FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Sporta likuma grozījumi, kas stājas spēkā 27. februārī, noteic, ka Latvijas nacionālās komandas sporta spēļu izlases nevarēs aizvadīt savstarpējas spēles pret agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – komandām, kas startē zem sava karoga vai neitrālā statusā. Skaidrojam, vai likuma grozījumi varētu ietekmēt Latvijas sporta komandu dalību starptautiskajās sacensībās, tostarp šovasar gaidāmajās olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Likuma grozījumu pamatmērķis ir atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt kara noziegumus ar sporta nozares starpniecību, norādīts likumprojekta anotācijā. Tādā veidā tiktu stiprināta Latvijas valsts drošība un sabiedrības solidaritāte ar Ukrainas tautu, jo īpaši ar sporta sabiedrību.
Krievijas ārpolitikas doktrīnā viens no tās vērtību izplatīšanas virzieniem ir tā sauktās “maigās varas” īstenošana attiecībās ar ārvalstīm, un sports ir viens no tās izmantošanas veidiem.
Grozījumus Sporta likumā iesniedza pieci Saeimas deputāti – Ainars Latkovskis, Edmunds Jurēvics, Agita Zariņa-Stūre, Gatis Liepiņš un Dāvis Mārtiņš Daugavietis.
“Likuma grozījumus pamudināja veikt Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) 2023. gada 26. septembra lēmums atjaunot Krievijas U17 vīriešu un sieviešu izlašu dalību starptautiskajos turnīros,” norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs D. M. Daugavietis. “Lai gan vēlāk šis lēmums tika atcelts, veikt grozījumus bija nepieciešams, lai nodrošinātos pret šādu iespējamību nākotnē. Tāpat jāpiebilst, ka starptautiskajos futbola turnīros turpina piedalīties Baltkrievijas nacionālās izlases.”
Grozījumi Sporta likumā paredz papildināt 17.1 pantu ar otro un trešo daļu, nosakot, ka Latvijā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
Savukārt Latvijas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas vai Baltkrievijas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.
“Šie grozījumi kategoriski aizliedz Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām ne tikai Latvijā, bet arī citur piedalīties jebkāda veida sacensībās, ja tajās startē Krievijas vai Baltkrievijas valsts izlases. Papildus paredzēts aizliegums piedalīties minēto valstu nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās, kā arī sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts.
“Patlaban dažāda līmeņa – Eiropas, pasaules – kalendārā Latvijas komandām nav noteikti ierobežojumi dalībai kādā no sporta sacensībām,” atzīst IZM pārstāvis.
Kādas varētu būt sekas Sporta likuma prasību neievērošanai? “Viena ir ētiskā puse – sporta federāciju atbildība un tālāks liegums sportistiem. Otrs aspekts – iespējams apturēt valsts finansējumu,” skaidro J. Zīvarts.
“Patlaban tiek diskutēts par to, vai Latvijas valsts sportisti piedalīsies 33. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas šogad notiks Parīzē no 26. jūlija līdz 11. augustam,” saka J. Zīvarts.
Tiesa, grozījumi Sporta likumā neaizliedz Latvijas valsts komandām piedalīties olimpiādē.
Jāatgādina, ka pagājušā gada beigās Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņēma lēmumu atļaut Parīzes Olimpiskajās spēlēs startēt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā. Taču abu agresorvalstu sporta izlasēm olimpiāde ir slēgta.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija ir paudusi nosodījumu SOK paziņojumam, argumentējot, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība neitrālā statusā 2024. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs būtu klajā pretrunā ar starptautiskās sporta pasaules un SOK definētajām vērtībām un ir kategoriski nepieņemama.
Saeimas deputāti arī nosūtījuši vēstuli Francijas prezidentam un parlamentam ar aicinājumu apsvērt iespēju liegt valstī iebraukt un uzturēties agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – sportistiem. Deputāti uzsver, ka SOK paziņojums ir bezatbildīgs un neatbalstāms, tādēļ aicina Franciju veikt nepieciešamās darbības, lai nepieļautu šo sportistu dalību Parīzes Olimpiskajās un Paraolimpiskajās spēlēs.
“Gaidām Ukrainas lēmumu par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, lai Latvija un arī citas valstis varētu lemt par tālākajiem soļiem. Visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās – ja Ukraina izlems nepiedalīties olimpiskajās spēlēs un SOK negrozīs savu lēmumu, tad sporta komandas nedosies uz Parīzi,” norāda J. Zīvarts.
