Attēlā: NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vadītās militārās mācības “Iron Spear 2023” Ādažu poligonā.
FOTO: srž. Ēriks Kukutis, Aizsardzības ministrija.
Apritot diviem gadiem kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, no jauna aktualizēts jautājums par to, cik ātri vajadzības gadījumā Latvijā ierastos sabiedroto spēki un ko šajā ziņā paredz NATO līguma 5. pants.
Latviju kā NATO dalībvalsti pret ārēju iebrukumu sargā Ziemeļatlantijas līguma 5. pants, kas noteic, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums aliansei kopumā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā to pastāvīgi atkārto gan mūsu valsts politiskā elite un militārpersonas, gan transatlantiskās organizācijas vadība.
Tomēr šaubas par minētā apgalvojuma ticamību radījis bijušā ASV armijas vienību Eiropā komandiera Bena Hodžesa teiktais Viļņas drošības forumā februāra beigās: “Lietuvai Krievijas uzbrukuma gadījumā jābūt gatavai pašai aizstāvēties vismaz divas nedēļas.” B. Hodžess arī norādīja: minētais NATO līguma pants nav automātisks, jo tā īstenošanai nepieciešama politiskā griba.
Ko paredz NATO līguma 5. pants, un kādu alianses rīcību varam sagaidīt tā iedarbināšanas gadījumā?
NATO līgums patiešām noteic, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums aliansei kopumā, un paredz sabiedroto palīdzību valstij vai valstīm, kurām uzbrukts. Līguma 5. panta tulkojums latviešu valodā vēsta: “Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”1
Līguma oficiālajā tekstā angļu valodā, kas pieejams arī NATO mājaslapā, 5. pants, to brīvi tulkojot latviski, paredz, ka līguma dalībvalsts “palīdzēs pusei vai pusēm, kam uzbrukts, nekavējoties”. Tulkojumā latviešu valodā trūkst vārda “nekavējoties” (no angļu val. – forthwith).2
Savukārt Latvijas Nacionālās drošības likuma 8. pants nosaka: “Valsts prezidents, ja noticis militārs uzbrukums, nekavējoties pieprasa Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu un pilnvaro Ziemeļatlantijas līguma organizāciju veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai saglabātu un atjaunotu Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību (1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros).” Tas nozīmē, ka potenciāla konflikta gadījumā Latvijai ir iespēja izvērtēt un pieprasīt atbalstu, ko tā uzskatīs par atbilstošu attiecīgajam apdraudējumam, skaidro Aizsardzības ministrija (AM).
|
|
“NATO nevar bez pavēles sākt karot. Vispirms valstij, kurai uzbrukts, būtu jāprasa NATO iedarbināt līguma 5. pantu. Pēc tam dalībvalstis sanāktu kopā un par to lemtu,” skaidro Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Cik laika būtu nepieciešams politiskā lēmuma pieņemšanai, nav zināms. Iespējams, dalībvalstu rīcība šādā gadījumā ir noteikta alianses aizsardzības plānos, kuri nav publiski pieejami, secina LATO ģenerālsekretāre.
Turpretī Aizsardzības ministrija informē, ka “Ziemeļatlantijas padome nepieciešamības gadījumā var tikt sasaukta un pieņemt lēmumu par 5. panta iedarbināšanu un plānu aktivizāciju dažu stundu laikā”. Konkrētas atbalsta darbības vai laika termiņus militāra apdraudējuma gadījumā nosaka nevis Ziemeļatlantijas līgums, bet NATO aizsardzības plāni, kuru jaunākā redakcija tika apstiprināta 2023. gadā NATO samitā Viļņā,” skaidro ministrija.
Saspīlētajā drošības situācijā, kāda izveidojusies saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO nemaz negaidītu, līdz notiktu iebrukums kādā no tās dalībvalstīm, bet reaģētu ātrāk, ieskaitot potenciālu spēku koncentrēšanu apdraudētajā valstī, norāda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks.
Lēmumu pieņemšana NATO balstās uz vienprātības principu, tāpēc NATO līguma 5. panta iedarbināšanai ir nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana, taču to sniegtā palīdzība uzbrukuma gadījumā var būt atšķirīga. To arī paredz konkrētais pants, nosakot, ka dalībvalstis palīdzību sniedz, “veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu”. Situācijā, kad 5. panta pieņemšana starp NATO sabiedrotajiem ir aizkavēta vai apturēta, dalībvalstis var sniegt viena otrai militāru atbalstu divpusēji vai daudzpusēji, akcentē Aizsardzības ministrija.
“Ja ASV izlemj rīkoties un ja lielākā daļa valstu ir gatavas militāri iesaistīties, tad valsts, kas ir pret militāru rīcību, varēs nepiedalīties, kamēr pārējās rīkosies. Vienprātība nav tik būtiska, kā tas varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Protams, jautājums ir, kā šādā situācijā tiks ietekmēti aizsardzības plāni (ja kāda valsts nevēlas rīkoties, bet tās spēkiem ir būtiska loma noteiktu militāru uzdevumu veikšanā) un kā darbosies NATO struktūras, kurās dažādās pozīcijās darbojas konkrētās valsts pārstāvji, tomēr attiecīgās problēmas ir atrisināmas,” papildina T. Rostoks.
NATO dalībvalstis lēmumu par 5. panta iedarbināšanu pieņem, balstoties politiski militārajā izvērtējumā, un lēmuma nepieņemšana minētajam pantam atbilstošā situācijā diskreditētu NATO atbildes spējas, turklāt neviena dalībvalsts nav ieinteresēta NATO vājināšanā, norāda Aizsardzības ministrija. To, kā uzsver ministrija, apliecina ne tikai apņemšanās, kas izteikta 2022. gadā NATO Madrides samitā, no pirmās minūtes aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru, bet arī apjomīgie ieguldījumi NATO aizsardzības un atturēšanas stiprināšanā.
“Es neapšaubu, ka sabiedrotie reaģētu, jo pretējā gadījumā kļūtu apšaubāma ticamība NATO kā aizsardzības organizācijai,” piebilst S. Struberga.
Potenciālais Krievijas iebrukums kādā no NATO dalībvalstīm nevarētu palikt nepamanīts, uzsver gan S. Struberga, gan T. Rostoks. Par to liecinātu agresora karaspēka pārvietošana un citas darbības, par kurām jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā –, pamatojoties uz izlūkinformāciju, brīdināja ASV, atgādina eksperti.
“Tāpat NATO ir izstrādāti gatavības režīmi, lai, balstoties uz draudu līmeni un brīdinājumiem, laikus sagatavotos apdraudējuma situācijām, tādējādi maksimāli samazinot atbildes sniegšanas laiku uz apdraudējumu. Tas nozīmē, ka 5. panta iedarbināšana ir tikai viens no vairākiem posmiem NATO aizsardzības un atturēšanas pasākumu kopumā,” skaidro Aizsardzības ministrija.
Lai gan Baltijas valstīs vismaz pagaidām nav lielu pastāvīgu NATO spēku, strauja iebrukuma gadījumā vai situācijā, kad tas tiktu gatavots, ja tāds vispār notiktu, agresoram būtu iespējams stāties pretī ar militāriem līdzekļiem, kuri uzreiz var arī neatrasties potenciālā uzbrukuma vietā. Bažas rada tas, ka lielu sabiedroto karaspēka vienību pārvietošanai var būt nepieciešams daudz laika, komentē T. Rostoks.
NATO sabiedrotie jau ilgstoši ir slīpējuši rīcībspēju dažāda mēroga militārajās mācībās Baltijas valstīs. “Ja ir spējas un politiskā griba, viss ir paveicams,” norāda eksperts. Tomēr viņš atzīst: NATO nav pieredzes 5. panta pielietošanā apstākļos, kādi varētu izveidoties liela militāra uzbrukuma gadījumā. Vienīgā reize, kad šis pants ticis iedarbināts, bija 2001. gadā, atbildot uz teroristu uzbrukumiem ASV 11. septembrī. Vienlaikus T. Rostoks uzskata: “Ja ASV skaidri signalizēs, ka Baltijas valstis ir sarkanā līnija, Krievija to respektēs.”
NATO aizsardzības plānu īstenošanu, kā skaidro Aizsardzības ministrija, nodrošinās “jaunais NATO Spēku modelis, kas sastāv no augstas gatavības spēkiem uz sauszemes, gaisā, jūrā un kibertelpā. Tāpat NATO strādā pie jaunu, daudznacionālu un vairāku jomu sabiedroto reaģēšanas spēku (Allied Reaction Force) izveides, kas nodrošinās lielākas iespējas ātri reaģēt uz draudiem un krīzēm visos virzienos”.
“Latvijai ir ciešas reģionālās un transatlantiskās stratēģiskās partnerības ar NATO kaujas grupas un daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” valstīm, kuras jau šobrīd nodrošina ievērojamu militāro klātbūtni Latvijā.
Dānijas vadītajā daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi” šobrīd ir iesaistīti karavīri no 13 valstīm: Dānijas, Kanādas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas.
Pērn daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” sasniedza pilnu kaujas gatavību, tādējādi izpildot nepieciešamās prasības, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt situācijas izpratni par drošību reģionā, plānot un vadīt militārās operācijas, komandēt vienības, organizēt un īstenot militārās mācības un aktivitātes, kā arī īstenot citus nacionālos un kolektīvās aizsardzības uzdevumus, lai kopīgi veiktu aizsardzības uzdevumus saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu.
Tāpat Dānija ir apliecinājusi, ka šogad rotācijas kārtībā uz Latviju nosūtīs vienu Karalisko bruņoto spēku karavīru bataljonu. Tā sastāvs un lielums, kā arī konkrēto rotāciju ilgums tiks pielāgots atbilstoši drošības situācijai Baltijas reģionā.
Savukārt Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas ietvaros Latvijā uzturas ap 1900 sabiedroto karavīru no 11 valstīm: Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.
2023. gada jūlijā Latvija un Kanāda parakstīja ceļa karti, nosakot turpmākos soļus NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanai no bataljona līdz brigādes līmenim. Pakāpeniski tiek paaugstināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā un plānots, ka brigāde pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam. Tāpat saskaņā ar konkrēto NATO misiju Latvijā ir izvietota Kanādas bruņoto spēku pavēlniecība (Task Force Latvia).
Papildus Latvijai ir cieša sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas 2022. gada 29. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu par militārās klātbūtnes stiprināšanu Eiropā, tostarp Baltijas valstīs. Izpildot minēto lēmumu, jau 2022. gada izskaņā tika apstiprināti militārās klātbūtnes plāni tuvākajiem trim gadiem, paredzot Latvijā nodrošināt nepārtrauktu (heel-to-toe), rotējošu ASV militāro vienību klātbūtni un pastiprināt dalību militārajās mācībās, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu atturēšanā un aizsardzībā.
Tāpat Baltijas valstīm Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force) formātā ir cieša sadarbība ar Dāniju, Islandi, Nīderlandi, Somiju, Norvēģiju un Zviedriju, kas ir gatavas ātri reaģēt uz krīzēm Baltijas jūras un Eiropas ziemeļu reģionā.
Latvija un tās iedzīvotāji iepriekš minētās sadarbības ar sabiedrotajiem var uztvert kā drošības garantu un sabiedroto apliecinājumu un apņēmību atbalstīt Latviju militāra apdraudējuma gadījumā.”
1 Likuma “Par Ziemeļatlantijas līgumu” oficiālā publikācija pieejama “Latvijas Vēstneša” 09.03.2004. drukātajā versijā Nr. 37. Elektroniski to var skatīt: https://vestnesis.lv/ta/id/85273. Oficiālā publikācija satur līguma tekstu angļu un latviešu valodās. Savukārt vietnē likumi.lv pieejama šī likuma sistematizētā versija (satur arī tulkojumu): https://likumi.lv/ta/id/85273. Līgumu var skatīt arī starptautisko līgumu sadaļā, kas pieejama vietnē likumi.lv: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/52.
2 Likums par “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” nosaka, ka starptautisko līgumu tulkošanu un atveidošanu nodrošina Valsts valodas centrs. Publiski jau izskanējis, ka tulkojums jāprecizē likumā noteiktā kārtībā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā medijā “X” ir uzsvēris, ka juridiski saistoša ir oriģinālā līguma versija angļu valodā.
