Strādājat augstumā? Atcerieties par jaunām darba aizsardzības prasībām!

Lai garantētu lielāku drošību strādājošajiem, kā arī mazinātu augstumā notiekošo nelaimes gadījumu skaitu, ir izstrādāts atsevišķs normatīvais dokuments - Ministru kabineta noteikumi Nr.143 "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā", kur ir noteiktas precīzākas un skaidrākas prasības nekā pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.526 "Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā". Noteikumos Nr.526 savukārt veikti grozījumi, un to nosaukums pēc stāšanās spēkā būs "Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu". Tātad šajos noteikumos būs noteiktas prasības tikai darba aprīkojumam. Attiecīgi prasības darbam augstumā atsevišķi izdalītas Ministru kabineta noteikumos "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā".

Gan jaunie noteikumi, gan grozījumi pašreizējos noteikumos stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Prasības jāievēro gan darba devējiem, organizējot darbus augstumā, gan darba aizsardzības speciālistiem, gan arī pašiem strādājošajiem.

Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas?

Darbs augstumā visbiežāk nepieciešams dažādos ar būvniecību saistītos darbos, tomēr arī citās nozarēs ir ļoti daudz situāciju, kur atsevišķi darba posmi jāveic, strādājot augstumā, piemēram, veicot ēku apsaimniekošanu (lampu maiņa, ventilācijas sistēmu un kondicionētāju tīrīšana, jumtu tīrīšana no sniega u.c.) vai autotransporta apkopes darbus (uz smagās tehnikas vai autobusiem u.tml.).

Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša skaidro, ka normatīvā regulējuma izmaiņu pamatā bija darbā notikušo nelaimes gadījumu analīze un jomas ekspertu viedoklis. Laikā no 2003. līdz 2012.gadam valstī palielinājās kopējais nelaimes gadījumu skaits, t.sk. uz 100 000 nodarbinātajiem palielinājās smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Atbilstoši Valsts darba inspekcijas statistikas iedalījumam, nelaimes gadījumi, kas gūti vertikālas sadursmes ar/pret stacionāru objektu rezultātā, kuru skaitā ir arī kritieni no augstuma, veido būtisku daļu no visiem Latvijā notikušajiem (reģistrētajiem) nelaimes gadījumiem. Laika posmā no 2003.gada līdz 2012.gadam vidēji tie bija no 1/3 līdz 1/2 no visiem darbā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem Latvijā, 2012.gadā vēl vairāk – 54,5 procenti. Jāpiebilst, ka gandrīz vienmēr nelaimes gadījumi, kas saistīti ar kritieniem no augstuma, beidzas ar ļoti smagām sekām, nereti pat ar cietušā nāvi.

"Papildinātas prasības aizsargnožogojumam un sastatņu uzstādīšanai un lietošanai. "

Otrs būtiskākais veikto izmaiņu pamatojums bija pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā 2009-2010" noskaidrotais darba aizsardzības speciālistu viedoklis par nepieciešamību veidot atsevišķu normatīvo regulējumu darbam augstumā, kurā būtu noteiktas gan praktiskas prasības darba organizācijai un izpildei, gan prasības darba aprīkojumam un aizsardzības līdzekļiem darbiem augstumā, prasības sastatnēm un augstkāpēju darbam.

Ņemot vērā gan lielo nelaimes gadījumu skaitu, kas radušies, krītot no augstuma, un to cēloņu analīzi, gan arī darba aizsardzības speciālistu, augstkāpēju un industriālo alpīnistu viedokli un priekšlikumus, tika pilnveidots regulējums par darbu augstumā. Tas palīdzēs labāk izprast un pielietot noteikumu prasības, tādējādi uzlabojot prasību ievērošanu, un preventīvi novērst nelaimes gadījumus darbavietās.

Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā

Lai pilnveidotu prasības darbam augstumā, noteikumos vairākās nodaļās noteiktas prasības specifisku darbu veikšanai. LM pārstāve uzsver, ka ar darbu augstumā saprotams darbs darba vietās, kas atrodas vismaz 1,5m augstumā no zemes vai jebkuras citas drošas pamata virsmas, tai skaitā pazemē, ja ir iespējams kritiena risks un nelaimes gadījums darbā. Kritiena riska noteikšanas pamatā ir darba vides riska faktoru novērtēšana, jo sevišķi pievēršot uzmanību tiem darbiem, kas veicami vismaz 1,5 m augstumā un kuros nav veikti nekādi pasākumi kritienu novēršanai, tādējādi pastāv iespējamība, ka nodarbinātais var nokrist no augstuma un gūt traumu.

Pienākumi darba devējiem

Kā viena no būtiskām prasībām jaunajos noteikumos ir pienākums darba devējam, novērtējot darba vides riskus un nosakot augstumā veicamos darbus un piemērotākos līdzekļus drošu apstākļu radīšanai (t.sk. kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus), noteikt arī darbus, kas saistīti ar paaugstinātu bīstamību (augstkāpēja darbs un industriālā alpīnista darbs). Ja ir paredzēta šādu darbu veikšana, darba devējam būs jāaizpilda norīkojuma veidlapa, kurā būs jānorāda gan darba izpildē iesaistītie nodarbinātie, gan izsniegtie aizsardzības līdzekļi un veicamie organizatoriskie un tehniskie aizsardzības pasākumi, kā arī veiktā nodarbināto mērķa instruktāža. Šāda norīkojuma mērķis ir veicināt gan nodarbināto, gan darba devēja atbildību un rīcību drošu apstākļu radīšanā un drošu darba metožu pielietošanā.

Noteikumi paredz arī darba devēja pienākumus attiecībā uz nodarbināto nodrošināšanu ar aizsardzības līdzekļiem, definējot gan kolektīvos, gan individuālos aizsardzības līdzekļus. Ņemot vērā darbu augstumā bīstamību, ļoti svarīga ir nodarbināto apmācība un instruēšana par drošām darba metodēm un pareizu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī specifiskiem jautājumiem konkrētu darbu veikšanai.

"Kritiena riska noteikšanā sevišķi jāpievērš uzmanība darbiem, kas veicami vismaz 1,5 m augstumā. "

Liela daļa no nelaimes gadījumiem notiek tāpēc, ka ir nepareizi uzstādīts aizsargnožogojums vai tā nav vispār, tādēļ būtiski papildinātas prasības aizsargnožogojumam un sastatņu uzstādīšanai un lietošanai. Precizētas prasības arī darbiem uz kāpnēm un darbiem, kas veicami, izmantojot virves un stiprinājumus. Tas nepieciešams, jo, strādājot šādā situācijā, kad vienīgais aizsardzības līdzeklis ir individuālais aizsardzības līdzeklis (iekare), svarīgi ir mācēt praktiski ar to rīkoties, lai nepakļautu ne savu, ne citu cilvēku veselību un drošību bīstamībai.

Tas nozīmē, ka nodarbinātajiem, kas veiks darbu augstumā, uzlabosies darba apstākļi un būs nodrošināta lielāka drošība un veselības aizsardzība, tādējādi samazinot arī nelaimes gadījumu iespējamību. Savukārt darba devējiem un darba aizsardzības speciālistiem būs jāņem vērā precizētās prasības, jo sevišķi tās, kas attiecas uz darba vides risku novērtēšanu un novēršanu visiem darbiem, kas veicami augstumā, t.sk. darbiem uz sastatnēm, darbiem uz jumtiem un kāpnēm, rūpējoties par nodarbināto drošību un veselību.

Informācijai

Atbilstoši Valsts darba inspekcijas operatīvajai informācijai 2013.gadā Latvijā ir reģistrēti un izmeklēti 1595 nelaimes gadījumi darbā, t.sk. 1347 - nesmagi, 219 - smagi un 29 – letāli, no kuriem kritieni, kas saistīti ar vertikālu sadursmi ar/pret stacionāru objektu (kritieni no augstuma), kopā bijuši – 493; nesmagi – 380, smagi – 110 un trīs – letāli.