SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Santa Blumberga
LV portāls
09. martā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
2
2

Likumprojekts par prioritātes tiesībām pacienta pilnvarotajai personai virzīts trešajam lasījumam

Freepik

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 8. martā lēma virzīt izskatīšanai galīgajā – trešajā lasījumā –likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, kas paredz noteikt prioritāti pacienta pilnvarotās personas tiesībām pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās.

īsumā
  • Pacientu tiesību likuma regulējums rada neskaidrības par pacienta pilnvarotās personas tiesībām gadījumā, ja pacientam ir reģistrēta laulība vai dzīvi tuvākie radi.
  • Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā plānots noteikt pacienta pilnvarotajai personai prioritāti pār laulāto vai tuvo radinieku tiesībām lemt par pacienta ārstēšanu vai atteikšanos no tās.
  • Likumprojekts paredz pienākumu ārstniecības iestādēm likumā noteiktos gadījumos informēt pacienta pilnvaroto personu.

Pacientu tiesību likums noteic, ka šī likuma mērķis ir veicināt labvēlīgākas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī nodrošināt viņam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses. Vispārējā gadījumā ārstniecība ir pieļaujama tikai tad, ja pacients ir devis savu piekrišanu ārstēšanai, kā arī pacientam ir tiesības no ārstēšanas atteikties. 

Tomēr gadījumos, kad pacients veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par savu ārstēšanu vai atteikšanos no tās, Pacientu tiesību likumā šobrīd ir paredzētas prioritāras tiesības pacienta vietā lēmumu pieņemt pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā:

  • pacienta bērniem;
  • pacienta vecākiem;
  • pacienta brālim vai māsai;
  • pacienta vecvecākiem;
  • pacienta mazbērniem.

Pacientu tiesību likums paredz arī iespēju pacientam pilnvarot jebkuru citu personu pieņemt lēmumus par viņa ārstēšanu, tomēr, kā norāda likumprojekta iesniedzēji – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija –, ārstniecības personas praksē saskaras ar neskaidrībām un problēmām brīžos, kad nepieciešams iegūt informāciju par personas piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, kā arī ja nepieciešams sniegt informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārstēšanas metodēm un iespējām.

Tā kā Latvijā pašlaik nav regulējuma ārpuslaulības ģimeņu attiecībās, tad pašreizējais Pacientu tiesību likuma regulējums rada neskaidrības par pacienta pilnvarotās personas tiesībām gadījumā, ja pacientam ir reģistrēta laulība vai dzīvi tuvākie radi. Proti, ārstniecības personas uzdevums nav tiesību normu interpretēšana, bet gan pacienta gribas noskaidrošana, lai varētu rīkoties atbilstoši tai. Tādēļ ārstniecības personām nevajadzētu uzlikt pienākumu izvērtēt to, kam ir prioritāras tiesības paust pacienta gribu, piemēram, laulātajam vai tomēr pilnvarotajai personai, ja pacients tādu ir pilnvarojis. Likumprojekts paredz prioritāti pacienta gribas paušanā noteikt pacienta pilnvarotajai personai, ja tāda ir (pacients savu interešu nodrošināšanai var pilnvarot jebkuru personu neatkarīgi no tā, vai šī persona ir radinieks, faktiskās kopdzīves partneris vai uzticības persona).

Piemēram, pacientam ir laulātais, bet laulība ir šķiršanas procesā, kas vēl nav finalizēts, un pacients jau ir faktiskā kopdzīvē ar citu personu. Saskaņā ar esošo regulējumu, ja pacients nonāks situācijā, kurā pats nevarēs pieņemt lēmumu par savu ārstēšanu, ārstniecības personai būtu jānoskaidro laulātā viedoklis, jo laulība oficiāli vēl nav šķirta. Bet, ja tiek pieņemti minētie grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas noteiktu prioritāras tiesības pieņemt lēmumu pacienta pilnvarotajai personai, un pacients būs pilnvarojis savu faktiskās kopdzīves partneri ārstniecības lēmumu pieņemšanai, tad, neskatoties uz to, ka pacientam ir laulātais, ārstniecības persona lēmuma pieņemšanu uzticēs pacienta pilnvarotajai personai.

Vēl viens piemērs – pacientam nav reģistrēta laulība, nav pilngadīgu bērnu, vecāki ir miruši, ir jaunāks pilngadīgs brālis, bet pacientam ir arī faktiskas kopdzīves attiecības ar citu personu. Pacients ir pilnvarojis ārstniecības lēmumus pieņemt faktiskās kopdzīves partnerim. Nonākot situācijā, kad ir jālemj par pacienta ārstniecību, saskaņā ar esošo regulējumu ārstniecības personai var rasties neskaidrības, kam tad ir jāpieņem lēmums par pacienta ārstēšanu vai kuram ir jāsniedz informācija par pacienta veselības stāvokli – pilnvarotajai personai vai tikai likumā norādītajā kārtībā – pacienta brālim. Bet, pieņemot apskatītos grozījumus Pacientu tiesību likumā, ārstniecības personai nerastos šaubas par to, ka prioritāras tiesības ir pacienta pilnvarotajai personai.

Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, deputāte Anda Čakša pauda, ka šis likumprojekts ir drosmīgs, un aicināja deputātus to atbalstīt: “Kāpēc? Te ir svarīgas divas sadaļas. Pirmā, es teiktu, noteikti par pašiem pacientiem, jo līdz šim, ja pacienti nebija oficiālās attiecībās vai nebija tuvākā radinieka, nevarēja nekādā veidā noskaidrot neviens cits par veselības stāvokli. Un, kā mēs zinām, Latvijā ir pietiekami liels attiecību skaits, kas nav reģistrētas. Tādēļ no pacientu aspekta šī ir tāda ļoti svarīga pārmaiņa. Bet tikpat svarīgi tas ir arī ārstniecības personām, kuras reizēm ir spiestas atrasties situācijā, kad likumiski nedrīkst citu cilvēku pielaist pie cilvēka, kas, iespējams, pavada savas pēdējās dienas ārstniecības iestādē un kas viņam ir bijis ļoti tuvs.”

Otrajā lasījumā likumprojekts papildināts arī ar Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša priekšlikumu, kas paredz uzsvaru uz pilnvarotās personas tiesībām saņemt informāciju par pacientu, un paredz gadījumos, ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstniecības iestādi, un pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, ārstniecības iestādei pienākumu par to nekavējoties informēt pacienta pilnvaroto personu, bet, ja tāda nav, – likumisko pārstāvi, laulāto vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, – bāriņtiesu (šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā nav īpaši paredzēts pienākums informēt pacienta pilnvaroto personu šādos gadījumos).

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU