Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Tajā redzams, kā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargi trenējas kaujas šaušanā Ādažu poligonā.
FOTO: Mārcis Grīnbarts.
Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas stājas spēkā 3. novembrī, nosaka, ka mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā, paredz izņēmumus attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī par pieciem gadiem – līdz 65 gadu vecumam – paaugstina maksimālo vecumu dienestam.
Likuma grozījumu mērķis ir noteikt rīcību zemessargu iesaistīšanai 72 stundu kaujas gatavības pārbaudēs, kā arī rīcību izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās gadījumā, anotācijā norāda likumprojekta autore – Aizsardzības ministrija.
Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4. pants tiek papildināts ar sesto daļu, kura paredz mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā. Kārtību, kādā tas notiek, nosaka aizsardzības ministrs.
Savukārt daļējas zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargus, kuri netiek mobilizēti, ar Ministru kabineta lēmumu var pakļaut paaugstinātas gatavības režīmam. Kārtību, kādā Zemessardzes vienības tiek turētas paaugstinātas gatavības režīmā, nosaka aizsardzības ministrs.
Lai nodrošinātu netraucētu un ātru zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma izsludināšanas valstī, likums papildināts ar nosacījumu, kas paredz pienākumu darba devējam atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu. Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūst par karavīru un saņem karavīram paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Likums papildināts ar 4.1 pantu, kas paredz izņēmumus attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Kā zemessargi mobilizācijas gadījumā nav pakļauti, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas amatpersona, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts kases pārvaldnieks un citi likumā noteikto nozaru darbinieki.
Ministru kabinets, ņemot vērā valsts apdraudējuma veidu, intensitāti un raksturu, varēs lemt par šajā pantā minēto izņēmumu attiecināšanu arī uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Grozījumi likuma 6. pantā paredz iespēju organizēt kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām. Tās tiks rīkotas ar Ministru kabineta lēmumu ne biežāk kā vienu reizi divos gados. Pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Ar likuma grozījumiem zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, noteikts pienākums:
Uzzini vairāk >>
Līdz šim maksimālais vecums dienestam Zemessardzē bija 60 gadi. Turpmāk tas tiek noteikts 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Ja šo speciālistu veselība un fiziskā sagatavotība atbilst noteiktajām prasībām, viņi varēs turpināt dienestu Zemessardzē arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas.
Līdz ar grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā mainīts kompensācijas apmērs. Ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām kalendāra gadā, viņam vienu reizi gadā var izmaksāt kompensāciju triju mēnešalgu apmērā atbilstoši zemessarga izdienai un ieņemamajam amatam, ja zemessargam ir vismaz vidējā izglītība, apgūta Zemessardzes vada komandiera apmācība, zemessargs iecelts virsnieka amatā un piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.
Likums papildināts ar jaunu XII nodaļu, kas paredz administratīvo atbildību par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu – naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām (viena vienība – 5 eiro).
Tas ir preventīva rakstura līdzeklis, kas nodrošina zemessargu atbildīgāku attieksmi pret paaugstinātas gatavības režīmu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tiesa, jāpiebilst, ka Saeima 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā (raksta tapšanas brīdī Valsts prezidents tos vēl nav izsludinājis), kas paredz kriminālatbildību, ja zemessargs tīši izvairītos no mobilizācijas. Grozot likuma 282.1 pantu, noteikts, ka par izvairīšanos no mobilizācijas soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Iepriekš Krimināllikums paredzēja, ka par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas šāds sods tiktu piemērots rezerves karavīram vai rezervistam.
Vienlaikus ar grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā stājas spēkā arī grozījumi Nacionālās drošības likumā un grozījumi Mobilizācijas likumā. Nacionālās drošības likuma 23. panta astotā daļa paredz tiesības Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām.
Savukārt grozījumi Mobilizācijas likumā paredz zemessargu pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kas dod tiesības Ministru kabinetam izdot rīkojumu par 72 stundu kaujas gatavības pārbaudi, nosakot tās rīkošanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.
