Krāpties un slēpties kļūst arvien grūtāk

No 2020. gada 7. janvāra ir palielināts informācijas apjoms, kuru Uzņēmumu reģistrs ikvienam piedāvā tiešsaistē bez maksas un bez autorizācijas. Kopumā pieeja tiek nodrošināta datiem no 14 reģistriem, piemēram, komercreģistra, komercķīlu reģistra, biedrību un nodibinājumu reģistra u. c. Ko bez maksas jebkurš cilvēks var apskatīt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros? Kāda informācija noder visvairāk?

Reģistra tīmekļa vietni apmeklē daudzi – šīgada laikā ir vairāk nekā miljons skatījumu. Visvairāk aplūko datus par uzņēmumiem, meklē konkrētu komersantu un lasa visu, kas par to ir pieejams. Visa reģistrētā informācija arī ir pieejama bez maksas. Lielākajai daļai pietiek tikai ar aktuālo informāciju, kuru var redzēt bez autorizācijas, tātad nezinām, kurš to skatās.

Vai plānojat paplašināt bez maksas iegūstamās informācijas apjomu?

Viss jau ir bez maksas, nav vairāk datu, ko piedāvāt. Reģistra informācijas pieejamību var sadalīt trīs grupās – tīmekļvietnē bez maksas un bez autorizācijas var aplūkot aktuālos reģistru ierakstus un citas reģistrētās ziņas. Savukārt autorizējoties (joprojām bez maksas) var aplūkot arī visu vēsturisko informāciju, kā arī lejuplādēt vairākus dokumentus, kuru publisko pieejamību nosaka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Un trešā grupa ir dokumenti, kuru publisko pieejamību likums neparedz un kuri ir pieejami tikai pēc pamatota pieprasījuma, jo nepieciešama satura izvērtēšana, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija savā 2019. gada sektorālā riska novērtējumā raksta: lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības un veiktu pilnvērtīgu klienta izpēti, ar pieejamo bezmaksas informāciju neesot pietiekami.

Reģistrs šogad, iztaujājot likuma subjektu uzraugus, veica izvērtējumu, vai reģistros pieejamā informācija ir pietiekama. Lielākā daļa atzina, ka ir pietiekama. Jā, zvērināti advokāti joprojām apgalvo, ka viņiem būtu nepieciešams aplūkot visu informāciju, un mūsu saruna iet strupceļā. Lai izpildītu “Moneyval” prasības un novērstu naudas atmazgāšanu, iespējams, būtu vēl jāpublisko divi dokumenti, bet pārējais, visticamāk, ir pieraduma jautājums. Agrāk visa informācija bija pieejama Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotāju vietnēs, bet saistībā ar fizisko personu datu aizsardzību tika saprasts, ka pieejamība ir pārmērīga un tā ir jāierobežo. Jautājums ir arī par to, vai informācija vajadzīga tikai NIILTPFN mērķiem.

Savu izvērtējumu esam nodevuši Tieslietu ministrijai, un ir kopīgi jālemj, kā virzīties tālāk. Viens no dokumentiem ir mantiskā ieguldījuma novērtējums par pamatkapitālā izdarītajiem ieguldījumiem. Saprotu, dokumenta saturā varētu būt informācija, kas palīdzētu saprast, vai kāds cits neapmaksā pamatkapitālu, vai tas ir dalībnieks, kas veic apmaksas. Bet ir ļoti daudz informācijas, kas nav tieši saistīta ar juridisko personu, un var būt situācija, ka personas, kas tur norādītas, protestēs – kur ir viņu datu aizsardzība? Ir jāmeklā līdzsvarots risinājums.

Bezmaksas informācija tiek nodrošināta, pamatojoties uz NILLTPFN likuma nosacījumu par Uzņēmumu reģistra pārziņā esošo biznesa reģistru datu bezmaksas pieejamību visiem interesentiem. Saskaņā ar NILLTPFN likuma 18. panta pirmo daļu likuma subjekts klienta izpētē noskaidro klienta patieso labuma guvēju (PLG) un, balstoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais ir klienta PLG. Cik lielā mērā Uzņēmumu reģistra vestie reģistri palīdzējuši atklāt PLG, padarīt biznesa vidi caurspīdīgāku?

Uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi caurspīdīgāka, to ir veicinājusi arī bezmaksas datu pieejamība. Redzam, kam pieder uzņēmums, kas to vada un kas ir PLG. Esam starp dažām Eiropas Savienības valstīm, kas reģistrē ne tikai patiesā labuma guvēju, bet arī visu ķēdi, kura ir publiski redzama. Līdz ar to krāpties un slēpties kļūst arvien grūtāk. Ir utopiski domāt, ka nonāksim situācijā, kad pilnīgi visi atklās taisnību un reģistrs kā spogulis 100% atbildīs faktiskajai situācijai.

