimē.  

Kā lasāms koncepcijā, patruļpolicijā šobrīd trūkst gandrīz septītā daļa darbinieku, bet vēl vairāk – gandrīz ceturto daļu paņem ar patrulēšanu tieši nesaistītie uzdevumi. Kā jau iepriekš minēts, šis trūkums tiks novērsts, jo vairāk tādēļ, ka patrulēšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā plānota ciešāka sadarbība ar pašvaldību policiju un zemessargiem, kā arī atslogojot iecirkņu inspektorus no dažādiem papildu pienākumiem, tostarp kriminālprocesuālo darbību veikšanas.

Deputāts Jānis Ādamsons komisijas sēdē norādīja, ka absurda ir kārtība, ka valsts reģionos VP iecirkņa inspektora pārraugāmā teritorija ir milzīga, pagasti pat 60 kilometru attālumā cits no cita, un tad ne par kādu preventīvo darbu un operatīvu vietējo iedzīvotāju drošības jautājumu risināšanu nevar būt ne runas. Viņš arī pauda viedokli, ka Kārtības policijas funkcijas zināmā mērā dublējas ar pašvaldību policijas darbu, tādēļ, iespējams, nākotnē atbildīgajām institūcijām nāksies domāt par to, ka šīs funkcijas visā pilnībā nododamas pašvaldību policijai vai pretēji – VP iecirkņos jāpalielina kārtībnieku skaits. Daža pašvaldība jau paspējusi enerģiski protestēt pret šādu pienākumu pārdali, taču - koncepcijā nekas par to nav teikts, tātad šāds jautājums pašlaik darba kārtībā nav.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU