SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
17. novembrī, 2021
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
5
5

Grāmatvežiem no nākamā gada jaunas izglītības prasības. Jautājumi un atbildes

Ārpakalpojuma grāmatvežiem, kuriem nav likuma prasībām atbilstošas izglītības, piešķirts laiks, lai viņu faktiskā izglītība varētu tikt atzīta par atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošu izglītību, ja uzsāktas vai tiek turpinātas atbilstošas studijas.

FOTO: Freepik

Jaunais Grāmatvedības likums, pēc kura būs jāstrādā no 2022. gada, precizē grāmatveža un ārpakalpojuma grāmatveža statusu, izglītības prasības, pieļaujamo darbības ietvaru, kā arī nosaka pārejas periodu likuma prasību izpildei.

īsumā
  • Jaunajā Grāmatvedības likumā papildinātas prasības grāmatvedības kārtotājiem – grāmatvežiem, grāmatvedības darbiniekiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem.
  • Ar jauno likumu ir pārņemtas vecā, līdz 2022. gada 1. janvārim spēkā esošā, likuma “Par grāmatvedību” normas, vienlaikus ir precizēts terminu “grāmatvedis” un “ārpakalpojuma grāmatvedis” saturs.
  • Likumā iekļauti norādījumi par līgumu, kuru noslēdz ar grāmatvedi, grāmatveža pienākumiem, par personām, kuras nav uzskatāmas par grāmatvežiem, jo veic tikai atsevišķus ar grāmatvedību saistītus pienākumus.
  • Grāmatvedis uzņēmumā sagatavo gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus, kā arī ir kompetents veikt citus grāmatvedības kārtošanas pienākumus.
  • Grāmatveža kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī pieredze vai atbilstošs sertifikāts, kurš apliecina zināšanas grāmatvedības jomā.
  • Ārpakalpojuma grāmatvedim jābūt vismaz pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai (koledžas izglītībai) vai akadēmiskajai augstākajai izglītībai (vismaz bakalaura grādam) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedībā.
  • Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav likumā prasītās izglītības, bet ir atbilstoša pieredze grāmatvedībā, līdz 2025. gada 1. jūlijam viņa faktiskā izglītība var tikt atzīta par atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošu izglītību, ja viņš ir uzsācis vai turpina atbilstošas studijas.
  • Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir pensijas vecumā vai līdz šā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir pieredze grāmatvedībā, tad, nepiemērojot likumā noteiktās izglītības prasības, viņš var saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi, bet ne ilgāks par 2027. gada 1. jūliju.

Grāmatvedības likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, atsevišķā nodaļā – VII nodaļā “Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību” – plašāk nekā iepriekš nosaka grāmatveža un ārpakalpojuma grāmatveža darba saturu. Grāmatvedis ir īpašā statusā, likuma izpratnē tā ir persona, kura veiks gada pārskata sagatavošanu. Likumā ir norāde, kāda persona par grāmatvedi nav uzskatāma.

LV portālam Finanšu ministrija sniedza atbildes uz jautājumiem par likumā iekļautajām normām, kas prasa konkrētu izglītību šajā profesijā un veido kompetences robežšķirtni grāmatvedībā strādājošo pienākumos un tiesībās.

Grāmatvedis – tas, kurš sagatavo gada pārskatu

Likuma 34. pantā noteikts, ka uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar kuru uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida vienošanos.

Jautājums: Kāpēc ar grāmatvedi nevar slēgt uzņēmuma līgumu, ja tas noteikts kā izņēmums? 

Saskaņā ar Grāmatvedības likuma (turpmāk – likums) 34. panta pirmo daļu uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar kuru uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida vienošanos, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība.

Likuma 34. panta otrās daļas 1. punkts skaidro, ka grāmatvedis ir fiziskā persona, kura, pamatojoties uz rakstveida vienošanos ar uzņēmumu (izņemot uzņēmuma līgumu), uzņēmumā sagatavo gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus un citus normatīvajos aktos noteiktos finanšu pārskatus saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu prasībām, kā arī ir kompetenta veikt citus ar šo likumu noteiktos grāmatvedības kārtošanas pienākumus un kuras kompetenci minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci šajā punktā minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs, zināšanas grāmatvedības jomā apliecinošs, sertifikāts.

Šajā 34. panta daļā ir noteiktas prasības grāmatvedim, kura ir fiziskā persona un ir uzņēmuma darbinieks, ar kuru uzņēmums ir noslēdzis rakstveida vienošanos. Saskaņā ar Darba likuma 3. pantu darbinieks ir fiziskā persona, kura uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

Savukārt likuma 34. panta otrās daļas 2. punkts skaidro, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un atbilst šādiem nosacījumiem:

  • ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir fiziskā persona, tā ir ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledžas izglītību) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmisko augstāko izglītību (vismaz bakalaura grādu) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un tai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā;
  • ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir komersants, šā punkta “a” apakšpunktā minētās izglītības un pieredzes prasības attiecas uz komercsabiedrības valdes locekli vai individuālo komersantu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu (turpmāk — atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis).

