Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Uzņēmumu reģistrs ir sācis nodrošināt patieso labuma guvēju informācijas nodošanu Eiropas Savienības vienotajā meklētājā. Pagaidām informāciju par faktiskajiem īpašniekiem var atrast sešu valstu reģistros, bet drīzumā meklētājam pievienosies vēl piecas valstis.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES paredz, ka ES valstu reģistriem būs jāapmainās ar informāciju par patiesā labuma guvējiem (PLG).
Uzzini vairāk >>
Faktisko īpašnieku reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (Beneficial Ownership Registers Interconnection System – “BORIS”) ir rīks, ar kuru savieno valstu centrālos reģistrus, kuros ir informācija par korporatīvo un citu juridisko personu, trastu un citu juridisko veidojumu formu faktiskajiem īpašniekiem. “BORIS” var piekļūt valstu reģistru sniegtajai informācijai par tā faktisko īpašnieku.
Šobrīd vienotajā PLG meklētajā atrodams juridisko datu meklētājs no sešām valstīm: Dānijas, Maltas, Grieķijas, Nīderlandes, Austrijas un Latvijas.
ES vienotajam meklētājam tuvākajā laikā varētu pievienoties Kipra, Luksemburga, Vācija, Spānija un Francija, taču UR rīcībā nav konkrētas informācijas par termiņu.
Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/843, šis pakalpojums pakāpeniski savienos visu Eiropas Savienības (ES) valstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas faktisko īpašnieku reģistrus, norāda Uzņēmumu reģistrs.
Kaut arī Direktīvas 42. punktā ir minēts, ka “Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina 30. un 31. pantā minēto reģistru savstarpēju savienojamību līdz 2021. gada 10. martam”, faktiski Eiropas Komisija ļoti pielaidīgi attiecas pret šo termiņu, tādēļ nevar prognozēt, kad visas valstis faktiski būs pieslēgušās, saka UR.
ES vienotajā meklētājā konkrētai informācijai var būt ierobežota piekļuve sabiedrībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, savukārt informācija par maksu portālā būs pieejama tikai vēlākā posmā.
Savienotajā reģistrā ierobežotas pieejamības informācija ir attiecībā uz PLG, kas ir nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas, skaidro UR.
Savukārt Latvija informāciju visiem piedāvās bez maksas, par maksu var būt tikai informācijas izguve no citām valstīm.
Attiecībā uz ierobežotas pieejamības statusa informācijas izguvi UR norāda, ka vēlāk (šobrīd nav iespējams nosaukt termiņu) tiks izstrādāta autentifikācijas sistēma, kas ļaus tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem piekļūt ierobežotas pieejamības informācijai (gan mūsu iestādes citu valstu informācijai, gan citu ES valstu iestādes mūsu informācijai).
Jāatgādina, ka 2017. gada 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas noteica, ka no 2017. gada 1. decembra visām UR reģistrētajām juridiskajām personām, ievērojot likumā noteiktos izņēmumus, ir jāiesniedz informācija par PLG. Tas jādara arī visām jaunreģistrētajām juridiskajām personām.
Uzzini vairāk >>
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu PLG ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai persona, kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Videoanimācija: Kas ir patiesā labuma guvēji
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