Jāpiebilst, ka olimpiskais čempions 3 x 3 basketbolā Nauris Miezis jau ir paziņojis, ka Parīzes spēlēs nepiedalīsies, ja kādā disciplīnā neitrālā statusā startēs abu agresorvalstu sportisti. Arī citi sportisti ir pauduši nosodījumu SOK lēmumam.
Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks medijos ir norādījis, ka labākais veids, kā solidāri paust atbalstu Ukrainai, būtu piedalīties olimpiskajās spēlēs, nevis palikt mājās, kļūstot starptautiski neredzamiem.
To, kādos sporta veidos Latvija tiks pārstāvēta olimpiādē, IZM ir grūti pateikt, jo vēl norit kvalifikācijas spēles.
LOK Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule, kura pati šovasar plāno būt olimpiete, atbalsta Sporta likuma grozījumus un norāda, ka nav saskārusies ar sportistu neapmierinātību.
“Tas ir pareizi, ka Baltijas valstis ir vienojušās par vienotu pozīciju dalībai olimpiskajās spēlēs, mums ir jābūt vienā dūrītē ar abām Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu,” norāda G. Vaičule. Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāstartē olimpiādē un ar savu dalību jāatbalsta Ukraina.
Kāda ir citu valstu nostāja? “Jo tālāk tās atrodas no Krievijas robežas, jo mazāk saprot situāciju. Šīm valstīm šķiet, ka esam ļoti emocionāli, viņiem karš ir kaut kur tālu,” saka G. Vaičule.
“Galavārds par dalību sacensībās vienmēr ir sporta federācijām, arī olimpiādē. Daudzas no tām organizē kvalifikācijas sacensības, līdz ar to federācijas nosaka dalībnieku piedalīšanās principus. SOK ir piekritusi tam, ka federācijas var atļaut neitrālā statusā startēt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, bet galavārds būs pašām federācijām,” skaidro LOK pārstāve.
Starptautiskā Vieglatlētikas federācija ir paziņojusi, ka Parīzes Olimpiskajās spēlēs nevienā vieglatlētikas disciplīnā nestartēs Krievijas un Baltkrievijas sportisti neitrālā statusā.
Biedrības “Latvijas Vieglatlētikas savienība” ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs norāda, ka viņa vadītā organizācija atbalsta grozījumus Sporta likumā. “No savienības puses esam stingri pieturējušies pie tā, lai sportisti nepiedalās arī individuālās sacensībās, ne tikai komandu sporta spēļu sacensībās, ja tajās piedalās Krievijas sportisti. Divus sportistus esam uz mūžu izslēguši no Latvijas izlases kandidātu saraksta, jo viņi bija pārkāpuši prasības un piedalījušies sacensībās Krievijā,” saka D. Miļkevičs. “Esam stingri šajā jautājumā, neatbalstām savu sportistu dalību sacensībās, kurās piedalās agresorvalsts sportisti.”
Starptautiskā Vieglatlētikas federācija jau drīz pēc Krimas aneksijas, 2015. gadā, stingri iestājās pret Krievijas sportistu piedalīšanos sacensībās. Tagad aizliegums attiecas arī uz Baltkrievijas sportistiem.
“Uz SOK lēmumu ļaut olimpiskajās spēlēs startēt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā skatāmies negatīvi. Mūsu sporta veids ir soli priekšā pārējiem: vieglatlētikā nestartēs neviens neitrāls sportists,” saka D. Miļkevičs, piebilstot, ka ir bijušas diskusijas par to, ko nozīmē neitralitāte un kā tā var tikt pārbaudīta.
Vai sportistam ir jāparakstās, ka viņš ir pret karu, ka nekad nav dienējis spēka struktūrās, nedzīvo Krievijā? Daudzi krievu sportisti mēģina apiet noteikumus, sāk startēt no citām valstīm, zina teikt savienības vadītājs.
“Krievija pašlaik ir diskvalificēta un nevar piedalīties Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas kongresos, nevar balsot,” norāda D. Miļkevičs. “Starptautiskā Vieglatlētikas federācija daudz palīdz ukraiņu sportistiem, esam ļoti lojāli un saprotoši, vienmēr esam līdzās ukraiņiem.”
