Komerclikumā noteikta kārtība, kādā piešķirams atvaļinājums, kas saistīts ar bērna aprūpi, kā arī valdes locekļa aizvietošanu tā laikā.
FOTO: Freepik.
Valdes locekļi turpmāk varēs izmantot tiesības uz Darba likumā paredzētajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un aprūpi, – grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu, bērna aprūpētāja atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam.
To paredz grozījumi Komerclikumā, kas stājas spēkā 10. decembrī.
Valdes locekļiem būs pilnīgāka sociālā, ekonomiskā un juridiskā aizsardzība gadījumos, kad nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu.
Regulējums paredz, ka ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājuma izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas, proti, valdes loceklis nepildīs pienākumus un neveidos valdes sastāvu, bet pilntiesīgi varēs izmantot atvaļinājumu, veltot rūpes un uzmanību bērna kopšanai, paskaidrots Tieslietu ministrijas informācijā par likumā iekļauto regulējumu.
Komerclikums papildināts ar jaunu 224.1 pantu “Valdes locekļu tiesības uz ar bērna aprūpi saistītiem atvaļinājumiem”.
Likumā iekļautajā jaunajā pantā noteiktas valdes locekļa tiesības izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai, bērna kopšanas un bērna aprūpētāja atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumu, ja ir jāaprūpē adoptējamais bērns, audžubērns vai aizbilstamais.
Minēto atvaļinājumu piešķiršanā piemērojami Darba likuma 153. (“Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas”), 154. (“Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums”), 155. (“Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai”) un 156. panta (“Bērna kopšanas atvaļinājums”) noteikumi, ciktāl Komerclikumā nav noteikts citādi.
|
Komerclikumā noteikts, ka valdes loceklim ir tiesības uz Darba likumā noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi. Tie ir:
|
Likumā noteikts, ka valdes locekļa pienākums ir saprātīgā termiņā paziņot sabiedrībai par atvaļinājumu – tā veidu, ilgumu, sākuma un beigu datumu. Turpretī pirms bērna kopšanas atvaļinājuma par to jāpaziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms tā.
“Saprātīgs termiņš” ir ģenerālklauzula, tomēr nebūtu pieņemami par atvaļinājuma izmantošanu paziņot dienu iepriekš, jo jāspēj nodrošināt sabiedrības darbības nepārtrauktību, it īpaši gadījumos, ja atvaļinājumā dodas vienīgais valdes loceklis. Vienlaikus attiecībā uz paziņojuma iesniegšanas termiņu jāvērtē arī atvaļinājuma veids un tā izmantošanas paredzamība un pēkšņais raksturs. “Saprātīgs termiņš” var tikt noteikts arī sabiedrībā iekšēji, ņemot vērā jomas specifiku, iekļaujot statūtos termiņu, kādā valdes loceklim jāiesniedz paziņojums par atvaļinājuma tiesību izmantošanu, norādīts grozījumu anotācijā.
Savukārt, ja valdes loceklis vēlas izmantot tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kas var ilgt līdz pusotram gadam, tādā gadījumā paziņojums sabiedrībai jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms došanās atvaļinājumā, lai visas iesaistītās puses būtu savlaicīgi informētas un varētu vienoties par sabiedrības turpmākā darba organizēšanu, tai skaitā laikus sasaukt dalībnieku sapulci, ja nepieciešams lemt par t. s. pagaidu valdes locekļa ievēlēšanu. Minētais termiņš atbilst arī Darba likuma 156. panta otrajā daļā norādītajam termiņam bērna kopšanas atvaļinājuma pieteikšanai.
Pārējo atvaļinājumu veidu pieteikšanai paredzēts saprātīgs termiņš, nevis paziņojuma iesniegšana vismaz mēnesi iepriekš, jo citu atvaļinājumu sākums ir mazāk prognozējams. Respektīvi, konkrētie atvaļinājumi var būt ar pēkšņāku, neparedzamāku raksturu (piemēram, atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai, ko piešķir pēc bērna piedzimšanas), turklāt tie ir īsāki.
Ne vēlāk kā 14 dienas iepriekš jāinformē par atgriešanos no atvaļinājuma.
Ja atvaļinājums ir īsāks par mēnesi, var iesniegt vienu kopīgu paziņojumu par atvaļinājuma izmantošanu un atgriešanos no tā.
Valdes loceklim ir tiesības atgriezties no atvaļinājuma pirms tā beigām, ja objektīvu apstākļu dēļ zudis pamats turpmākai bērna kopšanai vai valdes loceklis saņēmis dalībnieku sapulces piekrišanu. Ja valdes loceklis noteiktajā termiņā nav iesniedzis paziņojumu, uzskatāms, ka viņš atstāj amatu atvaļinājuma pēdējā dienā.
Likumā noteikts, ka atvaļinājuma laikā valdes locekļa pilnvaras tiek apturētas ar atvaļinājuma sākuma dienu, ko valdes loceklis norādījis iesniegtajā paziņojumā.
Valdes loceklis, kura pilnvaras ir apturētas, neietilpst valdes sastāvā un nav tiesīgs pildīt valdes locekļa pienākumus.
Pamatojoties uz valdes locekļa paziņojumu, viņa pilnvaras tiek atjaunotas nākamajā dienā pēc atvaļinājuma beigām.
Ja valdes loceklis atgriežas no atvaļinājuma pirms tā beigām, viņa pilnvaras tiek atjaunotas ne vēlāk kā 14 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas sabiedrībai vai dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienas.
Komercreģistra iestādei jāiesniedz pieteikums par izmaiņām valdes locekļu sastāvā, lai valdes locekli uz tā prombūtnes laiku izslēgtu no komercreģistra, lai trešajām personām būtu skaidra informācija par ierakstiem komercreģistrā un tās netiktu maldinātas, vēstīts grozījumu anotācijā. Proti, komercreģistrā kā amatpersonas būs atspoguļoti tikai tie valdes locekļi, kuri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību, bet valdes loceklis, kura pilnvaras atvaļinājuma izmantošanas laikā ir apturētas, komercreģistrā neparādīsies.
Sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā triju darba dienu laikā pēc valdes locekļa atvaļinājuma sākuma dienas un pilnvaru atjaunošanas dienas. Valdes locekļa atvaļinājuma laikā komercreģistrā izdara ierakstu par valdes locekļa izslēgšanu no komercreģistra, norādot izslēgšanas iemeslu.
Ja sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā, attiecīgo pieteikumu komercreģistra iestādei var iesniegt valdes loceklis, kurš izmantojis šajā pantā minētās tiesības uz atvaļinājumu. Pieteikumā valdes loceklis apliecina, ka paziņojumu par atvaļinājuma izmantošanu vai atgriešanos no tā ir iesniedzis sabiedrībai.
Tiesības uz atvaļinājumiem saistībā ar bērna aprūpi varēs izmantot neatkarīgi no tā, vai valdes loceklim ar sabiedrību noslēgts darba, pilnvarojuma vai cita veida līgums.
Likuma jaunajā 224.1 pantā paredzēts, ka ar bērna aprūpi saistīto atvaļinājumu laikā valdes loceklim saglabā darba ņēmēja statusu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.
Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” komercsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs:
vai
Komerclikuma grozījumu anotācijā uzsvērts, ka tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem – maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu – ir personām, kuras saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas Latvijas Republikā atbilstoši likumā noteiktajam periodam.
Tādējādi Komerclikuma regulējums neskar līdzšinējo kārtību, ka attiecīgos pabalstus atvaļinājuma izmantošanas laikā ir tiesīgi saņemt tikai tie valdes locekļi, kas ir strādājuši ar atalgojumu (atbilstoši pilnvarojuma, darba vai citam līgumam) un veikuši obligātās iemaksas.
Turpretī valdes locekļi, kuri ir strādājuši bez atalgojuma un nav veikuši nepieciešamos maksājumus, nebūs tiesīgi pretendēt uz pabalstu.
Ja persona sabiedrībā kā valdes loceklis ir strādājusi bez atalgojuma, bet vienlaikus ieņēmusi citu amatu, kurā atalgojums ir maksāts, tad pabalstu, ja izpildās likumā noteiktie priekšnosacījumi, valdes loceklis ir tiesīgs saņemt par to amatu, par kuru tika saņemts atalgojums un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Jauno likumā noteikto atvaļinājuma izmantošanas kārtību piemēros arī tiem valdes locekļiem, kuri normu spēkā stāšanās laikā jau izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu.
Pārejas noteikumu 87. punktā paredzēts: “Valdes loceklim, kurš šā likuma jauno normu spēkā stāšanās laikā atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, ir tiesības atlikušo atvaļinājuma periodu izmantot saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, ja valdes loceklis ir saņēmis dalībnieku sapulces piekrišanu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulce, pamatojoties uz valdes locekļa paziņojumu par atvaļinājuma izmantošanu, lemj par piekrišanas sniegšanu atvaļinājuma izmantošanai. Par atlikušā atvaļinājuma perioda sākuma dienu uzskatāma nākamā diena pēc dalībnieku sapulces, kurā lemts par piekrišanas sniegšanu, ja vien dalībnieku sapulces lēmumā nav noteikts citādi.”
Paskaidrojumā iepriekš minētajam priekšlikumam, kas tika iekļauts likumā trešajam lasījumam, Tieslietu ministrija norādījusi – dalībnieku sapulces piekrišana nepieciešama, jo jāņem vērā, ka valdes loceklis jau atrodas atvaļinājumā, par kura kārtību ir vienojies ar sabiedrību un tās dalībniekiem.
Tādēļ, lai mainītu līdzšinēji pielīgto atvaļinājuma izmantošanas kārtību uz likumā noteikto, primāri nepieciešams saņemt akceptu no dalībnieku sapulces par šādu atvaļinājuma kārtības maiņu.
Līdz ar to valdes loceklis, kurš vēlēsies izmantot likumā noteikto ar bērna aprūpi saistīto atvaļinājumu, paziņojumu par atvaļinājuma izmantošanu iesniegs sabiedrībai, kura sasauks dalībnieku sapulci, lai lemtu par piekrišanas sniegšanu.
Ja sabiedrībā ir tikai viens valdes loceklis, kurš atrodas tādā ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, kura laikā turpina pildīt valdes locekļa pienākumus, bet vēlas izmantot likumā noteikto atvaļinājuma kārtību, tas iesniegs paziņojumu dalībniekiem, vienlaikus sasaucot dalībnieku sapulci.
Ja valdes locekļa atvaļinājuma izmantošanai piemērota kārtība, kurā valdes loceklis uz atvaļinājuma laiku no amata ir atsaukts, pārejas noteikumos paredzētā norma nav piemērojama, jo, ja persona ir atsaukta no amata, tā nav uzskatāma par valdes locekli un nevar iesniegt normā minēto paziņojumu.
Likumā paredzētā kārtība tiks attiecināta uz atlikušo atvaļinājuma periodu, nepagarinot kopējo atvaļinājuma periodu. Tāpēc likumā noteiktā kārtība, kādā valdes locekļa pilnvaras tiek apturētas, tiks piemērota no atlikušā atvaļinājuma perioda sākuma dienas, kas būs nākamā diena pēc dalībnieku sapulces, kurā sniegta piekrišana atvaļinājuma izmantošanai, ja vien dalībnieku sapulcē nav lemts par citu atlikušā atvaļinājuma perioda sākuma dienu.
