Labdien! Esam divi mantinieki. Otrs mantinieks ir iesniedzis pieteikumu tiesā par mantojuma sadalīšanu, prasības pieteikumā lūdzot piedzīt par labu sev visus ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Vai tas ir tiesiski? Vai mantojuma lietās katram nav pienākuma pašam apmaksāt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ņemot vērā, ka mantojums tiek dalīts uz pusēm un pieteicējs nepiekrita piedāvājumam sadalīt mantojumu ārpustiesas kārtībā? Kāds varētu būt juridiskais pamatojums?
Vispārīgais princips ir noteikts Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā, kas paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Tomēr, ja jūsu aprakstītā situācija ir par mantojuma sadalīšanu, kas pēc būtības ir kopīpašuma sadalīšana, secināms, ka jūs praktiski esat kopīpašnieki, kuri nevar vienoties par dalīšanas veidu. Katrs kopīpašnieks ir tiesīgs celt prasību tiesā pret pārējiem kopīpašniekiem par kopīpašuma dalīšanu. Minētā prasība, kā atzīts tiesību doktrīnā, ir divpusēja (actio duplex), un tās mērķis ir pozitīvs dalīšanas jautājuma risinājums. Šādā prasībā visu lietas dalībnieku tiesiskais stāvoklis pēc būtības ir vienāds, kaut gan procesuāli prasības cēlājs uzstājas kā prasītājs, bet pārējie kopīpašnieki – kā atbildētāji, un tiesas spriedums tiek taisīts visu kopīpašnieku interesēs.
Līdz ar to šādos gadījumos Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa nav piemērojama, jo persona, kura ir atbildētājas procesuālajā statusā, nav aizskārusi prasītāja tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses un nav devusi iemeslu prasītājam prasības celšanai (skat. Augstākās tiesas 2018. gada 29. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-48/2018). Tāpēc tiesa var piespriest (piedzīt) kādu izpildījumu par labu otrai pusei ne tikai no atbildētāja, bet arī no paša prasītāja. Nav nepieciešams, lai atbildētājs būtu cēlis pretprasību (skat. A. Grūtups, E. Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 277.–278. lpp.). Tāpat izteikta arī atziņa, ka lietās par kopīpašuma izbeigšanu katram kopīpašniekam ir jāuzņemas savi tiesāšanās izdevumi (skat. Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1060/2017).
Tomēr jānorāda, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantā noteiktajam dispozitivitātes principam jautājumu par valsts nodevas un citu izdevumu atmaksāšanu ir jāiniciē ieinteresētajai personai, nevis tiesai. Līdz ar to jums ir tiesības procesā izteikties par šo jautājumu un pieprasīt citādu izdevumu atlīdzināšanas kārtību, nekā lūdzis prasītājs.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
