Ārpakalpojumu grāmatvežiem būs vajadzīgas licences

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) ekspertu rekomendācijas, sakārtotu grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, celtu grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti un mazinātu ēnu ekonomiku, norādīts anotācijā.

Kvalifikācijas prasības

Likumā noteikts, ka ārpakalpojumu grāmatvedis var būt persona, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.

Lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.  

Ārpakalpojumu grāmatvedim būs jānodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošana.

Likums noteic, ka par ārpakalpojumu grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība, vai tādai fiziskajai personai, kurai pēdējā gada laikā ir anulēta ārpakalpojumu grāmatveža licence par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem.

Šāda fiziskā persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt patiesais labuma guvējs ārpakalpojumu grāmatvedim.

Prasības licences iegūšanai

Ārpakalpojumu grāmatvežu darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID), un to uzsāks šīgada 1. jūlijā. Lai grāmatvedības ārpakalpojumu ņēmējs varētu pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja tiesībām sniegt ārpakalpojumu grāmatvedību, tiks nodrošināta iespēja normatīvajos aktos noteiktā tīmekļvietnē piekļūt VID uzturētajam ārpakalpojumu grāmatvežu reģistram.

Ārpakalpojumu grāmatveža licenci izsniegs uz pieciem gadiem, to būs iespējams arī pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz:

• civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija;
• atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā izveidota iekšējās kontroles sistēma;
• profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas;
• apliecinājums par profesionālo pieredzi.

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu.

Likumā noteikts, kādos gadījumos VID aptur vai anulē licenci.

Izmaiņas likumā noteic, ka ārpakalpojumu grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam, savukārt par ārpakalpojumu grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025. gada 1. jūlijam.

Pēc VID veiktajiem aprēķiniem, ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana varētu radīt fiskālo efektu 3,28 miljonu eiro apmērā.

Nozarē strādā ap 7200 personu

Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka līdz šim Latvijā nepastāvēja efektīvs ārpakalpojumu grāmatvežu regulējums. Normatīvie akti neregulēja un neierobežoja grāmatveža profesionālo darbību. Grāmatvedim pašam bija jāuztur sava kompetence un jāceļ kvalifikācija. Tiesa, kopš 2000. gada notiek brīvprātīga grāmatvežu sertificēšana.

VID dati liecina, ka ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumus sniedz aptuveni 7200 personu, un liela daļa no tām strādā, nereģistrējot savu darbību. Ir arī uzņēmumi, kuriem ir pietiekami liels apgozījums, bet nav grāmatvedības speciālista vai tas netiek algots ārpakalpojumā. Līdz ar to potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiek novērtēts 22,10 miljonu eiro apmērā.