Viens no veidiem, kā stiprināt valsts aizsardzības spējas, – apgūt militāro pamatapmācību un kļūt par rezerves karavīru

Brīvprātīgo rezervistu apmācība

Lai palielinātu militāri sagatavotu rezerves karavīru skaitu un paaugstinātu vispārējās kaujas spējas, kopš 2017. gada Latvijas pilsoņi var brīvprātīgi pieteikties dienestam bruņoto spēku rezervē un apgūt militārās pamatapmācības kursu. Tam pieteikties var Latvijas pilsonis, kurš ir vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ar vismaz iegūtu pamatizglītību, valsts valodas prasmēm vidējā līmenī (B1), kā arī atbilstošu veselības stāvokli (izvērtēs medicīniskā komisija). Apmācībā neuzņem personas, kurām ir kriminālā sodāmība vai kuras dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.1

Rezervistu militārās apmācības klātienes kurss ilgst trīs nedēļas (21 dienu).

“Interese par brīvprātīgo rezervistu militāro apmācību pēdējos gados ir pieaugusi, tādēļ Nacionālie bruņotie spēki (NBS) no 2025. gada ir palielinājuši kursu skaitu. Tagad brīvprātīgo rezervistu militārā apmācība notiek divreiz gadā: viens kurss notiek ziemā, otrs – vasarā,” norāda NBS Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvalde.

Pamatapmācības laikā rezervists apgūst:

• ieroču apmācību;
• šaušanas apmācību;
• normatīvos aktus;
• lauka administrāciju;
• lauka kaujas iemaņas;
• topogrāfiju;
• orientēšanos;
• sakaru apmācību un medicīnu;
• lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.

Rezervists apgūst arī pamatus, piemēram, sakarnieka, granātšāvēja operatora, ložmetējnieka vai tā palīga specialitātē vai paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā.2

Pēc sekmīgi pabeigta militārās pamatapmācības kursa rezervists kļūst par rezerves karavīru – dod karavīra zvērestu, saņem rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiek ieskaitīts bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā. Tomēr ne visi rezervisti, kas piedalījušies apmācībā, kļūst par rezerves karavīriem. Daļa kursu nepabeidz, savukārt daļa pēc sekmīgas šī kursa apguves nolemj pievienoties dienestam Zemessardzē vai profesionālajā dienestā.3

Lai piedalītos pamatapmācībā, ir jāizmanto ikgadējais atvaļinājums (brīvlaiks) vai jāsaskaņo prombūtne ar darba devēju, taču apmācības laikā par katru militārās apmācības dienu paredzēts izmaksāt kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.4 Tāpat ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā paredzēta pabalstu izmaksa.5