No 1. novembra informācija par PLG ir pieejama ne tikai mūsu tīmekļa vietnē, bet arī Latvijas atvērto datu portālā. Tāpat vēl šajā gadā plānots nodrošināt datu pieejamību atvērto datu formātā arī starptautiskā līmenī – atvērtās pārvaldības portālā. Bizness jau iet pāri robežām, kur redzam sarežģītas uzņēmumu ķēdes, slēpšanos, kas iziet ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir svarīga starptautiska datu pieejamība – gan brīdī, kad mēs pārbaudām informāciju, gan arī tad, kad to dara citu valstu reģistri.

Tādā veidā signalizējam ārvalstu investoriem, ka ejam uz atklātu, drošu biznesa vidi.

Vai Eiropas Savienībā (ES) ir izveidots vienots PLG reģistrs?

Nav plānots izveidot vienotu reģistru, bet par datu apmaiņu un pieejamību ES līmenī tiek ne tikai runāts, bet jau sperti soļi, lai tas drīzumā kļūtu par realitāti. AML 5. direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2018/843, 2018. gada 30. maijs, par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, – red.) paredz, ka ES valstu reģistriem būs jāapmainās ar informāciju par PLG. Pašlaik Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā īstenošanas aktu, un būs speciāla platforma, kurā publicēs PLG. Direktīva paredz, ka informācijas apmaiņai par PLG ir jāsākas jau nākamā gada martā. Taču, tā kā īstenošanas platformas izstrāde ir aizkavējusies, tas drīzāk varētu notikt nākamā gada otrajā pusē. Ir paredzēts, ka informācija būs pieejama arī NILLTPFN likuma subjektiem.

Zvērināti advokāti uzskata, ka Uzņēmumu reģistra vesto reģistru informācija ir jāpapildina ar informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta uzturētā politiski nozīmīgo personu reģistra un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētā teroristu saraksta, norādot, vai reģistrētais PLG ir/nav politiski nozīmīga persona un ir/nav iekļauts teroristu sarakstā.

Šis jautājums periodiski ir aktuāls. Labi saprotu likuma subjektus, kuriem ir jāsniedz pakalpojums un jāpārbauda vairāki valsts reģistri, lai saprastu, vai var sniegt pakalpojumu. Pašlaik no valsts pārvaldes nav viena atbildīgā, kas visu informāciju apkopo vienā avotā, lai tā likuma subjektiem ir pieejama vienkopus.

Taču tiek meklēts risinājums, kā atvieglot klientu izpēti privātā sektora pusē, tāpēc Finanšu ministrija virza attiecīgus grozījumus NILLTPFN likumā (valdībā tos paredzēts apstiprināt 1. decembrī, red.). Grozījumi paredz īpašu regulējumu attiecībā klientu izpētes rīku radīšanai. To būs atļauts darīt privātajam sektoram pēc likumā noteiktu nosacījumu izpildes. Šādiem risinājumiem paredzēts nodrošināt piekļuvi arī pie ierobežotas pieejamības informācijas. No likuma subjektiem gan ir dzirdēts viedoklis, ka tiek sagaidīts, lai valsts nodrošina informāciju vienkopus un bez maksas. Taču šobrīd tiek virzīts regulējums, lai šo uzdevumu var veikt starpnieki no privātā sektora.

Kas tie varētu būt?

Regulējums tiek veidots tā, ka klientu izpētes rīku veidot var jebkurš, kam ir interese. Likumā tiek iestrādāti noteikti nosacījumi, kas būs jāizdara. Lai tas ir pārbaudīts pakalpojumu sniedzējs, jo piekļuve būs dažādiem datiem no dažādiem reģistriem, kas saplūdīs vienkopus, un ir svarīgi, kā dati tiek apstrādāti, glabāti, kam tie ir pieejami.

Atsevišķi likuma subjekti bažījas, vai viņi varēs atļauties samaksāt par informācijas saņemšanu un kā tas ietekmēs viņu pakalpojuma cenu.

Tas būs kā biznesa projekts – datu sniegšana.

Laiks ies uz priekšu, iestrādāsies normas, un varbūt nonāksim līdz brīdim, kad klienta izpētes rīka izveide būs valsts pārvaldes rokās. Tas ir jautājums par resursiem.

Reģistram, reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, ir tiesības prasīt papildu informāciju par PLG. Cik bieži to nākas darīt?

Konkrētas statistikas gan Uzņēmumu reģistram nav, bet, analizējot kopējo situāciju, esam secinājuši, ka pieprasīt papildu informāciju nenākas bieži, jo lielākajai daļai komersantu īpašnieki – fiziskas personas – ir Latvijā. Papildu informācijas pieprasīšana notiek tad, kad sākas sarežģītās uzņēmumu ķēdes, kas iziet ārpus Latvijas. Normatīvi noteic, ka PLG ir jāatklāj no 2017. gada decembra, bet no 2019. gada vidus Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt papildu informāciju. Pa šo laiku notika tāda kā pašdeklarācija, un nereti tika reģistrēti PLG, kuri tika nomainīti pret citiem, kad Uzņēmumu reģistrs pieprasīja papildu informāciju. Pieļauju, ka tas notika izpratnes trūkuma dēļ.

Reģistram tiek pārmests, kāpēc tas tik stingri prasa PLG pamatojošo informāciju. Taču jāuzsver, ka uzņēmumu rīcībā jau šai informācijai būtu jābūt, jo kā tad uzņēmuma valde nonāca pie secinājuma, kas ir PLG, vai pie slēdziena, ka nevar noskaidrot PLG? Tāpēc pārmetumi ir nevietā – Uzņēmumu reģistrs neprasa vairāk dokumentu kā vien tos, kuriem jau vajadzētu būt uzņēmuma rīcībā.

2020. gada 1. jūlijā spēkā stājas grozījumi NILLTPFN likumā, papildinot šo likumu ar kārtību, kā NILLTPFNL 3. panta pirmajā daļā minētie subjekti, kā arī kontroles un uzraudzības institūcijas ziņo Uzņēmumu reģistram, ka reģistrētā informācija par klienta PLG nesakrīt ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju. Vai šādi ziņojumi ir bijuši?

Pašlaik esam saņēmusi nedaudz virs 200 ziņojumu. Lielākie ziņotāji ir kredītiestādes. Lai vienādotu praksi un izpratni par PLG, komunicējam ar kredītiestādēm. Piemēram, ja Uzņēmumu reģistrs var norādīt, ka nespēj noskaidrot PLG, tad kredītiestādēs tā nav, bankas prasa, kura fiziskā persona ir PLG. Visbiežāk tā ir valde. Šādos gadījumos kredītiestādes var neziņot Uzņēmumu reģistram par nesakritību.

Ja dati patiesi nesakrīt ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju, tad dokumentus nododam Valsts policijai, un tā lemj par kriminālprocesa uzsākšanu. Līdz ar to tās ir nopietnas sekas valdei.

Atbilstoši grozījumiem NILLTPFN likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā, tām kapitālsabiedrībām – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām –, kuras nav atklājušas PLG, tiek piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes. Uzņēmuma darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiek atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju. Cik uzņēmumu vienkāršotajā veidā ir izslēgti no komercreģistra?

99% uzņēmumu ir atklājuši PLG. Šogad ap 2000 komersantu ir brīdināti: ja viņi neatklās informāciju, sekos vienkāršotā likvidācija. Daļa no šiem komersantiem informāciju ir atklājuši, daļai norisinās vienkāršotās likvidācijas procedūra, daļa ir jau izslēgti, bet ar dažiem domstarpību risināšana nonāk līdz tiesai.

2019. gadā no komercreģistra ir izslēgti 17 600, bet šogad līdz 1. novembrim – 945 uzņēmumi. Reizēm ir tā, ka komersants “pamostas” tikai tad, kad tiek izslēgts no komercreģistra, un tad lūdz to atjaunot reģistrā un atklāj PLG. Bet to vajadzēja izdarīt jau pēc pirmā brīdinājuma! Šādos gadījumos pieņemam lēmumu komersantu atjaunot komercreģistrā, jo pašmērķis nav likvidēt strādājošus uzņēmumus, kuri – kaut arī novēloti – izpilda likuma prasības.

Uz otro lasījumu izskatīšanai Saeimā ir nodoti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas noteic, ka turpmāk Uzņēmumu reģistrs sniegs pakalpojumus tikai attālināti.

Nekur likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nav noteikts, ka ir jāiesniedz klātienes pakalpojumi. Grozījumi paredz, ka no likuma tiks izņemti atsevišķi Uzņēmumu reģistra sniegtie specifiskie pakalpojumi, piemēram, paraksta apliecināšana, kuru var sniegt tikai klātienē. Bet šim pakalpojumam ir alternatīva – zvērināts notārs vai elektroniskais paraksts. Konceptuālā virzība ir tāda, ka Uzņēmumu reģistrs martā aizslēdza pakalpojumu zāli un pie klātienes pakalpojumiem vairāk neatgriezīsies. Redzam, ka visu var izdarīt attālināti. Stiprinām konsultatīvo atbalstu, zvanu centru, lai varētu klientus atbalstīt attālināti.

1. decembrī Uzņēmumu reģistram ir sava veida jubileja – tas pastāv jau 30 gadus. Kā iestāde attīstījusies šo gadu laikā, un kādu redzat darbu nākotnē?

Vienmēr esam tiekušies, lai Uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir pēc iespējas ātrāki un ērtāki. Pēdējo gadu iezīme – pakalpojumu sniegšana ir jāsabalansē ar drošību.

Visi pakalpojumi ir digitalizēti, un ir izdarīts viss, lai tos sniegtu attālināti. Tāpēc Covid-19 krīzē bija viegli pāriet uz attālināto darbu un pakalpojumu sniegšanu.

Otrs – reģistru datu pieejamība. Tā ir kardināli mainījusies – no papīra uz digitālo vidi, pieejama informācija tiešsaistē bez maksas un jebkuram. Tas ir ieguvums visai sabiedrībai.

Nākotnē arī jāiet līdzi laikam, jāsniedz pakalpojumi tā, lai uzņēmēji mūs izjustu pēc iespējas mazāk, lai ir vairāk laika nodarboties ar biznesu, nevis ar birokrātisko prasību pildīšanu.