Ārpakalpojuma grāmatveži licences kārto kūtri

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” stājās spēkā 2021. gada 9. martā un būtiski mainīja ārpakalpojuma grāmatvežu darbu – tika noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu darbības licenci. Regulējums noteica, ka, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedz licences ārpakalpojuma grāmatvežiem un vienlaikus izveido ārpakalpojuma grāmatvežu Publisko reģistru.

Kopš 2022. gada 1. janvāra likums “Par grāmatvedību” ir zaudējis spēku, un tā vietā stājās spēkā Grāmatvedības likums.

Grāmatvedības likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Pārejas periods tika ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu, norāda VID.

Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt pakalpojumus.

Tāpēc VID aicina neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi.

Pēc VID datiem līdz šīgada 31. augustam licencēti 12,5% jeb 701 ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs no kopējā ārpakalpojuma grāmatvežu skaita. Lielāko daļu – 588 licences – VID izsniedzis uzņēmumiem, savukārt 113 licences izsniegtas fiziskām personām, kuras VID reģistrējušas saimniecisko darbību.

Šobrīd VID aktīvi uzrunā ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, elektroniskajā deklarēšanas sistēmā nosūtot ziņojumu neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, kas var būtiski ietekmēt VID kapacitāti saņemto iesniegumu apstrādē.

Lai gan šobrīd VID konsultatīvajā tālrunī vērojams saņemto zvanu skaita pieaugums par jautājumiem saistībā ar licences saņemšanas nosacījumiem, tomēr nevar noliegt arī cilvēcisko faktoru atlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, saka VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Sektorā vērojami augstāki riski

VID dati liecina, ka grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju skaits samazinās, – 2019. gadā tie bija 6845, turpretī šīgada 1. augustā bija reģistrēti 5633 ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji.

“Ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju sektorā bija vērojami augstāki riski, tāpēc tika veikta pastiprināta sektora uzraudzība un kontrole un iniciētas izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz nozares licencēšanas prasībām,” skaidro K. Augstkalne-Jaunbērziņa. “Iespējams, tas ir ietekmējis pakalpojuma sniedzēju skaitu, kas ir atteikušies no pakalpojuma sniegšanas, nespējot nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā noteiktās stingrās prasības attiecībā uz klientu izpēti, darījumu uzraudzību, aizdomīgu darījumu identificēšanu un ziņošanas prasību izpildi Finanšu izlūkošanas dienestam.”

Par nozares sakārtošanu liecina arī būtisks konstatēto pārkāpumu skaita samazinājums, attiecīgi ierobežojot sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

Tomēr vērojama arī tendence, ka ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji apzināti izvairās no reģistrēšanās VID vai pēc pārbaudes izreģistrējas, un apzināti sniedz VID nepatiesu informāciju par darbības veidu. Ņemot vērā minēto tendenci, VID pastiprināti strādā pie nereģistrēto pakalpojuma sniedzēju identificēšanas iespējām un uzraudzības.

LV portāla infografika.