Motivācija pievienoties – pienākums pret valsti un zināšanas par to, kā rīkoties Rezervistu apmācība, kas notika no šā gada 8. februāra līdz 1. martam, noritēja gan klātienē klasē, gan apvidū un lauka apstākļos. Pēc lekcijām un nodarbībām vajadzēja kārtot arī teorētiskās un praktiskās ieskaites. NBS Kājnieku skolā Alūksnē rezervistu apmācību šā gada februārī trīs nedēļu garumā izgāja ap 100 brīvprātīgo, tostarp kardioķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, akadēmiķis Andrejs Ērglis un Latvijas Televīzijas žurnālists, raidījumu vadītājs Uģis Joksts. Kas jūs motivēja iesaistīties rezervistu apmācībā, un kādu pieredzi tajā ieguvāt? Andrejs Ērglis kardioķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, akadēmiķis Foto: Amanda Emma Gaišā (Zemessardzes 31. kājnieku bataljons) Mani motivēja pilnīgi nepieņemamais Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izraisījis tik briesmīgu karu. Kaut kas līdzīgs vēsturē jau ir noticis, un mēs pavisam labi zinām, ar ko tas var beigties. Ir tāda lieta kā pienākums, lai cik patētiski tas izklausītos. Mums ir jābūt gataviem iestāties par savu valsti, aizstāvēt to. Daudz ir tādu, kas to dažādi kritizē, taču krietni mazāk ir tādu, kas rīkojas. Ārkārtīgi svarīga lieta ir darīšana, kam vajadzīga atbilstoša attieksme, kura cilvēkam veidojas jau mazotnē, ģimenē, skolā, arī vēlāk. Savā bērnībā, padomju okupācijas laikā, jau biju lasījis Aleksandra Grīna “Dvēseļu puteni”, arī Aleksandra Čaka “Mūžības skartos”, kas atstājis paliekošu iespaidu. Protams, svarīga motivācija man ir bijusi arī solidarizēšanās ar draugiem ārstiem, kas kara apstākļos strādā Ukrainā, lai gan ir teju neiespējami salīdzināt apstākļus, kādos mediķi var strādāt šeit un kādos viņiem jāstrādā Ukrainā. Tāpat motivācija, lai arī mazāk svarīga, man bija iespēja pierādīt sev, ka es savos 60 gados spēju iziet šādus rezervistu kursus. Taču galvenais, lai cik bieži tas varbūt jau ir teikts, – mums vēl un vēl vajadzētu sev atkārtot ASV prezidenta Džona Kenedija savulaik sacītos vārdus: “Nejautā, ko tev var dot tava valsts, jautā, ko tu vari dot savai valstij!” Uģis Joksts Latvijas Televīzijas žurnālists, raidījumu vadītājs Foto: Amanda Emma Gaišā (Zemessardzes 31. kājnieku bataljons) Tepat netālu Ukrainā notiekošais karš un arī patlaban starptautiskajās attiecībās vērojamās pārmaiņas man lika sev uzdot daudzus jautājumus, tajā skaitā: kā man būtu jārīkojas, ko es darītu, ja arī šeit sāktos bruņots konflikts, kā es varētu atbalstīt Nacionālos bruņotos spēkus vai vismaz mēģināt to darīt savu iespēju robežās. Mūsu sabiedrībai kopumā vajadzētu būt daudz, daudz zinošākai šādos ar militāru apdraudējumu saistītos jautājumos, lai lieki nekristu panikā, bet spētu atbilstoši rīkoties. Rezervistu kurss lielā mērā sniedz atbildes uz šiem jautājumiem, palīdz apzināties, kas mēs esam, ko varam, ka spēks ir komandā, ka kopīgam uzdevumam nākas sevi kaut nedaudz ziedot, būt atvērtākam, prast arī piekāpties, citu citam saprast, ņemot vērā, ka cilvēki mēdz būt dažādi. Tāpat arī apzināties savas iespējas, daudzējādā ziņā atklāt sevi, kas ir iespējams tikai darot. Un šis 21 dienu ilgais kurss, kura dalībnieki bija vecuma robežās no 20 līdz 60 gadiem, tam ir brīnišķīgs sākums, ne tik ārkārtīgi grūts, kā varbūt daudziem varētu šķist. Ja ir laiks un kaut mazākā iespēja, tad es to noteikti ieteiktu pamēģināt ikvienam.

Kas veido Nacionālos bruņotos spēkus

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam NBS ir militāro formējumu kopums, ko veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa, kuras mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un iedzīvotājus no agresijas.

NBS veido:

• regulārie spēki (Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, Jūras spēki, Gaisa spēki, Mācību vadības pavēlniecība, Nodrošinājuma pavēlniecība, Militārā policija, Speciālo operāciju pavēlniecība un Štāba bataljons);
• Zemessardze;
• bruņoto spēku rezerve;
• izņēmuma gadījumos NBS sastāvā iekļauj arī Valsts robežsardzi (piemēram, kara laikā).

Kas veido Nacionālo bruņoto spēku rezerves

NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē, –  rezerves karavīri un rezervisti jeb cilvēki, kuri ikdienas dzīvē nav saistīti ar militāro jomu, taču mobilizācijas6 gadījumā pievienotos NBS sastāvam.

Rezerves karavīri no rezervistiem atšķiras ar militāro sagatavotību, kā arī noteiktiem pienākumiem miera laikā.

