Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.
FOTO: Freepik
No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests izsniedz licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus informācija par izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē, sadaļā “Publiskojamo datu bāze”.
Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas 317 licences, no tām lielākā daļa – 274 licences – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 43 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.
VID šobrīd ir reģistrēti 6 036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Tātad no visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem licenci patlaban ir saņēmuši 5,3%.
Lai mudinātu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus saņemt oficiālu apstiprinājumu savām prasmēm, atgādinām par licences izsniegšanas nosacījumiem.
Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr jāatceras, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu.
Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.
Likumā paredzēti arī izņēmumi attiecībā uz personām, kurām ir atbilstoša profesionālā pieredze grāmatvedības jomā, bet nav iegūta izglītība. VID ir izsniedzis 13 licences gadījumos, kad grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja atbildīgais grāmatvedis ir uzsācis mācības un turpina iegūt izglītību. Šāda licence ir derīga līdz 2025. gada 1. jūlijam, un ik gadu, līdz 15. oktobrim, VID ir jāiesniedz izziņa par mācību turpināšanu.
Izņēmums noteikts arī vecuma pensijas saņēmējiem. Ja līdz vecuma pensijai atlikuši seši vai mazāk gadu, licenci var saņemt bez atbilstošas izglītības un pietiek ar iegūto profesionālo pieredzi grāmatvedības jomā. VID ir izsniedzis 13 šāda veida licences. Licence tiek izsniegta uz piecu gadu termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam.
Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja atbildīgā grāmatveža izglītību apliecina augstākās izglītības iestādes izdots diploms par 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju (1. līmeņa augstāko izglītību) grāmatvedībā, ekonomikā, vadībā vai finansēs. Šajā gadījumā apliecība par profesionālās pilnveides kursu apgūšanu nebūs derīga.
Savukārt atbildīgā grāmatveža trīs gadu profesionālo pieredzi grāmatvedības jomā apliecina darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā. Par atbildīgo grāmatvedi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, kurš atbilst minētajām prasībām par grāmatveža pieredzi un iegūto izglītību. Tādā gadījumā VID jāiesniedz izziņa no uzņēmuma, kas apliecina, ka uzņēmuma valdes loceklis pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža pienākumus.
Savukārt fiziskā persona, kura sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicējs, var apliecināt profesionālo pieredzi, VID iesniedzot uzņēmuma līgumus ar klientiem par grāmatvedības ārpakalpojumu nodrošināšanu.
Plašāk par tēmu:
Uzņēmumam nepieciešama viena licence, proti, tikai uzņēmumam, nevis katram grāmatvedim, kurš nodarbināts uzņēmumā. Piemēram, lai uzņēmums saņemtu licenci, tikai vienai personai uzņēmumā ir jābūt atbildīgajam grāmatvedim, kurš atbilst likumā noteiktajām prasībām par grāmatveža pieredzi (vismaz trīs gadu pieredzi grāmatvedības jomā) un atbilstošu izglītību (ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā). Minētais atbildīgais grāmatvedis uzņēmumā var būt arī valdes loceklis, ja viņš atbilst minētajām prasībām par grāmatveža pieredzi un iegūto izglītību.
Lai uzņēmums saņemtu licenci, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir jāiesniedz speciāla, tam paredzēta iesnieguma veidlapa “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai”. Lai to aizpildītu, jāatver EDS sadaļa “Dokumenti”, jāizvēlas “Citi” un “Ārpakalpojuma grāmatveža licence”.
Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes izsniegts diploms), profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments (darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā), civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēmas (IKS1) dokuments, kurā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs ir dokumentējis savu un klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, kā arī maksājuma apliecinājums par valsts nodevas samaksu.
Par ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju jāsamaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā. Valsts nodeva jāmaksā pirms speciālās atļaujas (licences) saņemšanas vai pārreģistrācijas. Licence tiek izsniegta uz piecu gadu termiņu.
Valsts nodeva par licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju jāmaksā Valsts kases (budžeta maksājumi), reģ. Nr. 90000050138, norēķinu kontā LV33TREL1060130929900. Maksājuma uzdevumā obligāti jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
Iesniegumu ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai VID izskata viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Licence grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam vai lēmums par atteikumu izsniegt licenci tiks nosūtīts elektroniski, uz e-pasta adresi, kas norādīta EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.
Vienlaikus VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs” tiks publicēta informācija par izsniegtajām licencēm.
Patlaban ikvienam uzņēmējam, kurš izvēlas izmantot ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, ir pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdz noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. VID aicina uzņēmējus izmantot šo iespēju un interesēties, vai uzņēmums, kas jums sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, jau ir saņēmis licenci.
Savukārt ārpakalpojuma grāmatveži tiek aicināti uzdot savus jautājumus VID, lai pēc iespējas ātrāk rastu atbildes un veiktu visus pasākumus, kas nepieciešami licences saņemšanai.
VID konsultatīvais tālrunis ir 67120000. Interesējošos jautājumus iespējams uzdot arī rakstveidā, izmantojot EDS sadaļu “Sarakste ar VID”.
Licences prasība ir noteikta likumā “Par grāmatvedību”, un tā ir iekļauta arī jaunajā Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
1 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas Iekšējās kontroles sistēma (IKS).
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.