Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeima lēmusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”, kas paredz aizliegt personām, kuras bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, ieņemt Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) locekļa amatu.
Grozījumi Sporta likumā paredz arī aizliegumu Latvijas Republikā reģistrētām sporta spēļu komandām, neatkarīgi no juridiskā statusa, piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās, kā arī sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas.
Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā, kurā ir iesaistīta arī Baltkrievijas Republika, ir aktualizējusi jautājumu par sportistu un sporta darbinieku dalību sporta treniņos un sacensībās Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā. “Atzīmējams arī, ka Krievijas ārpolitikas doktrīnā kā viens no virzieniem ir tā sauktās “maigās varas” izmantošana attiecību veidošanā ar ārvalstīm, kas pamatā saistīta ar Krievijas kultūras vērtību izplatīšanu ārvalstīs. Viens no “Maigās varas” izmantošanas virzieniem ir arī sports, kurā spilgts piemērs ir KHL,” teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekta autori akcentē, ka Latvijas vīriešu hokeja komanda “Dinamo Rīga” kopš 2008. gada piedalās Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), kas vienlaikus ir arī Krievijas atklātais čempionāts hokejā vīriešiem. Lielāko daļu no “Dinamo Rīga” budžeta veido reklāmas ieņēmumi no ar Krievijas Federācijas valdību saistītā uzņēmuma Gazprom Export, kas ir kluba ģenerālpartneris. Savukārt “Dinamo Rīga” jauniešu fārmklubs, HK “Rīga”, piedalās Krievijas jaunatnes čempionātā hokejā, Jaunatnes hokeja līgā, kurā no 34 komandām “HK Rīga” ir vienīgā ārvalstu komanda. Desmit sezonas (no 2009. līdz 2019. gadam) VBT Vienotajā līgā, kas ir pielīdzināma Krievijas atklātajam čempionātam basketbolā vīriešiem, startēja Latvijas vīriešu basketbola komanda “VEF Rīga”.
Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēs pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās prioritāri būs pacienta pilnvarotajai personai, paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Pacientu tiesību likumā.
Līdz šim spēkā esošā likuma redakcija paredzēja, ka prioritāte pārstāvēt un pieņemt lēmumu par pacienta piekrišanu ārstniecībai ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – tuvākajiem radiniekiem.
Likuma grozījumi paredz noteikt pacienta pilnvarotajai personai prioritāti pār laulāto un personas radiniekiem. Tādējādi tiks atrisinātas praksē novērotās neskaidrības un problēmas, ar kurām sastopas ārstniecības personas brīdī, kad nepieciešams iegūt informāciju par personas piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, kā arī sniegt informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārstēšanas metodēm un iespējām, norāda likumprojekta autori.
Uzzini vairāk >>
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Tas noteic pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Likums pieņemts, lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, un tas noteic jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.
Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
Uzzini vairāk >>
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā apstiprināja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz dzīvokļu īpašnieku kopībai noteikt jaunu tiesisko statusu, kā arī nosaka dzīvokļa īpašnieku kopības tiesības un pienākumus, veicot saimniecisko darbību vai nodarbinot fizisku personu.
Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pants noteica, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamajā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Savukārt grozījumi nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts.
Līdz ar likuma izmaiņām būs lielāka tiesiskā noteiktība – jebkurš iedzīvotājs varēs apskatīties savas tiesības un pienākumus likumā, nebūs jāmeklē saistītā judikatūra.
Jaunais regulējums pavērs iespēju precīzi noteikt dzīvokļa īpašnieku kopības katra konkrētā dzīvokļa īpašnieka un pārvaldnieka tiesības, pienākumus un atbildību.
Dzīvokļu īpašnieku kopībai tās kompetencē ir noteiktas tiesības veikt saimniecisko darbību, piemēram, iznomāt autostāvvietas, reklāmas laukumus uz ēkām, liftos.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru ratificē nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Čīli. Tas veicinās gaisa satiksmes attīstību, paredzot iespēju veikt jaunus tiešos lidojumus starp abām valstīm, kā arī veidos līgumtiesisko pamatu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai starp Latviju un Čīli.