Rezerves karavīros ieskaita:

• karavīrus, kuri atvaļināti no profesionālā dienesta (iepriekš – aktīvā dienesta un ierindas dienesta), ja sekmīgi apgūts kareivja pamatapmācības kurss individuālās apmācības līmenī un viņi nav noņemti no militārā dienesta uzskaites vai uzņemti Zemessardzē;
• zemessargus pēc Zemessardzes dienesta izbeigšanas, ja sekmīgi apgūts zemessarga pamatapmācības kurss individuālās apmācības līmenī un nav sasniegts maksimālais vecums dienestam NBS rezervē;
• Latvijas pilsoņus, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam NBS rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam NBS rezervē;
• Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventus, ja viņi nav pieņemti profesionālajā dienestā vai uzņemti Zemessardzē;
• militāros darbiniekus, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos militāro darbinieku amatus NBS un Aizsardzības ministrijai pakļautajās iestādēs, pēc minēto darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, devuši karavīra zvērestu un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam NBS rezervē;
• valsts aizsardzības dienesta karavīrus pēc valsts aizsardzības militārā dienesta beigšanas;
• Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā;
• Latvijas pilsoņus, kam ir arī kādas citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonība (pavalstniecība) un kas ir dienējuši šo valstu militārajā dienestā;
• Latvijas pilsoņus, kas ir dienējuši Eiropas Savienības, NATO, ES dalībvalsts, EBTA dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Rezervists ir Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts bruņoto spēku rezervē un tikai mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā. Rezervistiem nav iepriekšējas militārās pieredzes, vai arī viņi var būt dienējuši tikai obligātajā militārajā dienestā.

Rezervistos ieskaita:

• Latvijas pilsoņus – vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;
• Latvijas pilsones – sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi;
• Latvijas pilsoņus pēc valsts aizsardzības civilā dienesta beigšanas;
• Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir pildījuši valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs;
• Latvijas pilsoņus, kam ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kas ir pildījuši valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs;
• rezerves karavīru, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu (Ministru kabineta izveidotā Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata rezerves karavīru pieteikumus ieskaitīšanai rezervistos).

Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīru un rezervistu iesauc aktīvajā dienestā, ja viņš:

• atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;
• nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
• nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

Rezerves uzskaite un informēšana

Precīza NBS rezerves uzskaite ir nepieciešama, lai valsts apdraudējuma gadījumā būtu iespējams operatīvi aktīvajā dienestā iesaukt rezerves karavīrus un rezervistus, kā arī lai nevajadzētu rēķināties ar faktiski nepieejamiem cilvēkresursiem.

Ministru kabineta noteikumi par rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju un uzskaiti paredz kārtību, kā no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un citām juridiskajām personām tiek pieprasīta un saņemta nepieciešamā informācija par militārā dienesta uzskaitei pakļautajām personām.

Kā skaidro NBS Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvalde:

“Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir starpresoru vienošanās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, piekļuve datubāzēm. Iedzīvotājiem nav pienākuma informēt NBS par dzīvesvietas maiņu, bet ir pienākums par to ziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – aktualizēt informāciju par deklarēto dzīvesvietu.”7

Rezervistu uzskaitē nevar brīvprātīgi iestāties, tāpat nevar no tās brīvprātīgi izstāties.

Rezervists var tikt noņemts no uzskaites tikai Militārā dienesta likumā paredzētajos gadījumos:

• ja ir sasniedzis NBS rezervei noteikto maksimālo vecumu – 60 gadus, augstākie virsnieki – 70 gadus (41. pants);
• ja veselības stāvokļa dēļ ir atzīts par nederīgu militārajam dienestam;
• ja ir pieņemts profesionālajā dienestā;
• ja ir iestājies Zemessardzē;
• ja ir zaudējis Latvijas pilsonību;
• ja ir miris.

Vienlaikus NBS Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvalde uzsver, ka saziņa ar rezervistiem parasti (miera laikā) notiek tikai tad, kad personas ir iesūtījušas aizpildītu anketu par pieteikšanos brīvprātīgajā rezervē.

Lai iesauktu aktīvajā dienestā – mobilizācijas gadījumā vai uz mācībām –, tiek nosūtīta mobilizācijas pavēste uz oficiālo elektronisko adresi vai, ja nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts (rezerves karavīriem – ja pastāv objektīvi šķēršļi oficiālās elektroniskās adreses izmantošanai), tad mobilizācijas pavēsti nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedzot to personīgi pret parakstu.

