Dzīvesvietas deklarēšanas fakts nerada civiltiesiskas saistības, proti, dzīvesvietas deklarēšana nedod tiesības uz īpašumu. Plašāka informācija par to, ko ietekmē dzīvesvietas deklarēšana, pieejama LV portāla publikācijā “Kādas iedzīvotāja dzīves situācijas ietekmē deklarētā dzīvesvieta”. 

Latvijā mantot var saskaņā ar likumu, mantojuma līgumu vai testamentu. Ja jūs nebūsiet noslēgusi mantojuma līgumu ar meitu vai atstājusi testamentu, ar kuru dzīvokli (kā arī visu pārējo mantu) novēlat meitai, tad pēc likuma mantot tiek aicināti laulātais, radinieki un adoptētie. 

Proti, atbilstoši Civillikumam likumiskie mantinieki ir laulātais, radinieki un adoptētie bērni. Tāpat minētajā likumā noteiktas arī mantinieku šķiras: 

• pirmā šķira – visi mantojuma atstājēja lejupējie mantinieki (bērni, mazbērni utt.);
• otrā šķira – mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (vecāki, vecvecāki utt.), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni (īstajiem brāļiem un māsām ir kopīgi abi vecāki);
• trešā šķira – mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni (pusbrāļiem un pusmāsām ir viens kopīgs vecāks); 
• ceturtā šķira – pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki (brālēni, māsīcas, tēva un mātes brāļi, māsas), neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās (piemēram, šajā šķirā māsas un pusmāsas mazbērniem būs vienādas tiesības mantot). 

Iepriekšminētās četras šķiras nosaka mantošanas kārtību. Taču jāatceras: ja ir dzīvs kāds augstākas šķiras mantinieks, tad zemākā šķira nemanto. 

Ja meita ir jūsu vienīgais bērns un jums nav laulātā, tad viņa kā pirmās šķiras vienīgā mantiniece mantos saskaņā ar likumu gan dzīvokli, gan pārējo mantu. Ja jums ir laulātais, tad saskaņā ar likumu pusi mantos laulātais, pusi – vienīgā meita. 

Ja pieņemam, ka jums laulātā nav, tad meita ir vienīgā mantiniece. Tādā gadījumā viņai pēc jūsu došanās mūžībā būs jāiesniedz mantošanas iesniegums zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. 

Ja nepieciešama precīzāka informācija, tad aicinām sazināties ar zvērinātu notāru un pieteikties konsultācijai (zvērinātu notāru kontaktinformāciju var atrast šeit). 

Plašāku informāciju var atrast arī LV portāla publikācijās: 

• Mantojums nepienākas automātiski. Saruna par mantojuma tiesībām pēc reformas;
• Kā manto likumiskā ceļā;
• Sagatavojot testamentu vai mantojuma līgumu, jāatceras par neatņemamās daļas tiesīgajiem.