SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
28. martā, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
32
32

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā statuss. Ar ko tie atšķiras?

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja uzsāktajā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrētā persona ir izdarījusi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess.

LV portāla infografika

Kriminālprocesu var uzsākt pret personu, ja pastāv reāla iespēja, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Savukārt, ja uzsāktajā kriminālprocesā ir iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrētā persona ir izdarījusi šo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Tā laikā persona var iegūt gan aizturētā, gan aizdomās turētā, gan apsūdzētā statusu. Par katru no tiem vairāk šajā LV portāla skaidrojumā.
īsumā
  • Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā ir īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
  • Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.
  • Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.
  • Drošības līdzekļus var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam.
  • Drošības līdzekļi nepilda un nedrīkst pildīt soda funkciju, tie ir piemērojami tikai objektīvi pamatotas nepieciešamības gadījumā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam (KPL) kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot arī ar tādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem kā aizturēšana, ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, kā arī piespiedu atvešana. Procesuālie piespiedu līdzekļi ir arī drošības līdzekļi. "Taču tos var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam," papildus norāda zvērinātu advokātu biroja "Rode un Partneri" zvērināta advokāta palīgs Armands Smans.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma 26. pantu pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.

Kas ir procesa virzītājs?

KPL 27. pants paredz, ka procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu un kas organizē tā norisi un lietvedību, pieņem lēmumus par tā virzību, īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā, pieprasa, lai ikviens izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību, kā arī nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

Dažādās kriminālprocesa stadijās procesa virzītāji atšķiras, proti:

  • izmeklēšanā tas ir izmeklētājs vai izņēmuma gadījumā prokurors;
  • kriminālvajāšanā – prokurors;
  • sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei – tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;
  • iztiesāšanas laikā – tiesas sastāvs;
  • pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.

Kas ir aizturētā statuss?

"Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā ir īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu," skaidro A. Smans. Papildus viņš norāda, ka aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv KPL 264. pantā noteiktie aizturēšanas nosacījumi.

Minētie nosacījumi pastāv tajos gadījumos, kad, piemēram, persona ir pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais, pie personas pašas atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā ir atrastas šīs personas atstātas pēdas u. c.

Savukārt aizturētā statusu persona iegūst ar faktiskās aizturēšanas brīdi, bet zaudē trīs gadījumos:

  • kad kriminālprocesu izbeidz kopumā vai pret konkrēto personu;
  • ja personu atzīst par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
  • ja personu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas un neatzīst par aizdomās turēto vai apsūdzēto (persona iegūst personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu).

Kas ir aizdomās turētā statuss?

"Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto," skaidro A. Smans.

Tāpat viņš norāda, ka "no brīža, kad personai paziņots, ka tā ir atzīta par aizdomās turēto, tā iegūst KPL noteiktās aizdomās turētās personas tiesības, kā arī tai ir jāpilda KPL noteiktie aizdomās turētās personas pienākumi".

"No brīža, kad personai paziņots, ka tā ir atzīta par aizdomās turēto, tā iegūst KPL noteiktās aizdomās turētās personas tiesības, kā arī tai ir jāpilda KPL noteiktie aizdomās turētās personas pienākumi."

ZAB “Rode un Partneri” zvērināta advokāta palīgs Armands Smans

Aizdomās turētās personas tiesības ir noteiktas KPL 66. pantā, piemēram, personai ir tiesības iepazīties ar kriminālprocesa reģistru, pieteikt noraidījumu, izlīgt ar cietušo, iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās u. c., savukārt pienākumi ir noteikti KPL 67. pantā. Piemēram, personai ir pienākums noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai norādītajā vietā, nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi, ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus u. c.

Papildus A. Smans norāda, ka "aizdomās turētās personas statusu formāli iegūst ar lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto pieņemšanas brīdi, taču vairākas KPL normas norāda uz to, ka ne mazāk svarīgs ir minētā lēmuma paziņošanas brīdis".

Savukārt persona zaudē aizdomās turētā statusu četros gadījumos:

  • ja kriminālprocesu izbeidz kopumā vai pret konkrēto personu;
  • ja atceļ lēmumu, ar kuru personu atzina par aizdomās turēto;
  • ja personu sauc pie kriminālatbildības un uzsāk tās kriminālvajāšanu;
  • ja pret personu uzsāk procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Kas ir apsūdzētā statuss?

Atbilstoši KPL 69. pantam apsūdzētais ir persona, "kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu". Tāpat minētais likuma pants paredz, ka viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaikus būt apsūdzētais un aizdomās turētais.

Tāpat kā citiem jau pieminētajiem statusiem, arī apsūdzētajam KPL nosaka tiesības un pienākumus. Ja pienākumi apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši kā aizdomās turētajam, tad tiesības apsūdzētajam atšķiras atkarībā no kriminālprocesa stadijas:

  • tiesības pirmstiesas procesā (KPL 70. pants);
  • tiesības pirmās instances tiesā (KPL 71. pants);
  • tiesības apelācijas instances tiesā (KPL 72. pants);
  • tiesības kasācijas instances tiesā (KPL 73. pants).

Kādus drošības līdzekļus var piemērot?

Kā jau iepriekš tika minēts, drošības līdzekļus var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam. Atbilstoši KPL 243. pantam iespējamie drošības līdzekļi ir sekojoši:

  • dzīvesvietas maiņas paziņošana – ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā jāinformē procesa virzītājs un jānorāda jaunās dzīvesvietas adrese;
  • pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē – pienākums lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas;
  • aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai – ierobežojums atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu;
  • noteiktas nodarbošanās aizliegums – ierobežojums uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos vai pildīt konkrēta amata pienākumus;
  • aizliegums izbraukt no valsts – ierobežojums izbraukt bez procesa virzītāja atļaujas;
  • uzturēšanās noteiktā vietā – saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto vai pagaidu uzturēšanās vietu bez viņa atļaujas;
  • personiskais galvojums – saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus;
  • drošības nauda – noteikta naudas summa, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā, lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi;
  • nodošana policijas uzraudzībā – aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana;
  • mājas arests – personas brīvības atņemšana, ko var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā;
  • apcietinājums – personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu likumā paredzētos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā.

Papildus A. Smans norāda, ka "nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā vai ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, savukārt karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā".

Kāpēc piemēro drošības līdzekli?

Atbilstoši KPL drošības līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas.

"Drošības līdzekļi nepilda un nedrīkst pildīt soda funkciju, tie ir piemērojami tikai objektīvi pamatotas nepieciešamības gadījumā, lai nodrošinātu netraucētu un efektīvu kriminālprocesa norisi," skaidro A. Smans, uzsverot, ka tie ir piemērojami gadījumos, kad, nepiemērojot drošības līdzekli, netraucēta un efektīva kriminālprocesa norise būtu apdraudēta, vai arī gadījumos, kad pastāv pamatots un pierādīts risks, ka persona varētu turpināt noziedzīgas darbības.

Labs saturs
32
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI