Līdz ar Līguma parakstīšanu tika apstiprināti tribunāla Statūti, kuros noteiktas Īpašajā tribunālā piemērojamās materiālās un procesuālās tiesību normas. Lai Līgums stātos spēkā, tas vēl būs jāratificē Ukrainas Augstākajai Radai (parlamentam). EP Ministru komiteja iepriekš pieņēma lēmumu pilnvarot ģenerālsekretāru parakstīt Līgumu, Latvijai balsojot par šī lēmuma pieņemšanu.
Ņemot vērā to, ka Līguma parakstīšana ir pirmais praktiskais solis Īpašā tribunāla izveides procesā, Ārlietu ministrija turpinās uzturēt šo jautājumu augstu EP un starptautiskajā dienas kārtībā, lai Īpašā tribunāla izveidošanas process norisinātos bez kavēšanās un lai pēc iespējas vairāk valstu pievienotos kopīgajiem centieniem izbeigt nesodāmību par agresijas noziegumu pret Ukrainu un veicinātu ilgstošu un taisnīgu mieru.
Latvija jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir stingri iestājusies par īpaša starptautiska tribunāla izveidi, lai novērstu nesodāmību par agresijas noziegumu pret Ukrainu.
- 2022. gada jūnijā, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību, Latvijas un Lihtenšteinas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ņujorkā organizēja Jēlas kluba apaļā galda (Yale Club Roundtable) diskusiju, kurā akcentēja nepieciešamību veidot īpašu tribunālu un aplūkoja tā izveides juridiskos aspektus.
- 2023. gada janvārī Latvija atsaucās Ukrainas aicinājumam pievienoties Pamatgrupai par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidei (Core Group on the Establishment of a Special Tribunal for the Crime of Aggression against Ukraine), un kopš tā laika Latvija ir bijusi aktīva tās dalībniece.
- 2024. gada 22. novembrī Latvija organizēja Pamatgrupas 12. sanāksmi Rīgā. Pieņemot Vīnes–Rīgas paziņojumu, tika panākta vienošanās par tribunāla izveidi ar plašu starptautisku atbalstu un leģitimitāti, kas spētu efektīvi nodrošināt Krievijas augstāko amatpersonu saukšanu pie atbildības.
- 2025. gada 9. maijā – Eiropas dienā – Ļvivā, Ukrainā, ES dalībvalstu ārlietu ministri un citi pārstāvji pieņēma “Ļvivas paziņojumu”, kurā vienojās par Pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanas darba noslēgumu.
Lūgumu Eiropas Padomei izveidot Īpašo tribunālu Ukraina iesniedza šī gada 13. maijā, un to nākamajā dienā apstiprināja EP ārlietu ministri sanāksmē Luksemburgā, uzdodot ģenerālsekretāram virzīt tā izveides procesu Eiropas Padomē.
Līgumu par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidi Ukrainas prezidents V. Zelenskis un EP ģenerālsekretārs A. Bersē parakstīja 2025. gada 25. jūnijā Strasbūrā.
Lai Īpašajam tribunālam nodrošinātu starptautiskās sabiedrības atbalstu, stiprinātu tā leģitimitāti, rastu nepieciešamo finansējumu un pārvaldītu tā darbību, EP Ministru komitejai tuvākajā nākotnē būs jālemj par Paplašinātā daļēja nolīguma izveidi. Tam varēs pievienoties gan Eiropas Padomes dalībvalstis, gan ārpus organizācijas esošās valstis, kā arī Eiropas Savienība.
Īpašā tribunāla kompetencē ietilps agresijas nozieguma pret Ukrainu, kas ir augstākās politiskās un militārās vadības noziegums, izmeklēšana un iztiesāšana. Lai gan juridiski, politiski un praktiski apstākļi kavē esošā valsts vadītāja, valdības vadītāja un ārlietu ministra saukšanu pie atbildības, Īpašais tribunāls varēs izmeklēt un vākt pierādījumus, kā arī sagatavot apsūdzības rakstu pret tiem. Iegūtā pierādījumu bāze juridiski nostiprinās agresijas faktu un identificēs tās īstenotājus, kam ir paliekoša un būtiska nozīme starptautiskās sabiedrības kolektīvajā atmiņā.