Līdz ar to gadījumā, ja tiek noslēgts uzņēmuma līgums, nevis darba līgums, tad saskaņā ar likuma 34. panta otrās daļas 2. punktu, šāds grāmatvedis tiks uzskatīts kā ārpakalpojumu grāmatvedis.  

Tātad vēršam uzmanību, ka 34. panta otrās daļas 1. punkts attiecas uz grāmatvedi, kurš ir uzņēmuma darbinieks, savukārt minētā panta otrās daļas 2. punkts attiecas uz ārpakalpojumu grāmatvedi.

Pieredze grāmatvedības jautājumos

Likuma 34. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka grāmatveža kompetenci grāmatvedības jautājumos, tajā skaitā gada pārskata sagatavošanā, var apliecināt ne tikai izglītības dokuments (diploms vai apliecība), bet arī pieredze vai atbilstošs, zināšanas grāmatvedības jomā apliecinošs, sertifikāts.

Jautājums: Kas liecina par likumā prasīto pieredzi? 

Par profesionālo pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts, piemēram, darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja fiziska persona pati kā saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbināta persona) sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts uzņēmuma līgums par ārpakalpojuma nodrošināšanu.

Gadījumā, ja grāmatvedības ārpakalpojumu sniedz sabiedrības valdes loceklis sabiedrībā, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, tad par profesionālo pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīta sabiedrības sagatavota izziņa/apliecinājums par to, ka konkrētā fiziskā persona noteiktā laika periodā ir vienīgais valdes loceklis sabiedrībā un sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus.

Jautājums: Kas ir atbilstošs, zināšanas grāmatvedības jomā apliecinošs, sertifikāts? Kurš to var izsniegt un par kādu zināšanu apjomu? Piemēram, es 40 stundas noklausos semināru par grāmatvedību, un man iedod sertifikātu? Vai šāds sertifikāts der? 

Saskaņā ar likuma 31. panta pirmo daļu uzņēmuma vadītājam ir pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu, inventarizācijas veikšanu, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un attiecīgo pārskatu sagatavošanu uzņēmumā atbilstoši šā likuma un saskaņā ar to izdotu normatīvo aktu prasībām.

Līdz ar to uzņēmuma vadītājs, pieņemot darbā un slēdzot līgumu ar grāmatvedi, pats izvērtē, vai šī  persona spēs sagatavot gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus un citus normatīvajos aktos noteiktos finanšu pārskatus saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu prasībām, kā arī, vai spēs veikt citus ar šo likumu noteiktos grāmatvedības kārtošanas pienākumus. Tāpat uzņēmuma vadītājs izvērtē attiecīgos izglītības dokumentus, personas pieredzi un atbilstošās zināšanas, kas apliecinātas grāmatvedības jomas sertifikātos.

Pirmā līmeņa augstākā izglītība un pieredze ārpakalpojumu grāmatvedim

Saskaņā ar likumā 34. panta otrās daļas 2. punkta a) apakšpunktā prasīto ārpakalpojuma grāmatvedim jābūt vismaz pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai (koledžas izglītībai) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmiskajai augstākajai izglītībai (vismaz bakalaura grādam) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un tai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.

Jautājums: Izglītības un zinātnes ministrijas vietnes pieejamajā sarakstā atrodamas iestādes, ar kuru izglītību, cik saprotams, pietiek, piemēram, Grāmatvedības un finanšu koledža, Banku augstskola. Pēc kā orientēties, lai atrastu “pareizās” skolas? Piedāvājums izglītības tirgū ir daudzveidīgs un plašs.

Fiziskai personai, kura vēlas sniegt ārpakalpojumu grāmatveža pakalpojumus, ir jāatbilst likuma 34. panta otrās daļas 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām izglītības prasībām. Pēc FM ieskatiem, lai izpildītu likuma prasības, būtu nepieciešama Latvijā akreditēta mācību iestāde, kurā var iegūt  pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledža), kā arī mācību iestāde, kurā var iegūt akadēmisko augstāko izglītību (vismaz bakalaura grādu) un kurā var iegūt izglītību grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.

Katrai fiziskai personai patstāvīgi ir jāizvērtē, kādā mācību iestādē mācīties, lai saņemtu likumam atbilstošu izglītību, kas nepieciešama ārpakalpojumu grāmatvedim.

Jautājums: No likuma normas izriet, ka ārpakalpojuma grāmatvedim papildus prasītajai izglītībai vēl ir nepieciešama vismaz triju gadu pieredze. Ko nozīmē pieredze “grāmatvedības jomā” cilvēkam ar izglītību, lai varētu būt ārpakalpojuma grāmatvedis (kā likums prasa)? Vai vispirms trīs gadus ir jāpilda citi pienākumi – jārēķina algas, jāizraksta rēķini, jākārto arhīvs?

Saskaņā ar likumu, lai varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, fiziskai personai ir jābūt likumā noteiktai grāmatveža izglītībai, kā arī jābūt attiecīgai darba pieredzei grāmatvedības jomā. Ar “grāmatvedības jomu” jāsaprot, ka šādai personai ir bijusi darba pieredze (vismaz 3 gadus) saistībā ar grāmatvedības jautājumiem, tātad ir praktiska izpratne par grāmatvedības kārtošanu.

Kas nav grāmatvedis

Likuma 34. panta otrās daļas 2. punkta b) apakšpunktā noteikts: ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir komersants, šā punkta “a” apakšpunktā minētās izglītības un pieredzes prasības attiecas uz komercsabiedrības valdes locekli vai individuālo komersantu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu (turpmāk – atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis).

Jautājums: Kurus pakalpojumus drīkst sniegt ārpakalpojuma grāmatvedis, kurus – nedrīkst? Kā lai sevi pārdēvē līdzšinējie pakalpojumu sniedzēji, ja viņu izglītība neatbilst likuma prasībām?

Likuma 34. panta otrās daļas 2. punkts nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus. Tātad ārpakalpojuma grāmatvedis var sniegt visus grāmatvedības pakalpojumus, kas ir noteikti līgumā ar uzņēmumu.

Tomēr vēršam uzmanību uz likuma 34. panta otrās daļas 3. punktā noteikto, ka par grāmatvedi nav uzskatāma tāda fiziska persona, kura grāmatveža vadībā vai patstāvīgi veic tikai uzskaites un grāmatvedības darbinieka pienākumus saskaņā ar “Noteikumiem par Profesiju klasifikatoru noteiktajiem profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” (piemēram, algu vai pašizmaksas aprēķināšanu, materiālo vērtību uzskaiti, rēķinu sagatavošanu, inventarizācijas sarakstu sagatavošanu, attaisnojuma dokumentu datu ievadīšanu, arhīva sakārtošanu, vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanu) vai citus ar grāmatvedības kārtošanu saistītus pienākumus (piemēram, rēķinu ieskenēšanu, pārvēršanu elektroniskā cilvēklasāmā un mašīnlasāmā formātā (XML formātā) vai nosūtīšanu, dokumentu sakārtošanu glabāšanai). Savukārt minētā panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nav uzskatāma tāda fiziska vai juridiska persona, kura veic tikai šīs daļas 3. punktā minētos pienākumus.

Tātad, ja tiek noslēgts līgums tikai par kādu no 34. panta otrās daļas 3. punktā minētajiem pakalpojumiem, tad šādu pakalpojumu sniedzējs Grāmatvedības likuma izpratnē netiek uzskatīts par ārpakalpojuma grāmatvedi un līdz ar to šādam pakalpojumu sniedzējam nav jāiegādājas licence.

Jāakcentē, ka Ministru kabineta 2017. gada 24. maija noteikumi Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” nosaka nacionālo statistisko klasifikāciju “Profesiju klasifikators” profesijai (arodam, amatam, specialitātei) atbilstošus pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību.

Profesiju klasifikatorā iekļautai profesijai ir piešķirts noteikts kods, kā arī ir noteikti atbilstoši pamatuzdevumi un kvalifikācijas pamatprasības profesijas nosaukuma identificēšanai (pielikums). Piemēram, pielikumā “Profesiju klasifikators” ietverta arī atsevišķa grupa “3313 Grāmatvedības speciālisti”. Šīs atsevišķās grupas profesiju uzskaitījuma 453.1. apakšpunktā norādīts, ka šajā grupā ietilpst arī profesija ar nosaukumu “GRĀMATVEDIS (ceturtā līmeņa kvalifikācija)”, profesijas kods ir 3313 01. Savukārt grupas “4311 Uzskaites un grāmatvedības darbinieki” (trešā līmeņa kvalifikācija)” profesijās nodarbinātie palīdz veikt uzskaiti un grāmatvedības operācijas, aprēķināt pašizmaksu un algas, saņemt naudu no abonentiem, kā arī izmaksāt algas un veikt inventarizācijas. Ir arī atsevišķa grupa “4313 Algu aprēķināšanas darbinieki”. Šajā profesijā nodarbinātie veic darba algas aprēķinu un izmaksu, un citas grāmatvedības operācijas.

Biedrības brīvprātīgajam grāmatvedības kārtotājam nevajag speciālu izglītību

Likumā noteikts, ka arodbiedrību un to apvienību, biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu var veikt brīvprātīgā darba veicējs.

Jautājums: Vai šajā gadījumā biedrības grāmatvedības kārtotājam nav nepieciešama ne izglītība grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ne pieredze grāmatvedības jomā?

Saskaņā ar likuma 34. panta ceturto daļu arodbiedrību un to apvienību, biedrību un nodibinājumu (turpmāk – organizācija) grāmatvedības kārtošanu var veikt brīvprātīgā darba veicējs, ar kuru vadības institūcija ir noslēgusi rakstveida vienošanos, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība. Līdz ar to šīm organizācijām nav noteiktas obligātās izglītības prasības, kā arī darba pieredze grāmatvedības jomā, ja organizācijā grāmatvedības kārtošana tiek uzticēta brīvprātīgā darba veicējam. Organizācijas vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu organizācijā, kā arī pats izvērtē, kādas prasības tiks izvirzītas personai, kura brīvprātīgi kārtos grāmatvedību.

Kas var turpināt darbu 2022. gadā

Latvijā ir daudz privāto uzņēmēju, arī mazo uzņēmumu, kuri sniedz grāmatvedības pakalpojumus.

Jautājums: Kādi ir nosacījumi, lai šie uzņēmēji un uzņēmumi varētu turpināt darbu 2022. gadā? 

Privātajiem uzņēmējiem, arī mazajiem uzņēmumiem, kuri šobrīd sniedz grāmatvedības pakalpojumus, sākot ar 2022. gadu, būs piemērojami visi likumā noteiktie nosacījumi, kas attiecas uz ārpakalpojumu grāmatvežiem.

Tomēr vēršam uzmanību uz likuma pārejas noteikumu 3. punktu, kas nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam.

Ja ārpakalpojuma grāmatvedim (fiziskajai personai) vai atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim nav šā likuma 34. panta otrās daļas 2. punkta “a” apakšpunktā noteiktajām prasībām atbilstošas izglītības, bet ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, līdz 2025. gada 1. jūlijam viņa faktiskā izglītība var tikt atzīta par atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošu izglītību, ja viņš ir uzsācis vai turpina minētajām izglītības prasībām atbilstošas studijas un katru gadu līdz 15. oktobrim Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par sekmīgu studiju turpināšanu.

Ja ārpakalpojuma grāmatvedim (fiziskajai personai) vai atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim ir piešķirta valsts vecuma pensija (arī priekšlaicīgi) vai viņš ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai līdz šā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, tad, nepiemērojot likumā noteiktās izglītības prasības, viņš var saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi, bet ne ilgāks par 2027. gada 1. jūliju.

Līdz ar to visiem uzņēmumiem, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus un kas neatbilst likumā noteiktajām prasībām, ir noteikts pārejas laiks, lai spētu pielāgoties jaunajām prasībām.

FM arī vērš uzmanību, ka saskaņā ar likuma 34. panta otrās daļas 2. punkta b) apakšpunktu,  ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir komersants, šā punkta “a” apakšpunktā minētās izglītības un pieredzes prasības attiecas uz komercsabiedrības valdes locekli vai individuālo komersantu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu.

Tātad juridiskām personām jānodrošina, ka vismaz uzņēmuma atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis atbilst izvirzītajām prasībām, tādējādi izglītības prasības nebūs nepieciešams attiecināt uz visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas nozarē nodarbinātajiem, bet gan tikai uz atbildīgajām personām par grāmatvedību ārpakalpojumu sniedzēju uzņēmumā.

Jautājums: Vai mācības koledžā ir studijas augstākās izglītības iestādē? 

Šobrīd likums paredz, ka ārpakalpojuma grāmatveži būs tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nebūs atbilstošas izglītības, bet būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, līdz 2025. gada 1. jūlijam viņa faktiskā izglītība varēs tikt atzīta par atbilstošu ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai, ja viņš būs uzsācis vai turpinās šajā likumā noteiktajām izglītības prasībām atbilstošas studijas.

Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, būs iespējams turpināt strādāt par atbildīgo ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās mācīsies valsts akreditētā mācību iestādē.

Tātad, lai varētu saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, saskaņā ar likuma 34. panta otrās daļas 1. punkta a) apakšpunktu pietiek ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledžas izglītību) Profesionālās izglītības likuma izpratnē.

Profesionālās izglītības likumā teikts, ka pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas izglītība) ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas sniedz iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

LV portāls iepriekšējā skaidrojumā “Jauns Grāmatvedības likums – regulējums no 2022. gada izklāstīja likumā paredzēto, par ko videoseminārā informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU