Likumiskās mantošanas process. Kas par to būtu jāzina?

“Ja runājam par likumisko mantošanu, tad likums skaidri nosaka mantošanas kārtību. Mantošanas kārtība ir noteikta četrās mantinieku šķirās. Pirmajā šķirā manto pēc pakāpes tuvākie mantojuma atstājējam. Tātad tie ir bērni, mazbērni. Otrajā šķirā manto vecāki, brāļi, māsas un šo (mirušo) brāļu un māsu bērni. Trešajā šķirā pusmāsas, pusbrāļi un viņu bērni. Un ceturtajā šķirā – visi pārējie sānu līnijas radinieki atkarībā no pakāpes. Un, protams, kas atsevišķi šķirās neiekļaujas, – tā ir laulātā manta. Tas skatāms atsevišķi – ja mantojuma atstājējs ir bijis reģistrētā laulībā, tad laulātajam pienākas noteikta likumiskā daļa. Ja laulībā ir bērni, tad mantojuma atstājēja nāves gadījumā laulātais saņem bērnu daļu. Ja bērni ir 4 un vairāk, tad jebkurā gadījumā laulātā daļa plus viena ceturtā daļa. Mazāk par vienu ceturto daļu laulātais nesaņems nekad. Ja nav bērnu, mantojums tiek dalīts ar citiem otrās šķiras mantiniekiem (vecākiem, brāļiem, māsām) – šajā gadījumā laulātais saņem pusi no mantojuma. Ja radinieku nav, laulātais saņem visu mantojumu,” skaidro Jānis Skrastiņš.

Kāds ir likumiskās mantošanas process?

Lai uzsāktu mantošanas lietu, jādodas pie notāra – vispirms uz konsultāciju, pēc tam jau ar skaidrām norādēm, kādas darbības veicamas šajā sakarā. Jāņem vērā, ka mantojuma lietas uzsākšanu nevajadzētu atstāt uz pēdējo brīdi un vilcināties. Ja arī likums nosaka, ka mantojums jāpieņem gada laikā, vērtējot dažādas nianses, labāk vērsties pie notāra savlaicīgi, lai nenokavētu īstenot noteiktas procesuālās tiesības, kādas likums piešķīris mantiniekam.

“Ja runājam par likumisko mantošanu, potenciālajam mantotājam jānāk pie notāra ar savu personu apliecinošu dokumentu, miršanas apliecību un radniecību pierādošu dokumentu. Sievietēm, ja dzīves laikā tiek mainīts uzvārds, jāņem līdzi arī laulības apliecība. Notāram rakstveidā jāiesniedz arī mantojamās mantas saraksts. Publiskajos reģistros notārs var pārbaudīt nekustamos īpašumus, uzņēmuma daļas, CSDD reģistros tehniku, bet, ja ir kāda cita nereģistrējama manta, par to mantotājam jācenšas noskaidrot pašam. Piemēram, šobrīd notāriem ir pieejama informācija par banku kontiem, bet nav informācijas par privātajiem pensiju fondiem, uzkrājošajām dzīvības apdrošināšanām.

Kad visi dokumenti ir iesniegti, notārs sagatavo mantošanas iesniegumu, kuru mantinieks paraksta, tā izsakot savu gribu mantot. Mantošanas iesniegumam ir noteikta obligāta notariālā akta forma – nekādi citādi apliecināts tas nevar būt.

Latvijā valsts ir noteikusi pieteikšanās sistēmu mantojumam – katram mantiniekam, kurš vēlas mantot, pašam jānāk pie notāra un jāpiesakās. Notārs nemeklē iespējamos mantiniekus, tikai apzina tos, kurus norādījis viens no tiem mantiniekiem, kurš uzsācis mantojuma lietu. Tādējādi mantiniekam jānorāda arī visi citi iespējamie zināmie mantinieki – māsas, brāļi, mazbērni u. c.,” uz likumiskās mantošanas procesa soļiem norāda J. Skrastiņš.

“Pēc tam notiek mantojuma atklāšanās izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pieteikšanās uz mantojumu termiņš ir ne mazāks par trīs mēnešiem, citos gadījumos – pēc notāra ieskatiem. Trīs mēnešu termiņš tiek uzsludināts, ja viss mantinieku loks ir skaidri zināms un notāram par to nav šaubu. Gadījumos, kad ir sarežģītākas lietas, nav zināmi visi apstākļi, pieteikšanās termiņš var būt arī līdz gadam.

Svarīgi zināt, ka noteiktais termiņš ir jāievēro visiem un to nedrīkst nokavēt ne mantinieki, ne kreditori, ne jebkuras citas personas, kam ir kādas tiesības uz mirušā mantu. Pēc termiņa iztecēšanas nekādas procesuālās darbības vairs netiek veiktas.”

Kad pagājis izsludinātais mantojuma atklāšanās termiņš, notārs sagatavo mantojuma apliecību un mantojuma tiesībās tiek apstiprināti tie mantinieki, kas savas mantošanas tiesības ir pierādījuši. Attiecībā uz nekustamo īpašumu – notārs elektroniski nosūta mantojuma apliecību zemesgrāmatas nodaļai un uz nekustamo īpašumu tiek reģistrētas mantinieku tiesības. Lai pārreģistrētu tiesības uz kustamo īpašumu, katrs mantinieks ar mantojuma apliecību dodas uz piekrītošo iestādi – uz banku pārņemt bankas kontu vai uz CSDD pārreģistrēt transportlīdzekli utt.

Pie kura notāra vērsties, un kādas ir mantošanas izmaksas?

Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš skaidro, ka piekritību, kārtojot mantojuma lietu un izvēloties notāru, nosaka likums. “Likums nosaka konkrētu piekritību pēc apgabaltiesām. Ja mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Rīga, tad var iet pie jebkura Rīgas notāra, ja tā ir bijusi Kurzemē, Latgalē vai Zemgalē, – attiecīgi pie notāriem, kas praktizē konkrētās apgabaltiesas teritorijā. Ja mantojuma atstājēja deklarētā dzīvesvieta nav zināma, tad otrs kritērijs ir mantas atrašanās vieta. Ja, piemēram, nekustamais īpašums ir Talsos, jāiet pie kāda no Kurzemes apgabaltiesas notāriem.

Ja mantiniekam nav zināms, vai mantojuma lieta jau ir sākta, Latvijas Zvērinātu notāru padomē ir mantojuma lietu reģistrs, kur jebkurš interesents pēc mirušās personas datiem var šo informāciju noskaidrot – telefoniski un arī klātienē.”

Skaidrojot par mantojuma kārtošanas izmaksām, tiek norādīts, ka tās atkarīgas no radniecības tuvuma. “Kārtojot mantojuma lietu, jāņem vērā galvenie principi. Tātad – pirmkārt, jebkura manta tiek novērtēta, nekustamajam īpašumam ir kadastrālā vērtība, transportlīdzekļiem ir sertificēts vērtētājs. Nereģistrēto mantu, protams, mantinieki novērtē paši vai piesaista nozares speciālistu. Izmaksas ir atkarīgas no radniecības tuvuma – pirmā šķira mantojot maksās mazāk, otrā vairāk un tā uz priekšu. Procentuāli tas būs, sākot no 0,25% līdz pat 7%, ja nav radniecības vispār. Jo lielāka mantojuma vērtība, jo lielākas būs izmaksas. Tuvākajiem radiniekiem izmaksas vienmēr būs mazākas,” norāda J. Skrastiņš.