Darbojamies dzīvokļu kooperatīvajā sabiedrībā un saskaramies ar neskaidrībām jautājumos, kas saistīti ar biedru izslēgšanas gadījumiem. Kooperatīvo sabiedrību likuma 19. panta pirmā daļa paredz, ka gadījumos, kad biedrs tiek izslēgts no biedru reģistra, tam izmaksājamas pajas. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic arī peļņas izmaksu biedra dalības izbeigšanas gadījumā. Dzīvokļu kooperatīva darbības specifikas dēļ sabiedrības kontos gandrīz vienmēr būs pozitīvs konta atlikums (uzkrājums). Arī kalendārais gads nereti tiek no grāmatvedības viedokļa noslēgts ar peļņu. Tomēr pēc būtības par peļņu to ir grūti uzskatīt, jo praktiski visi šie līdzekļi ir dzīvokļu īpašnieku, kas vienlaikus ir kooperatīva biedri, veiktie maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, t. sk. uzkrātie līdzekļi nākotnes vajadzībām.
Attiecīgi mums radušies šādi jautājumi:
1) Vai dzīvokļu kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt īpašu regulējumu, kas ierobežo vai liedz Kooperatīvo sabiedrību likuma 19. panta trešajā daļā paredzēto sabiedrības peļņas izmaksu biedram tā izslēgšanas no biedru reģistra gadījumā?
2) Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša, tad, vai kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt īpašu grāmatvedības politiku, kas neizmantotos (pāri palikušos) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksu ieņēmumus neatzīst par peļņu, novirzot tos uzkrājuma fondā, kas izmantojami tikai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanai un nav atmaksājami biedriem (ne dividenžu, ne citā veidā)?
Saskaņā ar Kooperatīvās sabiedrības likumā noteikto sabiedrības statūtos norāda noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Kooperatīvās sabiedrības likuma 19. pants paredz biedra dalības izbeigšanās sekas un pienākumu sabiedrībai izmaksāt pajas personai, kura izslēgta no biedru reģistra, gada laikā no nākamā gada pārskata apstiprināšanas dienas. Minētajai izmaksai sabiedrība pieskaita peļņu vai ietur no tās zaudējumus par pēdējo pārskata gadu proporcionāli laikam, kad persona, kura izslēgta no biedru reģistra, bijusi biedra statusā.
Tātad neatkarīgi no tā, vai biedrs ir izstājies no kooperatīvās sabiedrības labprātīgi vai arī pati kooperatīvā sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par biedra izslēgšanu, kooperatīvā sabiedrība dzēš no pamatkapitāla bijušajam biedram piederošās pajas un veic to izmaksu. Tādējādi biedra dalības izbeigšanās gadījumā paja kļūst par kooperatīvās sabiedrības parādu attiecībā pret bijušo biedru.
Papildus likums paredz ierobežojumu izmaksu veikšanai nolūkā aizsargāt kooperatīvās sabiedrības finansiālās intereses un turpmāko darbību. Sabiedrība var pagarināt paju izmaksas termiņu, ja izmaksa, kura veicama pārskata gada laikā, vienam vai vairākiem bijušajiem biedriem pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Termiņa pagarinājumu piemēro izmaksas daļai, kas pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Ja kooperatīvā sabiedrība pagarinājusi izmaksu termiņu, izmaksu veic vienmērīgi pa gadiem, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no gada pārskata apstiprināšanas. Vienlaikus statūtos var noteikt arī citu maksimālo izmaksu termiņu.
Attiecībā uz informāciju, kuru norāda statūtos, tas noteikts likuma 12. pantā.
Likums paredz divus veidus, kā nosaka biedriem izmaksājamās peļņas apmēru. Likumiskais modelis paredz, ka peļņu sadala starp biedriem atbilstoši biedru izmantoto pakalpojumu apjomam. Neatkarīgi no biedra veiktā ieguldījuma kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālā, vislielāko peļņas daļu iegūs tas biedrs, kas attiecīgajā gadā ir visvairāk izmantojis kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus un attiecīgi vairojis kooperatīvās sabiedrības peļņu. Taču statūtos var noteikt, ka kooperatīvās sabiedrības peļņu sadala atbilstoši biedra ieguldījuma apjomam (pajām) pamatkapitālā. Tāpat statūtos var nostiprināt abus divus peļņas sadales veidus, paredzot, ka vienu daļu no peļņas sadala atbilstoši biedra izmantoto pakalpojumu apjomam, bet otru daļu – atbilstoši ieguldījumam pamatkapitālā. Tādējādi statūtos var noteikt visatbilstošāko peļņas sadales veidu.
Attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tās uzkrājuma fonda līdzekļu apmēru, un noteikto maksāšanas kārtību to paredz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
