Kā sakārtot mantojumu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem

“Šajā gadījumā lieti būtu noderējis testaments. Ja tajā būtu noteikts, ka dzīvokli mantos sieva, tad pārējie radinieki netiktu pie mantošanas,” saka zvērināta notāre Zane Ankrava. Viņas darba pieredze liecina, ka “tādu mantojuma lietu, kad uzrodas sen neredzēti radinieki, ir diezgan daudz”.

Notāre atgādina: jāatceras, ka vienmēr mantos laulātais un bērni. Taču, ja nav bērnu, tad laulātajam mantojums būs jādala ar tālākas pakāpes radiniekiem. “Šo aspektu cilvēki ļoti bieži aizmirst vai nezina. Sievai šķiet: ja nomiris vīrs, tad viņa arī visu mantos. Bet tā nav: sieva dabūs daļu (ja nav bērnu, tad sieva mantos pusi – pusi domājamo daļu no mantojuma), pārējo mantos pārējie radinieki. Kad ir manta, atklājas daudzi jauni radi,” piebilst Z. Ankrava.

Mantojums likumiskā ceļā

Latvijā manta tiek mantota trīs veidos – likumiskā ceļā, kuru nosaka Civillikums un kurā mantinieku loks ir skaidrs, ar testamentu, kurā mantojuma atstājējs pauž savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu.

Civillikums noteic, kas ir personas mantinieki un kā dalās mantojums, ja viņš nomirst un nav ne testamenta, ne mantošanas līguma vai kad tie nav spēkā. Civillikuma 391. pants paredz, ka pēc likuma mantot tiek aicināti: laulātais, radnieki, adoptētie.

Piemērs: Dzīvoklis reģistrēts uz vīra vārda. Bērnu pārim nav. Pēc vīra nāves uz mantojumu – dzīvokli – pieteicās sieva un arī divi vīra mirušā brāļa bērni. Kā tiks sadalīts mantojums?

Atbilde: Sieva saņems pusi, divi mirušā brāļa bērni – katrs ceturtdaļu no atstātā mantojuma.

Piemērs: Laulāts pāris, nav bērnu. Sievai īpašumā ir dzīvoklis. Pēc sievas nāves uz mantojumu pieteicās gan vīrs, gan mirušās sievas māte. Kā tiks sadalīts mantojums?

Atbilde: Mantojums tiks dalīts uz pusēm – katram pienāksies puse dzīvokļa.

Piemērs: Māte pārrakstīja savai meitai īpašumu laukos, kurā turpina dzīvot un saimniekot. Meita gāja bojā satiksmes negadījumā. Meita bija precējusies, taču ar vīru jau daudzus gadus nedzīvoja kopā. Laulība nebija oficiāli šķirta, bērnu nebija. Kas mantos īpašumu?

Atbilde: Īpašumu mantos meitas laulātais un māte uz pusēm – katrs pusi no īpašuma.

Kur ir manta, kuru mantot

“Notariālā mantošanas kārtība ir nepieciešama tad, ja personai pieder manta – īpašumi, vērtspapīri u. c., kas ir kaut kur reģistrēti,” skaidro notāre.

“Savukārt mājas kārtībā, ja tiek dalīti sadzīves priekšmeti, katrs radinieks, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties, ko katrs vēlas, ko vecāmamma katram ir atvēlējusi – galdautu, servīzi vai ko citu. Šajā situācijā notāru nevajag.”

Z. Ankrava uzsver, ka svarīgi ir apzināt mantojuma atstājēja īpašumus. Ja tie atrodas Latvijā un ir reģistrēti zemesgrāmatā un ja ir nauda Latvijas bankas kontos, tad nekādu problēmu nebūs, bet gana bieži mantojums atrodas ārvalstīs. Civillikums norāda, ka mantiniekam ir jāzina, kādu mantu viņš manto.

Svarīgi atcerēties, ka mantojuma atstājējam pašam ir jāapzinās, kas viņam pieder ārvalstīs – īpašumi, konti bankās, kriptovalūta u. c. Ja mantinieks to nezina, tad mantas atrašanai ir jālīgst juristi.

Cilvēku nezināšana

Kad vajadzētu sākt domāt, kā juridiski pareizi sagatavoties aiziešanai mūžībā? “Kad šī pirmā doma ir ienākusi prātā, tas ir signāls, ka vajadzētu apsēsties un padomāt, kas ir mana manta un mantinieki, ko gribu katram atstāt, ar kādiem nosacījumiem vai bez tiem,” atbild notāre.

Ar ko vajadzētu sākt? “Vajadzētu sākt ar konsultāciju pie notāra, pie profesionāļa, kas šīs lietas pārzina un kārto diendienā,” saka Z. Ankrava. “Arī tad, kad cilvēks domā, ka visu zina, ieteiktu atnākt un pārliecināties, vai zināšanas ir juridiski pareizas. Strādājot katru otro dienu dzirdu: “Vai, es domāju, ka ir citādāk!” Tas nozīmē: cilvēki ir pieņēmuši, kā noteikta lieta tiek risināta, bet juridiski tas tā nav, tas neatbilst patiesībai.”

“Diezgan daudzus pārsteidz tas, ka var mantot tālākas pakāpes radinieki,” turpina notāre.

“Bērniem no pirmās, otrās laulības ir tādas pašas tiesības kā atvasēm no pēdējās laulības. Bērniem, kas nav dzimuši laulībā, ir tādas pašas tiesības kā laulībā dzimušajiem. Bērniem, kas pārstājuši kontaktēties ar saviem vecākiem, arī ir tiesības mantot.”

Cilvēku nezināšanu viņa raksturo ar šādu situāciju. Ģimenē ir tēvs, māte un trīs bērni. Nomirst māte, un bērni savā starpā vienojas, kurš piesakās par mantinieku. Tajā brīdī, kad nomirst arī tēvs un viņam arī ir mantojums, dažkārt brāļu un māsu starpā rodas domstarpības. Viens saka otram: “Bet tu jau mantoji no mammas, kāpēc tu mantosi arī no tēva? Ja es būtu zinājis, ka tu pieteiksies arī uz tēva mantojumu, tad būtu pieņēmis arī mammas mantojumu!” Bet juridiski mantojuma atstājēji ir divi dažādi cilvēki un atšķirīgi mantojumi, uzsver Z. Ankrava.

Piemērs: Sievai un vīram ir divi kopīgi bērni, taču vīram no pirmās laulības ir vēl divi bērni, ar kuriem nav izveidojušās attiecības. Kā tiks sadalīts mantojums pēc vīra nāves, ja nav ne testamenta, ne mantojuma līguma?

Atbilde: Mantojums tiks dalīts starp laulāto un visiem vīra bērniem: vienu ceturtdaļu mantos sieva, atlikušās trīs ceturtdaļas tiks sadalītas starp visiem četriem bērniem vienādās daļās.

Testaments un mantošanas līgums

Kādos gadījumos rakstīt testamentu, bet kādos – mantojuma līgumu?

Testamentu un mantojuma līgumu raksta tajos gadījumos, kad cilvēkam vispār nav tuvu radinieku, viņš ir vientuļš, un tad ir svarīgi, kam atstāt mantojumu. Otra situācija ir tad, kad ir mantinieki, bet mantojuma atstājējs grib noteikt, kurām personām viņš atstāj noteiktu mantu. Piemēram, dzīvoklis tiek novēlēts dēlam, nauda – meitai, mašīna – vīram.

Lai īpašumus varētu šādi sadalīt, ir jāraksta testaments vai mantojuma līgums. Kāda ir atšķirība starp abiem dokumentiem?

Testaments ir vienpusējs darījums, to raksta cilvēks, kuram pieder manta. Testamentu var mainīt jebkurā laikā, un tas nav garants, ka mantinieki kaut ko saņems.

Turklāt testaments neliedz rīkoties ar mantu – var dzīvokli novēlēt meitai, bet tikpat labi īpašnieks to pēc nedēļas var pārdot. Ar testamentiem bieži vien ir tā, ka ik pa laikam uzrodas jaunas uzticības personas, kurām novēl mantu.

Savukārt mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, kurā ir mantojuma atstājējs un nākamais mantinieks, un viņi slēdz darījumu. Piemēram, viņi vienojas, ka mantojumā būs dzīvoklis. Šis līgums tiek ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat līgumā var vienoties, ka īpašumu mantojuma atstājēja dzīves laikā nedrīkst ne pārdot, ne dāvināt, ne rīkoties kaut kā citādi. Respektīvi, mantiniekam ir garantija, ka vienošanās netiks grozīta un viņš mantojumu arī saņems.

Tiesa, mantojuma līgumu atcelt vai mainīt atstājējs var tikai ar mantas saņēmēja piekrišanu.

Gan mantojuma līgums, gan testaments stājas spēkā pēc cilvēka aiziešanas mūžībā.

Kādi ir riski, ja bērns ir vienīgais mantinieks

Ja bērns ir vienīgais mantinieks, vai ir vērts slēgt testamentu vai mantojuma līgumu?

Ja tiek sagatavots testaments vai slēgts mantojuma līgums, tad, ierakstot īpašumu zemesgrāmatā, jāmaksā mazākas valsts nodevas (0,125% no mantojamās mantas vērtības), nekā īpašumu mantojot pēc likuma, akcentē notāre.

Turklāt viņas praksē ir bijuši gadījumi, kad īpašnieks saka: “Jā, zinu, ka dēls man vienīgais, bet baidos, ka man kaut kas notiks ar galvu, ka man to īpašumu izmānīs vai pierunās noslēgt mantojuma līgumu citam par labu. Labāk lai ir mantojuma līgums un zinu, ka bez manas klātbūtnes nekas nevar notikt.”

Piemērs: Sieva un vīrs ir šķīrušies. Sievai pieder divi dzīvokļi, arī vīram pieder viens dzīvoklis. Viņiem ir viens kopīgs dēls. Citu bērnu ne sievai, ne vīram atsevišķi nav. Vai dēls pēc Civillikuma šajā gadījumā ir vienīgais mantinieks? Mātei tuvu radu nav, bet tēvam ir māsa. Ko mantos dēls, ja nomirs māte, un ko mantos dēls, ja nomirs tēvs?

Atbilde: Ja nomirst māte, tad dēls kā vienīgais mantinieks manto to mantu, kas reģistrēta uz mirušās mātes vārda. Ja nomirst tēvs, tad dēls kā vienīgais mantinieks manto to mantu, kas reģistrēta uz mirušā tēva vārda.

Privāts un publisks testaments

Civillikums atļauj taisīt gan publisku, gan privātu testamentu. Kāda ir atšķirība?

“Cilvēks paņem baltu lapu un uzraksta savu pēdējo gribu. Šādu privāto testamentu viņš var atdot mantiniekam vai arī kaut kur nolikt,” skaidro Z. Ankrava. “Notārs nezina, vai to ir rakstījis mirušais, bet notāram nav arī tiesību prasīt ekspertīzi. Kamēr vien nav konstatēts, ka tas ir viltojums, mantojuma lietā tiek pieņemts šāds testaments. Kādreiz vajadzēja divus lieciniekus, kas apliecina privātu testamentu, taču šo normu izslēdza no Civillikuma.”

Savukārt publisks testaments tiek noformēts pie notāra, cilvēkam tiek paskaidrots, kā testaments tiks izpildīts, kā notiek mantošana. Pats būtiskākais ir tas, ka notariāli apliecināts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā, uzsver Z. Ankrava.

“Persona var testamentu pazaudēt, apliet ar ūdeni vai kā citādi sabojāt, bet tas atrodas publisko testamentu reģistrā. Tad, kad cilvēks aiziet mūžībā, mantinieki atnāk pie notāra un uzsāk kārtot mantojuma lietu. Notārs reģistrā redz, ka ir rakstīts testaments. Publisks dokuments nevar nekur pazust, citi mantinieki to nevar kaut kur noslēpt,” skaidro notāre.

Mantiniekiem pienākas neatņemamā daļa

Vai līdz ar testamenta vai mantojuma līguma noslēgšanu var izvairīties no dažādiem strīdiem vai nesaskaņām starp radiniekiem? Notāre skaidro, ka tiesā var iesniegt prasību, ka testaments nav īsts, ka to nav rakstījis mirušais, ka ir viltots mantojuma atstājēja vai notāra paraksts. Bet pašu saturu apstrīdēt diezin vai ir iespējams, ja vien ir ievērots, ka likumiskajiem mantiniekiem pienākas neatņemamā daļa.

Saskaņā ar Civillikuma 425. pantu neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma.

“Ir jāskatās, kāda daļa no mantojuma šim mantiniekam pienāktos, ja nebūtu testamenta,” skaidro notāre. “Piemēram – ir divi bērni, bet ar testamentu visa manta novēlēta vienam. Šādā gadījumā, ja nebūtu testamenta, katram bērnam pienāktos puse. Bet, tā kā ir testaments, tad tas bērns, kurš tajā nav iekļauts, prasa savu neatņemamo daļu – vienu ceturto daļu. Un tā ir puse no tās daļas, kas pienāktos pēc likuma.”

Kad var atstumt neatraidāmo mantinieku

Civillikuma 428. pants paredz, ka neatraidāmo mantinieku no mantojuma var atstumt tad, ja viņš:

• izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
• ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1. punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu
• atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
• dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
• nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
• mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
• mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.

Ja mantojuma atstājējs grib kādu atstumt, tad tas ir jāieraksta testamentā, norādot iemeslu. Notāre iesaka arī aprakstīt, kā atstumšanas iemesls ir izpaudies. Piemēram, ja norāda, ka mantinieks ir dzīvojis izšķērdīgi, tad iemesls varētu būt atkarība no azartspēlēm, ātrie kredīti, naudas piedziņa no Valsts ieņēmumu dienesta un kreditoriem.

Citreiz mantojuma atstājējs norāda, ka ar neatraidāmo mantinieku nav ticies desmit gadus, tāpēc grib viņu atstumt no testamenta. Taču tas nav iemesls, lai atstumtu neatraidāmo mantinieku.

Ja ir nereģistrēta kopdzīve

Nereti vīrietis un sieviete dzīvo nereģistrētās attiecībās vai arī tuvākais cilvēks ir kopdzīves partneris viendzimuma attiecībās. Kā šādā gadījumā notiek mantošana? Z. Ankrava skaidro, ka šādā gadījumā palīdz tikai testaments vai mantojuma līgums, citādi otra persona nevar pretendēt uz mantojumu.

Piemērs: Tēvs (mantojuma atstājējs) bijis nereģistrētā kopdzīvē ar savu dzīvesbiedri, kurai ir bērns (ne kopīgais), viņam vēl ir paša meita. Kā šādā gadījumā tiek sadalīts mantojums? Vai šī sieviete, kura nav ne laulātā, ne sieva, un sievietes meita drīkst pretendēt uz mantojumu?

Atbilde: Nekādas tiesības uz mantojumu nav ne dzīvesbiedrei, ne viņas meitai. Bieži nākas dzirdēt argumentus, ka ilgstoša kopdzīve bez laulības var garantēt mantošanu. Nē, tā tas nav. Ja neesi precējies, nevarēs mantot. Tad ir jāraksta testaments. Savukārt, ja ir ieguldīti līdzekļi īpašuma uzturēšanā un ir dokumenti un pierādījumi, tad sieva vai viņas meita var kvalificēties kā kreditors mantojuma atstājējam.

Piemērs: Nereģistrētās kopdzīves laikā divas personas iegādājušās nekustamo īpašumu. Īpašumtiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz vienas personas vārda. Ja šī persona nomirst, kam pienākas īpašums? Abām personām nav ne kopīgu, ne atsevišķu bērnu.

Atbilde: Ja nav neviena mantinieka un radinieka, tad manta tiks atzīta par bezmantinieka mantu un pāries valstij. Otra persona šādā gadījumā nav mantinieks. Risinājums – ir jānoslēdz mantojuma līgums vai jāuzraksta testaments.

Tiesa, šādā gadījumā abas personas skaitās sveši cilvēki, ne radinieki, kuriem tiek piemērotas visaugstākās gan notāra, gan valsts nodevas likmes, ja īpašums jāreģistrē zemesgrāmatā, – 7,5% no darījuma vērtības. Ja personas būtu laulātie, tad abas likmes būtu 0,25% no darījuma vērtības.