Ik gadu pie notāriem dodas no 800 000 līdz vienam miljonam cilvēku. “Ja man prasītu, kādas funkcijas veic notārs, kā pirmo minētu mantojuma lietu vešanu,” Notāru dienās, kas norisinājās 5. martā, atzina Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe.
Katru gadu notariātā uzsāk vidēji 13 000 mantojuma lietu. 2024. gadā notariāts izsniedza 14 443 mantojuma apliecības, kuras apliecina, ka personai ir mantojuma tiesības.
Mantojuma lietās nozīmīgi ir arī pēdējās gribas rīkojumi – testamenti un mantojuma līgumi. Pērn sagatavoti 5428 testamenti, savukārt mantojuma līgumi – tikai 167.
Ja kaut kas ir mainījies testatora gribā (piemēram, pasliktinājušās attiecības ar potenciālajiem mantiniekiem), testamentus ir iespējams arī atsaukt vai grozīt. 2024. gadā atsaukti 152 testamenti, bet grozīti – 21.
A. Kaupi izbrīna, ka pērn izsniegts neliels skaits Eiropas mantojuma apliecību – tikai 32. “Latvijas pilsoņi dzīvo visā Eiropā, viņiem ir gan bankas konti, gan pensijas un īpašumi ārvalstīs. Mantojuma lieta būtu kārtojama tikai vienā Eiropas valstī, nevis katrā atsevišķi,” sacīja padomes priekšsēdētājs.
Par mantojuma lietu sakārtošanu parūpējušies 10% aptaujāto
Pētījumu centra SKDS aptaujas dati liecina, ka tikai 10% respondentu ir juridiski pilnībā sakārtotas mantojuma lietas viņu nāves gadījumā.
Aptuveni trešdaļa (31%) to izdarījusi daļēji, turpretī vairāk nekā puse aptaujāto (54%) nav veikuši nekādas juridiskās darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem.
Turklāt 81% aptaujas dalībnieku ne paši, ne ar notāra atbalstu nav sastādījuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% respondentu uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir vislabākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.
“Latvijas iedzīvotāji bieži vien nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti,” uzsvēra LZNP priekšsēdētājs A. Kaupe.
“Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā. Tādēļ ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām.”
Par parādiem – tikai mantojuma masas apmērā
Notāru dienās A. Kaupe arī akcentēja vairākas būtiskas izmaiņas mantošanas kārtībā, kas stājušās spēkā no šī gada 1. janvāra.
Tagad mantiniekam ir ierobežota atbildība – viņš par mantojuma atstājēja parādiem atbild tikai ar mantojuma masu. “Mantiniekam no “savas kabatas” nebūs jāmaksā ne cents, ja izrādīsies, ka parādi ir lielāki nekā aktīvi, ko viņš manto,” skaidroja A. Kaupe.
Iepriekš, ja mantinieks pieņēma mantojumu, viņš atbildēja par visiem parādiem pilnā apmērā arī tad, ja mantas, lai par tiem norēķinātos, nepietika. Mantot ar tā saucamajām inventāra tiesībām, kad par parādiem bija jāatbild mantojuma masas apmērā, varēja tikai divus mēnešus pēc mirušā nāves. Nereti mantinieki par tādu iespēju uzzināja par vēlu, jo divu mēnešu laikā neieradās pie notāra kārtot mantojuma lietu.
Mantas vērtību var noteikt mantinieks
Jauna kārtība paredzēta mantojumā ietilpstošo mantu novērtējumam. Tagad atvieglotā veidā mantojuma vērtību mantinieks var noteikt pats.
“Agrāk, vērtējot nekustamo īpašumu, mantiniekam bija jāvēršas pie sertificēta vērtētāja. Tagad viņš ir tiesīgs to vērtēt pats. Manuprāt, mantiniekam vajadzētu nevis slēpt patieso īpašuma vērtību, bet nosaukt īsto cenu,” uzskata A. Kaupe. “Šķiet – jo zemāku vērtību minēšu, jo labāk būs. Tā nebūs. Kāpēc? Citi mantinieki var nepiekrist šai vērtībai. Ja mantinieki nespēj vienoties par mantojamās mantas vērtību, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas nodrošinās vērtēšanas procedūru.”
A. Kaupe atgādināja: arī kreditoriem ir tiesības iebilst īpašuma novērtējumam. Piemēram, ja mantojuma atstājēja parāds pašvaldībai par nesamaksātu nekustamā īpašuma nodokli ir 300 eiro, bet mantas vērtējumā norādīta zemāka summa, tiks saņemti kreditoru pamatoti iebildumi, ka vērtējums neatbilst faktiskajai cenai.
Pieteikšanās termiņi
Trešās nozīmīgās izmaiņas ir atšķirīgie kreditoru un mantinieku pieteikšanās termiņi. Agrāk bija viens termiņš, kas bija saistošs ikvienam. Tad kreditori varēja pieteikties ar prasījumu mantojuma lietā pēdējā dienā. Tā parasti arī darīja, piebilda A. Kaupe.
Ja mantinieki bažījās par parādiem, viņi bija ieinteresēti saņemt pilnvērtīgu informāciju par parādiem un tikai tad izvēlēties, vai mantojumu pieņemt vai atraidīt. Veidojās tāda kā sacensība, kurš pēdējais mantojuma lietā iesniegs iesniegumu – kreditors vai mantinieks.
No 1. janvāra termiņi ir dažādi. Lai kreditors pieteiktu parādu, paredzēti divi mēneši, savukārt mantiniekiem – mantojuma izsludināšanas termiņš, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem un garāks par vienu gadu.
Tādējādi mantiniekiem ir tiesības un iespēja aplūkot, kādi ir uz mantojumu gulošie parādi, un pēc tam izvēlēties, vai mantojumu pieņemt.
Sākot ar 1. janvāri, notārs reģistros apzina visus potenciālos mantiniekus. Tas vairs nav mantinieku pienākums.
