SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Izglītība

Stājas spēkā jaunais Sporta likums

Stājas spēkā 01.08.2026.

FOTO: Edijs Pālens, LETA.

1. augustā stājas spēkā jaunais Sporta likums, kas pieņemts, lai pilnveidotu sporta nozares tiesisko regulējumu un nostiprinātu sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu. Jaunais likums balstīts uz iepriekšējā regulējuma pamata, vienlaikus to piemērojot mūsdienu sporta attīstības prasībām.

Iepriekšējais Sporta likums tika pieņemts 2002. gadā, un tā darbības laikā veikti dažādi grozījumi, tomēr atzīts, ka līdzšinējais regulējums kopumā ir neatbilstošs mūsdienu prasībām (sporta pārvaldības un finansēšanas sadrumstalotība, labas pārvaldības mehānismu un vienotas, datos balstītas pieejas trūkums).

Lai tiesiskais regulējums atbilstu sporta nozares attīstības virzieniem un sabiedrības interesēm, pieņemts jaunais Sporta likums, kas izstrādāts uz iepriekšējā likuma bāzes, aktualizējot un precizējot esošās normas un to papildinot ar jaunām. Vienlaikus saturiski saglabāts līdzšinējais regulējums antidopinga jomā.

Sporta likums nosaka sporta organizāciju, publisku personu un to institūciju savstarpējās attiecības un pienākumus, sporta finansēšanas pamatprincipus, kā arī starpnozaru sadarbību sporta attīstībā.

Jaunā likuma mērķis ir veicināt sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iesaistīšanu sporta vidē.

Pilnveidota terminoloģija

Jaunais Sporta likums papildināts ar mūsdienu sporta jomā izmantoto terminoloģiju (piemēram, “profesionāls sportists”, “augstu sasniegumu sportists”, “sporta klubs”, “sporta federācija”), tāpat papildināti un precizēti sporta nozarē jau pastāvošie termini un to skaidrojumi (piemēram, “sporta darbinieki”).

Paplašināts sportā ievērojamo principu tvērums

Sporta likums noteic, ka papildus tādiem sporta pamatprincipiem kā vienlīdzība, godīga spēle, drošība un laba pārvaldība jāievēro arī tie principi, kas  ir atklāti, atvasināti vai attīstīti starptautiskajā sporta praksē, tiesu nolēmumos (judikatūrā) vai sporta zinātnē.

Likums arī paredz, ka valsts institūcijām, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā darba devējiem, jāievēro principi, kas attiecas uz veselīga dzīvesveida veicināšanu, organizējot sporta pasākumus. 

Likumprojekta “Sporta likums” anotācijā uzsvērts, ka regulējuma mērķis nav paplašināt darba devēju vai citu privāttiesību subjektu pienākumus ārpus jau spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet nodrošināt, ka, organizējot sporta pasākumus vai atbalstot sporta aktivitātes, tiek ievēroti drošības, sabiedrības interešu un citu personu tiesību aizsardzības pamatprincipi.

Definēti sporta virzieni

Likumā ietverti sporta virzieni, kas iepriekš netika definēti:

  • augstu sasniegumu sports – augstu sasniegumu sportistu (individuāli vai komandā) sagatavošanās un dalība nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās ar mērķi nodrošināt valsts pārstāvību starptautiskajās sacensībās un sasniegt augstus sportiskos rezultātus;
  • bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes, kas tiek organizētas sporta treniņos (nodarbībās) atbilstoši bērnu un jauniešu fiziskajai sagatavotībai un interesēm un veicina sportiskos sasniegumus;
  • parasports – sports personām ar invaliditāti, tai skaitā augstu sasniegumu sports, kas attiecas uz paraolimpiskajās spēlēs iekļautajiem sporta veidiem;
  • adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti, kas attiecas uz sporta veidiem, kuri nav iekļauti paraolimpiskajās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, kā arī personām ar garīgās attīstības traucējumiem;
  • tautas sports – fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, veicināt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.

Precizētas valsts un pašvaldību kompetences sporta jomā

Jaunais regulējums precizē Izglītības un zinātnes ministrijas, citu ministriju (piemēram, Aizsardzības ministrijas, Veselības ministrijas u. c.) un iestāžu (piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Izglītības kvalitātes valsts dienesta) kompetences sporta jomā, tostarp paredzot sporta un izglītības sistēmas ciešāku sadarbību. Jaunais likums noteic pašvaldībai pienākumus veselīga dzīvesveida un sporta attīstības veicināšanai savā administratīvajā teritorijā, īpaši akcentējot atbalsta un līdzfinansējuma sniegšanu bērnu un jauniešu izglītošanai sporta izglītības iestādēs.

