2025. gada maijā starptautiskā koalīcija, tai skaitā Eiropas Komisija, Augstais pārstāvis, Eiropas Padome un Ukraina vienojās par Īpašā tribunāla izveidi Eiropas Padomē. 2025. gada jūnijā Ukraina un Eiropas Padome parakstīja attiecīgu nolīgumu. Tribunāls Krievijas politiskos un militāros līderus sauks pie atbildības par agresijas noziegumu.
Par agresijas noziegumu uzskatāms iebrukums, militāra okupācija, piespiedu aneksija, bombardēšana. Noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds un agresijas noziegums ir uzskatāmi par vissmagākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kurus dēvē arī par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem.
Vairāk par tēmu >> |
Ir apritējis jau ceturtais gads kopš pilnapmēra kara Ukrainā. Cik tālu ir pavirzījusies pret Krievijas agresiju vērstā starptautiskā tribunāla iniciatīva? Kādas ir tā kompetenču aprises, uzdevumi un juridiskā konstrukcija?
Juridiskais darbs pie Tribunāla izveides ir pabeigts. Šajā darbā aktīvi piedalījusies arī Latvija. Ir izstrādāti Tribunāla statūti. Tribunāls balstīsies uz līgumu starp Eiropas Padomi un Ukrainu, kas parakstīts 2025. gada jūnijā. Tas atradīsies Hāgā. Tagad tiek strādāts pie praktiskiem Tribunāla izveides jautājumiem – personāla, administrācijas, finanšu nodrošināšanas. Šim nolūkam izveidota īpaša darba grupa. Tiek lēsts: ja viss ies gludi, tad Tribunāla praktiskajai izveidei būs nepieciešami vismaz divi gadi. Starptautiskajās tiesībās procesi reti notiek ātri.
Tribunāls tiek veidots Eiropas Padomes, nevis ANO ietvaros. Kā tas ir vērtējams no Tribunāla leģitimitātes un efektivitātes viedokļa? Ja ņemam vērā arī to, ka šādu Tribunālu varētu uzskatīt par Rietumu politisko instrumentu pret Krieviju, kas nav pietiekami objektīvs.
ANO Drošības padome, kurā Krievijai ir veto tiesības, šajā ziņā ir bloķēta. Tādēļ jāskatās, kas ir reāli iespējams. Eiropas valstis iestājas par starptautiskajām tiesībām, par agresijas aizlieguma uzturēšanu spēkā. Tādēļ šo valstu organizācija – Eiropas Padome – uzņēmās iniciatīvu.
Paralēli globālajām starptautiskajām tiesībām pastāv arī reģionālās starptautiskās tiesības.
Šajā gadījumā Tribunāls būs reģionāla starptautiska tiesa, kuras spriedumi veidos Eiropas reģionālās starptautiskās tiesības. Taču līgums, uz kura bāzes paredzēts izveidot šo Tribunālu, būs atvērts arī citām valstīm ārpus Eiropas. Katrā ziņā Eiropas un arī citas valstis negrib, ka agresijas aizliegums tiek vājināts.
Kā imunitātes princips ietekmē iespēju Tribunālā tiesāt valsts vadītājus? Ir bijušas ilgstošas domstarpības par to, vai pie atbildības varēs saukt (arī aizmuguriski) tā dēvēto amatpersonu “trijnieku” (valsts galvu, valdības galvu un ārlietu ministru)? Kā esat norādījis iepriekš, saskaņā ar līdz šim starptautiskajās tiesībās valdošo “klasisko” uzskatu tas nav iespējams vismaz tik ilgi, kamēr šis amatpersonas atrodas amatā.
Šis jautājums pagaidām ir atlikts. Jebkurā gadījumā Tribunāls varēs veikt izmeklēšanu arī attiecībā uz šo “trijnieku”.
Krievija savus pilsoņus neizdos, tāpēc reāla tiesāšana būs iespējama tikai tad, ja apsūdzētie nonāks Tribunāla jurisdikcijā, kas ir maz ticams. Kāda šādā gadījumā būtu Tribunāla juridiskā un praktiskā nozīme?
Tribunāla – un arī citu starptautisko tiesu – galvenā nozīme ir nevis tā, ka persona nonāk cietumā (tās ir tikai sprieduma sekas), bet gan tas, ka tiesa juridiskā procesā atklāj, dokumentē un izvērtē attiecīgo noziegumu.
Ja spriedums ir notiesājošs, tad līdz personas nāvei vēl ir laiks un neparedzēti apstākļi var dot iespēju šo personu notvert un sodīt arī vēlāk. Tādi precedenti ir bijuši.
Tāpat pašas pirmās starptautiskās krimināltiesas – Nirnbergas tribunāla – galvenā nozīme ir nevis tā, ka tika notiesāti un sodīti 18 nacistu līderi, bet gan tas, ka šis Tribunāls izmeklēja, dokumentēja un deva tiesisku novērtējumu visai nacistu varas mašinērijai. Tieši tam starptautiskajās tiesībās ir vispaliekošākā nozīme.
Turklāt Nirnbergas tribunāls ir radījis precedentu aizmuguriskai tiesāšanai. Pret Martinu Bormani apsūdzība tika celta aizmuguriski. Viņš arī aizmuguriski tika notiesāts uz nāvi. Sods pret viņu gan netika izpildīts, jo viņš netika notverts. Iespējams, viņš pašās beidzamajās kara dienās jau bija gājis bojā, bet tajā laikā tas nebija zināms.
Hāgā bāzētā Starptautiskā krimināltiesa 2023. gadā izdeva aresta orderi pret Vladimiru Putinu, apsūdzot viņu kara noziegumā – nelikumīgā bērnu deportēšanā no Ukrainā okupētajām teritorijām uz Krieviju. Vai un kā šo abu institūciju – Īpašā tribunāla un Starptautiskās krimināltiesas – darbs varētu tikt koordinēts, saskaņots?
Katrai no šīm tiesām būtu sava jurisdikcija. Starptautiskā krimināltiesa turpina izmeklēt Krievijas amatpersonu kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un, iespējams, genocīdu (piemēram, bērnu nelikumīgu deportāciju). Savukārt vēl izveidojamā Īpašā tribunāla jurisdikcijā būtu izmeklēt Krievijas agresijas noziegumu.
Pagājušā gada nogalē Eiropas valstu līderi parakstīja konvenciju par Prasību komisijas izveidi, kura izskatīs prasības kompensēt zaudējumus, ko radījušas Krievijas Federācijas prettiesiskās darbības Ukrainā. Tiklīdz Prasību komisija pēc konvencijas ratifikācijas dalībvalstīs tiks izveidota, būs jāizveido nākamais kompensāciju mehānisma posms – aprēķināto atlīdzību izmaksas fonds. Taču nav skaidrs, kā tas darbosies praksē. Kādi ir iespējamie risinājumi?
Politiski apspriests risinājums ir kompensāciju fonda izveide, kuru finansētu no iesaldēto Krievijas valsts aktīvu ienākumiem vai arī ar pašiem šiem aktīviem, tos pakāpeniski novirzot Ukrainai. Paralēli vai pārejas posmā būtu iespējamas arī brīvprātīgas valstu iemaksas īpašā fondā, kas līdzinātos Starptautiskās krimināltiesas Cietušo fondam, kā arī kombinēts “aizdevuma pret nākamajām reparācijām” modelis, kurā G7 valstis vai Eiropas Savienība strukturētu aizdevumu Ukrainai ar nosacījumu, ka tas vēlāk tiek segts no Krievijas reparācijām, kurām tiktu izmantoti konfiscētie aktīvi. Šie finansēšanas mehānismi tiktu sasaistīti ar Prasību komisijas lēmumiem, kas kalpotu kā juridisks pamats konkrētiem maksājumiem cietušajiem. Patlaban vēl vienošanās par šiem mehānismiem nav panākta, taču darbs pie tās turpinās.
Starptautiskās tiesības veido ne tikai paražas, starptautiskie līgumi un starptautisko tiesu spriedumi, bet arī valstu prakse. Tas, kā jau esat norādījis, ir ļoti būtiski Krievijas agresīvā kara gadījumā. Taču Krievijas ietekme starptautiskajā arēnā kopš kara sākuma ir palielinājusies, savukārt Rietumu – samazinājusies. Turklāt ASV atbalsts Krievijas tiesāšanai ir diskutabls, bet Eiropa ir izrādījusi tendenci piekāpties Vašingtonas spiedienam. Kā, jūsuprāt, pašreizējie apstākļi varētu iespaidot agresijas aizliegumu starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā Īpašā tribunāla nākotni, ņemot vērā, ka tas lielā mērā ir politisks jautājums?
Starptautiskās tiesības patlaban piedzīvo zināmus satricinājumus, jo šo tiesību pārkāpšana ir sasniegusi kopš Otrā pasaules kara nebijušu līmeni. Taču starptautiskās tiesības šo pārkāpumu dēļ nezaudē savu spēku. Noziedznieks var tikai pārkāpt, nevis grozīt tiesības. Agresijas aizliegums paliek spēkā. Starptautiskās tiesības joprojām ir mēraukla, kas ļauj noteikt, vai kāda rīcība ir tiesiska vai prettiesiska. Tieši tādēļ arī šāds Īpašais tribunāls ir vajadzīgs. Vismaz mēs šeit Eiropā joprojām uzskatām, ka starptautiskās tiesības ir labāks starpvalstu attiecību veids nekā agresija, spēka pielietošana.