Nolīgumā noteiktas Latvijas un Čīles aviokompāniju tiesības, atrunāti regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumi un darbības noteikumi, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Čīli.
Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu, kā arī citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.
Lai paātrinātu efektīvas saziņas metodes ieviešanu aizsardzības resorā, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā. Tie paplašina personu loku, kurām e-adreses izmantošana ir obligāta.
Turpmāk oficiālā elektroniskā adrese obligāti būs jāizmanto karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem, atvaļinātiem karavīriem un nodarbinātajiem Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu.
Oficiālā elektroniskā e-adrese ieviesta, lai elektroniskajā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tostarp plānots no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem noteikt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 272 eiro apmērā pilngadīgai personai un 190 eiro apmērā par bērnu.
Valstī nepieciešams noteikt vienotu pabalsta apmēru, lai pašvaldību sociālie dienesti varētu nodrošināt ātru un efektīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tas ļautu cilvēkiem iegādāties nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbu, higiēnas, saimnieciskās preces un piederumus, vai samaksāt par īri pirmajā mēnesī. Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt, ka pašvaldības Ukrainas civiliedzīvotājiem bez atlīdzības varēs nodot īpašumā kustamo mantu.
Lai nodrošinātu tiesības nekavējoties uzsākt darbu, iecerēts noteikt, ka Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, būs tiesības būt nodarbinātiem bez dokumenta par tiesībām uz nodarbinātību, taču ne ilgāk kā 30 dienas. Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājam, kurš sācis strādāt, būs pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumenta saņemšanai.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā. Tie aptver izmaiņas, kas saistītas ar reliģisko organizāciju reģistrāciju un darbības izbeigšanu, kā arī paredz pilnveidot kārtību, kādā atlīdzināmi ar kalpošanu saistītie izdevumi reliģiskajās organizācijās kalpojošajam personālam.
Grozījumi paredz Reliģisko organizāciju likumā ieviest jaunu terminu: “reliģisko organizāciju kalpojošais personāls”. Plānots, ka likuma izpratnē reliģisko organizāciju kalpojošais personāls būs fiziskas personas, kuras nav garīgais personāls vai reliģiskās organizācijas darbinieki, taču tās, kuras uz labas gribas pamata un aicinājuma vadītas bez atlīdzības piedalās reliģiskas organizācijas darbības mērķu īstenošanā.
Likumprojekts paredz kalpošanas attiecības ar kalpojošo personālu nodibināt uz vienošanās pamata. Gadījumos, kad kalpojošajam personālam tiek atlīdzināti ar kalpošanu saistītie izdevumi, vienošanās noformējama rakstveidā.
Izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai nodoti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu, un lēmumu par tā atsavināšanu var pieņemt attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs.
Civillikuma 416. panta pirmā daļa paredz, ka, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam nav palikuši mantinieki vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, manta piekrīt valstij.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabineta atļauja nebūs nepieciešama arī tāda īpašuma pārdošanai, attiecībā uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, bet zvērināts tiesu izpildītājs pieņēmis lēmumu nekustamā īpašuma izsoli nerīkot, vai izsole atzīta par nenotikušu. Tas būs iespējams gadījumā, ja izpildītājam nebūs iesniegts lūgums rīkot attiecīgi otro vai trešo izsoli. Atļauju nevajadzēs arī tad, ja izsoli atzīs par nenotikušu un izpildītājs secinās, ka īpašumu būs neiespējami pārdot arī nākamajā izsolē.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodoti izskatīšanai grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. To mērķis – veicināt valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību, saņemot personalizētas konsultācijas.
Saeima nodevusi izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu, ar kuru zaudētu spēku likums “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”. Likums tika pieņemts, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, sekmētu uzticēšanos valstij īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai un solidarizētos ar pārējo valsts un pašvaldību institūciju, tostarp kapitālsabiedrību, amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi ierobežojumu piemērošanā.
Likumā tika paredzēts, ka tas ir spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam, taču likumdevējam ir tiesības lemt, vai šāds regulējums ir efektīvs un sasniedz mērķi. Ja likums vairs nav nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, tas ir atzīstams par spēku zaudējušu arī agrāk, teikts likumprojekta anotācijā.
