Nav noslēpums, ka uzņēmējdarbības vidi deformē un padara “netīru” dažādi naudas noziegumi – nodokļu karuseļshēmas un naudas atmazgāšana, kā arī faktisko uzņēmuma īpašnieku un patieso labuma guvēju slēpšana. Lai ierobežotu anonīmu uzņēmumu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos, šobrīd visa pasaule virzās uz patieso labuma guvēju atklāšanu. Uzzini, kas ir uzņēmuma patiesie labuma guvēji un kā tos noskaidrot, videoanimācijā, kas izveidota sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru.
Bieži dzirdētais jēdziens “juridiskā persona” faktiski ir normatīvajos aktos lietots, juridisks termins. Juridiskā persona nespēj patstāvīgi slēgt darījumus, rīkoties ar uzņēmuma mantu un naudu, jo lēmumus uzņēmuma vai organizācijas vārdā pieņem cilvēki – patiesie uzņēmuma īpašnieki un labuma guvēji, to ieceltas amatpersonas –, kam dotas tiesības uzņēmuma vārdā veikt noteiktas darbības.
Uzņēmumu patieso labuma guvēju atklāšana ir reglamentēta ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILTFN) likumā, kuru mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas pieejamību par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem.
Prasība norādīt informāciju par juridiskas personas patiesajiem labuma guvējiem ir spēkā arī, reģistrējot jaunu juridisko personu un piesakot izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku sastāvā vai valdē.
Atbilstoši NILTFN likumam juridiskās personas patiesais labuma guvējs ir fiziska persona, kurai:
vai
“Sniegt informāciju UR par patieso labuma guvēju ir pašu juridisko personu interesēs, jo personas, kuras iesniegs nepatiesas ziņas, var saskarties ar problēmām veikt darījumus un saņemt pakalpojumus, piemēram, kredītiestādēs vai pie zvērinātiem notāriem, vai revidentiem. Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, tostarp UR, persona var tikt saukta pie kriminālatbildības,” norāda UR.
Uzņēmumu reģistra 14 reģistros reģistrētie dati un publiskās daļas dokumenti ikvienam ir pieejami tiešsaistē un bez maksas. Tīmekļvietnē publicētā informācija ir patiesa un ticama, un atbilst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vesto reģistru ierakstiem un citām reģistrētajām ziņām. Tostarp informācija par Latvijā reģistrēto uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ir pieejama jau no 2018. gada 1. marta.
Ja dati nepieciešami lielos apjomos, UR aicina izmantot:
vai
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.