Diemžēl jautājumā nav norādīts, kad mantojums ir atklājies, tādēļ iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi. Proti, bērni ir neatņemamās daļas tiesīgie (Civillikuma 423. pants), bet neatņemamās daļas tiesīgajiem gadījumā, ja mantojumā nav atstāta pat neatņemamā daļa (puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma), ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Tas nozīmē, ka no apdāvinātā var izprasīt nevis daļu no mājas, bet attiecīgās daļas vērtības izmaksu naudā. 

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu (mantojuma tiesību reformas rezultātā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī), ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. p. un turpmākie panti), viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar 1895. pantu (visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā). Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam (Civillikuma 1922. pants). 

Līdz mantojuma tiesību reformai Civillikuma 1922. pants neparedzēja konkrētu termiņu. 

Atbilde uz iepriekš uzdotu līdzīgu jautājumu pieejama šeit. 

Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar zvērinātu notāru. Notāru kontaktinformācija pieejama šeit.

Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >> 

• Stājas spēkā mantojuma tiesību reforma 
• Ar dāvinājumu saistītie riski: dāvinājumu var atsaukt, apstrīdēt un uz dāvināto īpašumu var vērst piedziņu 
• Mantojums nepienākas automātiski. Saruna par mantojuma tiesībām pēc reformas