Nosaka Valsts sporta fonda izveidi

Sporta likums paredz izveidot Valsts sporta fondu kā mērķētu instrumentu sporta attīstības atbalstam. Iecerēts, ka Valsts sporta fonds veicinās Latvijas sporta attīstību, atbalstīs sportistus un sporta pasākumu īstenošanu, veicinās sporta infrastruktūras attīstību, atjaunošanu un modernizāciju, sekmēs sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību.

Likumā noteikts, ka finanšu līdzekļus no Valsts sporta fonda varēs saņemt sporta organizācijas, sporta darbinieki un sporta pasākumu organizatori, turklāt sporta pasākumu īstenošanu būs iespējams finansēt no fonda līdzekļiem.

Valsts sporta fonda darbību un tā finansējuma piesaisti regulēs atsevišķs likums.1

Paredz vienota sporta reģistra izveidi

Jaunais regulējums nosaka vienota sporta reģistra izveidi, kura mērķis ir nodrošināt tādas informācijas apkopošanu un apriti, kas nepieciešama, lai publiskas personas un to institūcijas, izglītības iestādes, sporta organizācijas un ārstniecības iestādes, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, varētu īstenot savas funkcijas un uzdevumus sporta jomā.

Sporta reģistrā paredzēts iekļaut un aktualizēt šādas ziņas:

  • informāciju par sporta bāzēm, tai skaitā nacionālajām sporta bāzēm;
  • informāciju par sporta organizācijām;
  • sporta tiesnešu, treneru un sportistu (arī bērnu un jauniešu) personas datus, tai skaitā identifikācijas datus, sertifikācijas datus, datus par dalību sporta sacensībās un rezultātus, kā arī datus par veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību;
  • datus, kas nepieciešami valsts finansējuma piešķiršanai un efektīvai pārvaldībai;
  • datus par sankcijām antidopinga jomā;
  • informāciju par sporta aģentiem.

Paredzēta kārtība brīvprātīgo sporta tiesnešu darba finansēšanai

Lai veicinātu un atvieglotu sporta tiesnešu darbu, Sporta likums noteic, ka sporta organizācijām un sporta izglītības iestādēm ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā apmērā segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgā sporta tiesneša darbu sacensībās, kuras ietvertas Latvijā atzītas sporta federācijas sacensību kalendārā un attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē, nepieprasot attaisnojuma dokumentus.

Likums paredz, ka izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai, kura atbilst visiem minētajiem kritērijiem:

  • ir ieguvusi attiecīgā sporta veida sporta tiesneša sertifikātu vai ir ieguvusi vai turpina iegūt profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;
  • nesaņem atlīdzību uz līguma pamata par sporta tiesneša pienākumu veikšanu tajās pašās sacensībās;
  • ir noslēgusi rakstveida līgumu ar sporta organizāciju vai sporta izglītības iestādi par brīvprātīgā sporta tiesneša pienākumu veikšanu.

Izvērtējot pārkāpuma raksturu, lemj par naudas balvas atņemšanu

Sporta likumā norādīts naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā saņemšanas subjektu loks (sportistiem, kas sacensībās pārstāv Latviju, viņu treneriem, sporta darbiniekiem, kuri īsteno atbalstu sportistam, tai skaitā sporta ārstiem, atbalsta personālam, un attiecīgajām sporta federācijām) un noteikts – gadījumā, ja kāds no naudas balvas saņēmējiem nepilda Sporta likumā, pašvaldības saistošajos noteikumos, citos sporta jomu regulējošajos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļu piešķiršanu paredzētos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi naudas balvu, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par naudas balvas atņemšanu.

Saglabāti ierobežojumi attiecībā uz agresorvalstīm

Ņemot vērā, ka ģeopolitiskā situācija nav mainījusies, Sporta likums paredz aizliegumu Latvijā organizēt sporta pasākumus ar Krievijas un Baltkrievijas līdzdalību, tāpat arī liegumu Latvijas sportistiem piedalīties Krievijas un Baltkrievijas rīkotajās sacensībās un spēlēt pret agresorvalstu komandām. Aizliegumu neievērošanas gadījumā sportistus un sporta darbiniekus nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā un viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai.

1 Likumprojekts “Valsts sporta fonda likums” Saeimā tiek skatīts otrajam lasījumam. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1380/Lp14.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI