No jūsu apraksta izriet, ka kopā ar mammu, brāli un māsu esat viena nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Kopīpašums kā tiesību institūts pats par sevi ir pietiekami komplicēts. Kopīpašnieku savstarpējās nesaskaņas, kas praksē sastopamas bieži, protams, situāciju vienkāršāku nepadara.  

Likums paredz, ka ikvienam kopīpašniekam (jūsu gadījumā – visiem četriem kopīpašniekiem) ir vienādas tiesības lietot šo kopīpašumu un saņemt no tā visus iespējamos labumus. Tāpat kopīpašniekiem proporcionāli katra kopīpašnieka domājamās daļas lielumam ir jāsedz ar kopīpašumu saistītie izdevumi. Vienlaikus likums aizliedz kopīpašnieka individuāli rīkoties ar kopīpašumu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, pretējā gadījumā pārējie kopīpašnieki var prasīt no vainīgā zaudējumu atlīdzināšanu. Izņēmums no pēdējā pieļaujams tikai ārkārtas gadījumos (saukta par nepieciešamu vajadzību), kad, piemēram, ir steidzami jālabo vētras bojāts jumts u. tml. Šādā gadījumā ikvienam kopīpašniekam ir tiesības novērst bojājumus un no pārējiem kopīpašniekiem prasīt izdevumu atlīdzināšanu. 

Jūsu brālis un māsa nav tiesīgi jums vai jūsu mātei kā pilntiesīgiem kopīpašniekiem liegt uzturēties šajā īpašumā vai pieprasīt par to samaksu. Vienlaikus arī jums ir jārespektē otras puses tiesības lietot šo kopīpašumu un gūt no tā visu iespējamo labumu, ja viņi to pieprasītu. Jums ir tiesības no brāļa un māsas pieprasīt atlīdzināt proporcionālo daļu no īpašumā ieguldītajiem līdzekļiem, ja ir pamats apgalvot, ka tie ir nepieciešamie izdevumi.  

Risinājums šajā gadījumā varētu būt dalītas kopīpašuma lietošanas līguma noslēgšana, ko paredz Civillikuma 1070. pants. Proti, ar šādu līgumu, neizbeidzot pašu kopīpašumu, visi četri kopīpašnieki var vienoties par to, ka noteiktas telpas un zemes daļa tiek nodota katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā, ar tiesībām un pienākumu kopīpašniekam šo atsevišķo īpašuma daļu arī uzturēt un apkopt, piemēram, pļaut zāli, veikt telpās kosmētisko remontu u. tml., bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem. Daļu no kopīpašuma, piemēram, pagalmu, ar līgumu var atstāt arī kopīgā, nedalītā lietošanā, nosakot, ka tā uzturēšana ir visu kopīpašnieku pienākums.  

Tomēr ne vienmēr kopīpašnieki vēlas slēgt dalītās lietošanas līgumu, vai nu īpašuma specifikas, vai kopīpašnieku skaita dēļ šādu dalītu lietošanu var būt grūti praktiski relizēt. Cits, savā ziņā radikāls risinājums būtu šī kopīpašuma dalīšana jeb daļēja vai pilnīga izbeigšana. Proti, Civillikuma 1074. panta pirmā daļa noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Likums paredz dažādus kopīpašuma dalīšanas veidus (skat. Civillikuma 1075. pantu). Jūsu gadījumā, iespējams, piemērots risinājums būtu kopīpašuma izbeigšana, atstājot to jūsu īpašumā. Pastāv iespēja īpašumu atstāt arī jūsu un jūsu mātes kopīpašumā, izslēdzot no kopīpašuma brāli un māsu. Apstāklis, ka jūs un māte dzīvojat šajā īpašumā, uzturat to, dotu jums priekšrocības un pamatojumu ierosināt tieši šādu kopīpašuma dalīšanas veidu. Jums šādā gadījumā gan jārēķinās, ka vienlaikus ar kopīpašuma dalīšanu radīsies pienākums atlīdzināt brālim un māsai viņu kopīpašuma domājamo daļu vērtību, to viņiem izmaksājot naudā.