Vispirms jānorāda, ka uzraugošā prokurora kompetencē neietilpst jautājums par kriminālprocesa pabeigšanu. 

Prokurors var pabeigt kriminālprocesu tad, kad pats ir kļuvis par procesa virzītāju. Ja prokurors ir uzraugošais prokurors, tad procesa virzītājs ir izmeklētājs, kura kompetencē attiecīgi ir kriminālprocesa pabeigšanas jautājumi. 

Protams, izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir pienākums sekot līdzi, lai izmeklēšana netiktu novilcināta. To paredz Kriminālprocesa likuma (KPL) 37. panta otrās daļas 1. punkts, kas noteic, ka uzraugošajam prokuroram ir pienākums dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos. 

Uzraugošā prokurora nomaiņa ir atrunāta KPL 39.¹ panta pirmās daļas 2. punktā, kas paredz, ka virsprokuroram ir pienākums nomainīt uzraugošo prokuroru, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība. 

Tas nozīmē, ka personām, kuras ir iesaistītas kriminālprocesā, ir tiesības vērsties pie attiecīgās prokuratūras virsprokurora ar sūdzību/iesniegumu par uzraugošā prokurora darbības neatbilstību KPL normām un lūgt izlemt jautājumu par uzraugošā prokurora nomaiņu. 

Jāsaka, ka šādam personas iesniegumam jābūt pamatotam ar objektīviem faktiem un apstākļiem, jo tas, ka kriminālprocess ir ieildzis un netiek pabeigts saprātīgā termiņā, ne vienmēr ir saistīts ar uzraugošā prokurora funkciju neīstenošanu. Tam vienmēr var būt un arī ir citi blakus faktori, kā, piemēram, izmeklēšanas iestādes kapacitāte, kriminālprocesā iesaistīto personu pretdarbība vai savu pienākumu nepildīšana u. tml. 

Tomēr praksē mēdz būt gadījumi, kad uzraugošā prokurora funkciju realizēšana ir nepietiekama vai nekvalitatīva, kā rezultātā uzraugošais prokurors lietā tiek nomainīts. Visbiežāk to izlemj virsprokurors, pat nesagaidot vai neesot ieinteresēto personu sūdzībai par minēto jautājumu.