Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katras juridiskās personas situācija ir individuāla, un patiesais labuma guvējs noskaidrojams atbilstoši situācijai, izvērtējot, kura fiziskā persona/fiziskās personas attiecīgo juridisko personu faktiski kontrolē.
FOTO: Freepik
Pērn 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas nosaka, ka no 1. decembra visām Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajām juridiskajām personām, ievērojot likumā noteiktos izņēmumus, ir jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Tas jādara arī visām jaunreģistrētajām juridiskajām personām, skaidro UR Juridiskās nodaļas vadītājas vietniece Laima Letiņa.
Pilns subjektu saraksts, uz ko prasība attiecināma, – SIA, AS, biedrībām, reliģiskajām organizācijām u. c. juridiskajām personām – pieejams šeit.
Šo grozījumu mērķis, kā jau LV portāls skaidroja publikācijā "Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji", ir ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas pieejamību par juridisko personu PLG, vairojot uzticamību to veiktajiem darījumiem.
Grozījumi nosaka, ka juridiskās personas PLG ir fiziska persona, kurai:
Jāņem vērā, ka katras juridiskās personas situācija ir individuāla un PLG noskaidrojams atbilstoši reālajai situācijai, izvērtējot, kura fiziskā persona/fiziskās personas faktiski kontrolē attiecīgo juridisko personu.
Biedrības un politiskās partijas
Līdz šim ziņas par PLG bija jāiesniedz ļoti šauram juridisko personu lokam – komercsabiedrībām, kuru dalībnieki ar vismaz 25% līdzdalību nebija fiziskās personas un kuras nebija dibinātas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu likumiem.
Tām juridiskajām personām, kuras pārejas periodā līdz šā gada 1. martam jau ir reģistrētas UR un kurām noskaidrot PLG nav iespējams, speciāli uz UR nav jānāk. Kā piemēru L. Letiņa min biedrības, to apvienības, arodbiedrības, arodbiedrību apvienības, arodbiedrību patstāvīgās vienības, politiskās partijas un to apvienības, ja to biedri īsteno savas tiesības tikai atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam un citu personu, kas būtu uzskatāmas par PLG, nav.
Vienlaikus, ja PLG juridiskajai personai nav iesniedzis informāciju par sevi, pastāvot saprātīgam pamatam uzskatīt, ka juridiskajai personai ir PLG, tā ir valdes atbildība – secināt, kura persona uzskatāma par PLG, vai arī atzīt, ka PLG noskaidrot nav iespējams.
1. piemērs. Dzīvokļu īpašnieku biedrība, 23 biedri – fiziskās personas. Biedri īsteno tiesības tikai kā biedrības biedri, nav vienošanos, kuru rezultātā atsevišķas fiziskas personas kontrolētu biedrību. Pilnsapulcē ievēlētā valde rīkojas tikai kā biedrības valde. Šajā gadījumā PLG nebūs iespējams noskaidrot.
2. piemērs. Biedrībās PLG varētu būt arī valdes loceklis, piemēram, ja biedrība – tās biedri – praksē savas biedru tiesības nerealizē, bet valdes loceklis faktiski kontrolē attiecīgo biedrību tiktāl, cik atļauj valdei piešķirtās tiesības.
Šobrīd neskaidra ir situācija, ko atzīt par PLG gadījumā, ja biedrības biedri ir divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un to biedru skaits ir neliels. "Ņemot vērā, ka SIA vairumā gadījumu PLG ir iespējams noskaidrot, jāsaprot, kā šādos gadījumos nosacījums atklāt PLG attiecināms uz biedrību," saka L. Letiņa.
UR atzīst, ka patlaban ne visās situācijās ir skaidrs, kā nosakāms PLG, tāpēc kopā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju top papildu skaidrojumi.
Kam ziņas par PLG nav jāsniedz
Ņemot vērā publiskas personas definīciju Valsts pārvaldes iekārtas likumā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.
Savukārt kooperatīvajām sabiedrībām pārsvarā gadījumu biedru skaits ir ļoti liels. Pēc biedru struktūras, līdzdalības apmēra ietekmes, visticamāk, PLG varētu nebūt iespējams noskaidrot, taču katrs gadījums vērtējams individuāli, norāda UR pārstāve.
"Patiesā labuma guvēja definīcijas jēga nav atklāt personu, kura ir tiesīga pārstāvēt juridisko personu, bet gan fizisko personu, kura ir faktiskais juridiskās personas īpašnieks vai kura to kontrolē."
Regulējums attiecībā uz PLG individuālajos uzņēmumos, zemnieku un zvejnieku saimniecībās ir salīdzinoši skaidrs. Ja īpašnieks, kas reģistrēts UR, ir PLG, atsevišķi informācija nav jāsniedz. Tas jādara tikai tad, ja īpašnieku faktiski kontrolē cita fiziskā persona. Ņemot vērā, ka, reģistrējot individuālo (ģimenes) uzņēmumu, patlaban no ģimenes tiek izvirzīts viens attiecīgās ģimenes pārstāvis, katrā individuālā gadījumā ir vērtējams, vai PLG ir pārstāvis vai visi ģimenes locekļi. Ja visi, tad tie kā PLG arī būtu jāreģistrē, skaidro L. Letiņa.
Nodibinājumi
Nodibinājumos vērtējams, vai PLG ir dibinātājs, valdes loceklis vai labuma saņēmējs. Var būt situācijas, kurās PLG noskaidrot nav iespējams. Ja reģistrētā nodibinājumā PLG ir valdes loceklis, atsevišķs pieteikums PLG reģistrācijai UR nav jāiesniedz.
Reliģiskās organizācijas
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka reliģiskajās organizācijās un reliģisko organizāciju iestādēs par PLG tiek uzskatīti vadības institūcijas locekļi, kuri ir tiesīgi pārstāvēt reliģiskās organizācijas. UR norāda, ka minētais nosacījums likumā gan nav ierakstīts un katrs gadījums jāvērtē individuāli.
"Jāvērtē, vai vadības institūcijas loceklis ir faktiskais reliģiskās organizācijas īpašnieks, kontrolētājs un līdz ar to PLG. Tikpat labi reliģiskajās organizācijās PLG var arī būt cita persona, vai arī to nevar noskaidrot. PLG definīcijas nozīme nav atklāt personu, kura ir tiesīga pārstāvēt juridisko personu, bet gan fizisko personu, kura ir faktiskais juridiskās personas īpašnieks vai kura to kontrolē. Direktīvā lietotais PLG termina ekvivalents ir faktiskais īpašnieks," piebilst L. Letiņa.
Akciju sabiedrības
Ja akcionāram pieder vairāk nekā 25% akciju, viņam akciju sabiedrības valdei ir jānorāda, vai viņš ir uzskatāms par akciju sabiedrības PLG, vai jānorāda persona, kuras labā viņš rīkojas. Valdei informācija jāiesniedz UR. "Ja netiek konstatēts vairāk nekā 25% slieksnis, ir jāvērtē, vai nepastāv kontrole ar citiem līdzekļiem, piemēram, akcionāru vienošanās, dominējošā ietekme, pilnvaras iecelt augstāko vadību," saka L. Letiņa.
"Neatbilstošas informācijas gadījumā, piemēram, var tikt atteikta konta atvēršana vai darījuma apstiprināšana."
Ja PLG ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa, informāciju par PLG var neiesniegt.
Personālsabiedrības un komandītsabiedrības
Ja personālsabiedrības (arī komandītsabiedrības, pilnsabiedrības) biedri, kas reģistrēti UR, arī ir PLG, personālsabiedrībai atsevišķs pieteikums par PLG nav jāiesniedz. UR reģistrēto personālsabiedrību biedri lielākoties ir tikai juridiskās personas, līdz ar to, visticamāk, vairumā gadījumu tām informācija par PLG ir jāiesniedz.
Komercsabiedrības – SIA
Visvairāk UR ir reģistrētas SIA ar vienu vai diviem dalībniekiem – fiziskajām personām, un tajās PLG noskaidrot ir salīdzinoši vienkārši. Dalībnieks "uz papīra" arī ir faktiskais īpašnieks, ja vien dalībnieks faktiski nerīkojas citas personas labā. Ja dalībnieks "uz papīra" arī ir PLG, atsevišķs pieteikums PLG reģistrācijai UR nav jāiesniedz. Informācija, ka dalībnieks ir PLG, būs jānorāda, tikai piesakot izmaiņas dalībnieku vai valdes sastāvā. Bet, ja dalībnieki ir juridiskās personas, informācija par PLG ir jāiesniedz.
Tomēr ir atsevišķas neskaidras situācijas.
3. piemērs. SIA ir četri dalībnieki, katram pieder 25%. PLG ir tikai tas, kuram pieder vismaz 25%. Šajā gadījumā jānoskaidro faktiskā situācija – vai nav iekšējās vienošanās. Ja to nevar konstatēt, var būt situācija, ka PLG nav iespējams noskaidrot.
Sodi
Krimināllikuma 272. pants nosaka, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pēc šā gada 1. aprīļa ziņas no UR par PLG saņems kredītiestādes, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 3. pantā minētie likuma subjekti, kuriem klientu izpētes gaitā jāvērtē informācija par juridisko personu PLG. Neatbilstošas informācijas gadījumā, piemēram, var tikt atteikta konta atvēršana vai darījuma apstiprināšana. Tās ir būtiskākās sekas, kas būtu jāņem vērā, iesniedzot informāciju par PLG vai, tieši otrādi, to nesniedzot, uzsver L. Letiņa.
Papildus jāņem vērā – ja PLG netiks norādīts pieteikumā jaunas juridiskās personas reģistrācijai vai izmaiņu pieteikumā SIA dalībnieku vai SIA/AS valdes locekļu sastāvā, UR pieteikto ziņu reģistrācija tiks atlikta.
