Jaunajiem uzņēmējiem, kas nolēmuši uzsākt uzņēmējdarbību, nereti lielais nezināmais izrādās tieši dokumentu un grāmatvedības lietu kārtošana. Meklējot risinājumu ar mērķi noalgot ārpakalpojuma grāmatvedi, lai nepakļautu savu jauno biznesu riskam, uzņēmējam ir jāpievērš uzmanība, ar ko tiek noslēgts līgums grāmatvedības pakalpojumu sniegšanai. Jāņem vērā, ka grāmatvežiem, tostarp ārpakalpojuma grāmatvežiem, no šī gada ir saistošas jaunajā Grāmatvedības likumā noteiktās prasības profesionālajai kompetencei, izglītībai un darba pieredzei, kā arī ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniegšanai nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta licence.
“Grāmatvedis ir uzņēmuma sirds un asinsrites sistēma” – tā tēlaini tiek raksturota grāmatveža profesija un veicamie darba pienākumi. Mūsdienās grāmatvedības pakalpojumus līdzīgi kā informācijas tehnoloģiju, telpu uzkopšanas servisa u. c. pakalpojumus arvien vairāk uzņēmēji izvēlas izmantot kā ārpakalpojumu, noslēdzot pakalpojuma līgumu par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites veikšanu ar konkrētu grāmatvedības uzņēmumu vai privāti strādājošu grāmatvedi – saimnieciskās darbības veicēju.
2022. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums, kas tika izstrādāts, lai pilnveidotu grāmatvedības regulējumu un nodrošinātu tā atbilstību šodienas juridiskajai tehnikai un elektroniskajām iespējām. Ar jauno likumu cita starpā grāmatvežiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem noteikts plašāks noteiktā darba saturs, pieļaujamās izglītības un darba pieredzes prasības, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem uzliekot pienākumu saņemt licences, kuras jau no 2021. gada 1. jūlija tiek izsniegtas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.
Par grāmatvedi un ārpakalpojuma grāmatvedi jaunā Grāmatvedības likuma izpratnē var strādāt persona, kam ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas izglītība) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmiskā augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.
Uzzini vairāk >> |
Lai saņemtu licenci, ir jāvēršas VID: Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir jāiesniedz speciāla, tam paredzēta iesnieguma veidlapa “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai”. Iesniegums pieejams EDS sadaļā “Dokumenti”, izvēloties “Citi” un “Ārpakalpojuma grāmatveža licence”.
Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes izsniegts diploms), profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments (darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā), civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēmas (IKS) dokuments, kurā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs ir dokumentējis savu un klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, kā arī maksājuma apliecinājums par valsts nodevas (100 eiro apmērā) samaksu.
VID norāda, ka šobrīd vēl licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr jāatceras, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu.
VID aicina uzņēmējus nepakļaut savu biznesu riskam, nolīgstot nejauši tīmeklī atrastus grāmatvedības “brīnumdarus”, kas sola palīdzēt jūsu uzņēmumam pelnīt un ietaupīt vairāk. Informācija par grāmatvežiem izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē, sadaļā “Publiskojamo datu bāze”.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas
12. Starptautiskās un nacionālās sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.