Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja uzsāktajā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrētā persona ir izdarījusi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess.
LV portāla infografika
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam (KPL) kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot arī ar tādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem kā aizturēšana, ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, kā arī piespiedu atvešana. Procesuālie piespiedu līdzekļi ir arī drošības līdzekļi. "Taču tos var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam," papildus norāda zvērinātu advokātu biroja "Rode un Partneri" zvērināta advokāta palīgs Armands Smans.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 26. pantu pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.
Kas ir procesa virzītājs?
KPL 27. pants paredz, ka procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu un kas organizē tā norisi un lietvedību, pieņem lēmumus par tā virzību, īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā, pieprasa, lai ikviens izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību, kā arī nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.
Dažādās kriminālprocesa stadijās procesa virzītāji atšķiras, proti:
Kas ir aizturētā statuss?
"Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā ir īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu," skaidro A. Smans. Papildus viņš norāda, ka aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv KPL 264. pantā noteiktie aizturēšanas nosacījumi.
Minētie nosacījumi pastāv tajos gadījumos, kad, piemēram, persona ir pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais, pie personas pašas atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā ir atrastas šīs personas atstātas pēdas u. c.
Savukārt aizturētā statusu persona iegūst ar faktiskās aizturēšanas brīdi, bet zaudē trīs gadījumos:
Kas ir aizdomās turētā statuss?
"Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto," skaidro A. Smans.
Tāpat viņš norāda, ka "no brīža, kad personai paziņots, ka tā ir atzīta par aizdomās turēto, tā iegūst KPL noteiktās aizdomās turētās personas tiesības, kā arī tai ir jāpilda KPL noteiktie aizdomās turētās personas pienākumi".
"No brīža, kad personai paziņots, ka tā ir atzīta par aizdomās turēto, tā iegūst KPL noteiktās aizdomās turētās personas tiesības, kā arī tai ir jāpilda KPL noteiktie aizdomās turētās personas pienākumi."
ZAB “Rode un Partneri” zvērināta advokāta palīgs Armands Smans
Aizdomās turētās personas tiesības ir noteiktas KPL 66. pantā, piemēram, personai ir tiesības iepazīties ar kriminālprocesa reģistru, pieteikt noraidījumu, izlīgt ar cietušo, iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās u. c., savukārt pienākumi ir noteikti KPL 67. pantā. Piemēram, personai ir pienākums noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai norādītajā vietā, nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi, ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus u. c.
Papildus A. Smans norāda, ka "aizdomās turētās personas statusu formāli iegūst ar lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto pieņemšanas brīdi, taču vairākas KPL normas norāda uz to, ka ne mazāk svarīgs ir minētā lēmuma paziņošanas brīdis".
Savukārt persona zaudē aizdomās turētā statusu četros gadījumos:
Kas ir apsūdzētā statuss?
Atbilstoši KPL 69. pantam apsūdzētais ir persona, "kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu". Tāpat minētais likuma pants paredz, ka viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaikus būt apsūdzētais un aizdomās turētais.
Tāpat kā citiem jau pieminētajiem statusiem, arī apsūdzētajam KPL nosaka tiesības un pienākumus. Ja pienākumi apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši kā aizdomās turētajam, tad tiesības apsūdzētajam atšķiras atkarībā no kriminālprocesa stadijas:
Kādus drošības līdzekļus var piemērot?
Kā jau iepriekš tika minēts, drošības līdzekļus var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam. Atbilstoši KPL 243. pantam iespējamie drošības līdzekļi ir sekojoši:
Papildus A. Smans norāda, ka "nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā vai ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, savukārt karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā".
Kāpēc piemēro drošības līdzekli?
Atbilstoši KPL drošības līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas.
"Drošības līdzekļi nepilda un nedrīkst pildīt soda funkciju, tie ir piemērojami tikai objektīvi pamatotas nepieciešamības gadījumā, lai nodrošinātu netraucētu un efektīvu kriminālprocesa norisi," skaidro A. Smans, uzsverot, ka tie ir piemērojami gadījumos, kad, nepiemērojot drošības līdzekli, netraucēta un efektīva kriminālprocesa norise būtu apdraudēta, vai arī gadījumos, kad pastāv pamatots un pierādīts risks, ka persona varētu turpināt noziedzīgas darbības.