Rezerves karavīru apmācība un pienākumi

Rezerves karavīriem ir jāpilda šādi pienākumi:8

• saglabāt un pilnveidot noteiktai militārajai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību;
• ierasties uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā laikā un vietā (militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā);
• ierasties uz medicīnisko pārbaudi pavēstē noteiktajā vietā un laikā.

Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām nav mazāks par četriem gadiem, vienlaikus kārtējo militāro mācību starplaikos rezerves karavīru var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā laikā, gan darba laikā, pārbaudes mācību laiku ieskaitot militāro mācību kopējā laikā.  

Militārajās mācībās virsnieku sastāva karavīrus var iesaukt kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 60 dienām, savukārt instruktoru un kareivju sastāva karavīrus var iesaukt kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 30 dienām.

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta devīto daļu rezerves karavīru militārās mācības ir attaisnota prombūtne. Darba devējs darbiniekam, kurš piedalās rezerves karavīru mācībās, var izmaksāt noteikto darba samaksu vai vidējo izpeļņu par rezerves uzskaites struktūrvienības izziņā norādīto mācību laiku, vai arī darba devējs atbrīvo no darba pienākumu veikšanas uz militārajām apmācībām iesaukto rezerves karavīru uz mācību laiku bez darba algas saglabāšanas, ievērojot likumā noteiktos maksimālos termiņus apmācībām viena gada ietvaros.

Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem9, kas ir 5% no mēneša bāzes algas, kura noteikta profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi,10 kā arī:

• var saņemt transporta izdevumus nokļūšanai uz/no mācībām un veselības pārbaudi (arī ierodoties no ārzemēm);11
• mācību laikā tiek segti ēdināšanas izdevumi;12
• tiek izmaksāta slimības nauda, ja pārejoša darbnespēja iestājusies aktīvā dienesta (mācību) laikā;13
• tiek piešķirts pabalsts ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma vai nāves gadījumā, ja šie gadījumi iestājušies aktīvā dienesta (mācību) laikā.14

Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

• veselības stāvokļa dēļ;
• ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;
• ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda, vai pret viņu uzsāktais kriminālprocess par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
• ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē;
• ja rezerves karavīra iesaukšana uz mācībām neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu un ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi kopš šā atzinuma sniegšanas. Atzinums tiek pieprasīts atkārtoti pēc piecu gadu termiņa notecējuma kopš negatīva atzinuma sniegšanas.

1 Militārā dienesta likuma 16. pants.

2 Latvijas Republikas Valsts kontroles informatīvais materiāls par bruņoto spēku rezervi. Sagatavots lietderības revīzijas “Nacionālo bruņoto spēku rezerves sistēmas darbības efektivitāte” ietvaros, Rīga, 2023.

3 Turpat.

4 Militārā dienesta likuma 67.¹ pants.

5 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa.

6 Saskaņā ar Mobilizācijas likuma 1. pantu – mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

7 Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. pants noteic, ka pēc dzīvesvietas maiņas personai ir pienākums mēneša laikā, kopš viņa pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

8 Militārā dienesta likuma 65. pants.

9 Militārā dienesta likuma 66. panta septītā daļa.

10 Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumu Nr. 501 “Noteikumi par kārtību, kādā izmaksā kompensāciju uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram un Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, un kompensācijas apmēru” 2. pants.

11 Ministru kabineta 16.11.2010. noteikumu Nr. 1042 “Noteikumi par karavīru un profesionālā dienesta kandidātu sociālajām garantijām” 7. un 7.¹ pants.

12 Ministru kabineta 29.06.2010. noteikumi Nr. 606 “Noteikumi par karavīra, valsts aizsardzības dienesta karavīra, militārā darbinieka, zemessarga un Zemessardzes veterāna uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību”.

13 Ministru kabineta 14.08.2018. noteikumu Nr. 501 “Noteikumi par kārtību, kādā izmaksā kompensāciju uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram un Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, un kompensācijas apmēru” 2.¹ pants.

14 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa.