Latvijas tiesību akti paredz, ka, izvērtējot aizbildnības jautājumus, vienmēr jāņem vērā bērna intereses un vajadzības, tostarp brāļu un māsu saikne. Bērnu šķiršana ar aizbildnību tiek pieļauta tikai izņēmuma gadījumos, kurus nosaka vairāki apsvērumi. 

• Būtiski atšķirīgas bērnu vajadzības: ja kādam no bērniem ir īpašas vajadzības (piemēram, medicīniskas, psiholoģiskas vai uzvedības problēmas), kas prasa specifisku aprūpi, kuru nevar nodrošināt kopā ar pārējiem bērniem. Piemēram, ja 15 gadus vecajam zēnam ir smagi uzvedības traucējumi, kas apdraud jaunākos bērnus, tad bāriņtiesa var lemt par viņa izvietošanu atsevišķi.
• Drošības apsvērumi: 1) ja viens no bērniem apdraud pārējos, piemēram, izrāda vardarbīgu uzvedību vai ir iesaistīts konfliktos, kas rada risku brāļu un māsu drošībai; 2) ja pastāv aizdomas par kāda bērna fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību pret citiem bērniem, tad šķiršana var būt nepieciešama, lai nodrošinātu pārējo bērnu drošību. 
• Konflikti starp bērniem: ja starp bērniem pastāv nopietni un ilgstoši konflikti, kas negatīvi ietekmē viņu emocionālo stāvokli un attīstību, tad bāriņtiesa var lemt par viņa izvietošanu atsevišķi.
• Aizbildņa spējas nodrošināt katra bērna vajadzības: ja aizbildnis objektīvi nevar nodrošināt visu trīs bērnu individuālās vajadzības atbilstošā līmenī. Ja nav iespējams atrast audžuģimeni vai aizbildni, kas var uzņemt visus bērnus kopā, tad šķiršana var būt pagaidu risinājums.
• Bērnu pašu viedoklis: ja vecākie bērni (piemēram, 15 un 13 gadus vecie zēni) izsaka skaidru vēlmi dzīvot atsevišķi no jaunākās māsas vai cits no cita un šis lēmums tiek uzskatīts par atbilstošu viņu interesēm, tad bāriņtiesa var ņemt vērā viņu viedokli. 
• Ģimenes apstākļi vai krīzes situācijas: 1) ja aizbildnība tiek pārtraukta vai mainīta krīzes situācijas dēļ (piemēram, aizbildņa veselības problēmas) un nav iespējams nodrošināt visu bērnu aprūpi vienkopus; 2) ja bērni tiek izņemti no bioloģiskās ģimenes un nav iespējams atrast vienu aizbildni vai audžuģimeni, kas uzņem visus bērnus, tad bērni var tikt šķirti.
• Citi nopietni apstākļi, kas liecina, ka bērnu turpmāka kopīga dzīve nav viņu interesēs. 

Procedūra un nosacījumi: 

• bāriņtiesas loma: lēmumu par bērnu šķiršanu pieņem bāriņtiesa, pamatojoties uz detalizētu situācijas izvērtēšanu, tostarp sociālo darbinieku, psihologu un citu speciālistu atzinumiem. Bāriņtiesa ņem vērā bērnu vecumu, emocionālās saites, veselības stāvokli un drošības aspektus;
• pagaidu vai pastāvīga šķiršana: šķiršana var būt pagaidu (piemēram, līdz tiek atrasts piemērots risinājums) vai pastāvīga, ja bērnu kopdzīve nav iespējama ilgtermiņā;
• saskarsmes nodrošināšana: ja bērni tiek šķirti, tad bāriņtiesai jānodrošina, ka tiek uzturēta viņu savstarpējā saskarsme (piemēram, regulāras tikšanās, zvani), ja vien tas nav pretrunā ar viņu interesēm;
• uzraudzība: bāriņtiesa uzrauga bērnu labklājību pēc šķiršanas, lai nodrošinātu, ka katrs bērns saņem pienācīgu aprūpi. 

Svarīgi: bērnu šķiršana ir galējais risinājums, un bāriņtiesa vienmēr centīsies atrast veidus, kā bērniem augt kopā, ja vien tas nav pretrunā ar viņu labklājību.